Atveseļošanas plāni: