‘’Brexit’’ sarunas: kādas būs turpmākās ES un Lielbritānijas attiecības 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

Kādas būs turpmākās ES un Lielbritānijas attiecības?  

Pēc referenduma Apvienotajā Karalistē, kurā vairākums tās pilsoņu nobalsoja par izstāšanos no ES, tika uzsāktas divpusējās sarunas, lai formulētu abu pušu turpmākās attiecības.

Nozīmīgu lomu sarunu pozitīvā iznākumā spēlē Eiropas Parlaments.

2016. gada 23. jūnija referendumā Apvienotajā Karalistē vēlētāju vairākums nobalsoja par savas valsts izstāšanos no ES. 2017. gada 29. martā valdība uzsāka oficiālo procesu, pamatojoties uz Lisabonas līguma 50. pantu, kurš nosaka, kā tiek virzītas sarunas par izstāšanās kārtību un kā tiek definētas turpmākās attiecības starp ES un valsti, kura vēlas izstāties.

Eiropas Parlaments 29. janvārī ar 683 balsīm par, 49 pret un 13 atturoties apstiprināja Lielbritānijas izstāšanās nolīgumu. 2020. gada 31. janvārī pusnaktī (pēc Centrāleiropas laika) Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības. Lielbritānijai bija iespēja izstāties no ES arī ātrāk ar nosacījumu, ka izstāšanas līgumu apstiprina Lielbritānijas likumdevēji un Eiropas Parlaments. Šādu ‘’elastīgu’’ termiņa pagarinājuma piešķiršanu atbalstīja Eiropas Parlamenta vadība.

EP deputāti 2020. gada 15. janvārī pieņēma rezolūciju, kurā uzsver, ka, lai saņemtu Parlamenta piekrišanu Lielbritānijas izstāšanās līgumam, jāgarantē ES un Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizsardzība pēc ‘’Brexit’’.

Divas vienošanās

ES uzsver, pirms turpināt uzsāktas sarunas par savstarpējām attiecībām nākotnē, kā arī vairākiem citiem ar izstāšanos saistītiem praktiskiem jautājumiem, prioritāri ir jāvienojas par pilsoņu tiesībām, Ziemeļīrijas jautājumu un visu finanšu saistību izpildi.

Apvienotā Karalistes un Eiropas Savienības sarunu vedēji vienojās par diviem dokumentiem, lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes reglamentētu un koordinētu izstāšanos no ES. Pirmais solis ir izstāšanās nolīgums, kas nosaka kārtību, kādā Apvienotā Karaliste atstās ES, vienlaikus “ņemot vērā ietvaru nākotnes attiecībām ar Eiropas Savienību”.

Pasākumi, kas nosaka ietvaru nākotnes attiecībām, ir iekļauti atsevišķā dokumentā - Politiskā deklarācijā, kurā sagatavots pamats turpmākajam ES un Lielbritānijas attiecību ietvaram.

Pirms dokumenti varēs stāties spēkā, tie vēl jāapstiprina Apvienotās Karalistes Parlamenta apakšpalātai un Eiropas Parlamentam.




Kādas jomas aptver izstāšanās līgums

Izstāšanās līgums attiecas uz sekojošiem jautājumiem:


  • ES pilsoņu tiesības Apvienotajā Karalistē;
  • ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesības;
  • Apvienotās Karalistes finanšu saistības, ko tā uzņēmusies būdama ES dalībvalsts;
  • Robežu jautājumi (īpaši robeža starp Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku);
  • Starptautiskās saistības, ko Apvienotā Karaliste uzņēmusies kā ES dalībvalsts (piemēram, Parīzes nolīgums);
  • Citi izstāšanas jautājumi.

Politiskā deklarācija par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecību ietvaru

Politiskā deklarācija paredz nosacījumus sadarbībai vairākos jautājumos, sākot ar aizsardzību un cīņu pret terorismu līdz vides saglabāšanai, pētniecībai, izglītības jomām un citas.

Vienā no galvenajām sadaļām noteikti nosacījumi un principi turpmākajai sadarbībai tirdzniecības jomā, ieskaitot jautājumus par iespējamiem tarifiem, preču standartiem, līdzvērtīgas konkurences apstākļu nodrošināšana, kā arī strīdu risināšanas kārtība.



Kā notiek sarunas

ES valstu un valdību vadītāji Eiropadomē pieņēma pamatnostādnes pozīcijai, kas ir pamats sarunām no ES puses. Bijušais komisārs Mišels Barnjē (Michel Barnier) vada sarunas ES vārdā, lai gan Padome vienmēr var izmainīt, precizēt vai atjaunināt nostādnes. Eiropas Parlaments ir izveidojis Apvienotās Karalistes kontaktgrupu Parlamenta Ārlietu komitejas (AFET) priekšsēdētāja Deivida Makalistera (David McAllister) (ETP, Vācija) vadībā, lai uzturētu sakarus ar ES sarunu vedēju Mišelu Barnjē un koordinētu iesaistīto Eiropas Parlamenta komiteju pienesumu.



Kas notiek gadījumā, ja vienošanās netiek panākta

Ja vienošanās par turpmākajām tirdzniecības attiecībām netiks panākta un pārejas posma termiņa turpmākā pagarināšana nenotiks, Apvienotai Karalistei būs jānoregulē tirdzniecības attiecības ar ES atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem.

Lasīt tālāk, lai uzzinātu, kādi pasākumi tika pieņemti, lai mazinātu iespējamā bezvienošanās ‘’Brexit negatīvo ietekmi.

Eiropas Parlamenta loma

Pārejas periods, kas sākas 1. februārī, noslēdzas 2020. gada decembra beigās. Nolīgums par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām būs jāpieņem pirms pārejas posma noslēgšanās, lai tas varētu stāties spēkā 2021. gada 1. janvārī. Pārejas posmu var pagarināt vienu reizi uz termiņu no viena līdz diviem gadiem, bet tādā gadījumā lēmums par to jāpieņem ES un AK apvienotajai komitejai līdz 2020. gada 1. jūlijam.

EP deputātiem ir svarīga loma lemjot par šo sarunu iznākumu, jo jebkura vienošanās jāapstiprina gan Eiropas Parlamentam, gan Padomei. Ja šāda vienošanās skars dalībvalstu kompetences, tas būs jāapstiprina arī dalībvalstu parlamentiem.

EP deputāti var ietekmēt sarunas, pieņemot rezolūcijas, kurās nosaka Parlamenta nostāju un prasības.


Uzzināt vairāk par Parlamenta lomu.

Parlamenta nostāja

2017. gada 5. aprīlī EP deputāti pieņēma Parlamenta nostāju, kurā sniegtas pamatnostādnes sarunām starp ES un Lielbritāniju. Starp prioritātēm ir Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu un ES dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesību saglabāšana, miera procesa nodrošināšana Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes finanšu saistību izpilde.

2017. gada 8. decembrī ES un Lielbritānijas sarunu dalībnieki vienojās par kopīgu ‘’Brexit’’ progresa ziņojumu. 13. decembrī EP deputāti pieņēma rezolūciju, atzinīgi vērtējot ziņojumu, vienlaicīgi, uzsverot piecus jautājumus, kas vēl ir jāatrisina:


  • paplašināt ar ES pilsonību saistīto tiesību loku arī attiecībā uz iespējamiem nākamajiem partneriem;
  • ES un AK pilsoņiem, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās statusu, nepieciešama pieeja vieglai un deklaratīvā rakstura administratīvajai procedūrai;
  • Eiropas Kopienu Tiesas lēmumiem par pilsoņu tiesībām jābūt saistošiem un ombuda lomai, kura uzdevums ir izskatīt pilsoņu sūdzības, jābūt nodefinētai;
  • Jānodrošina brīvas pārvietošanās tiesības Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas šobrīd uzturas ES-27 dalībvalstīs;
  • Apvienotās Karalistes saistībām attiecībā uz Ziemeļīriju jābūt īstenotām.

Jaunā Eiropas Parlamenta deputāti 2019. gada 18. septembrī debatēja par pašreizējo situāciju, kādu ir radījusi gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās, un pieņēma rezolūciju, atkārtoti apliecinot savu atbalstu ES nostājai.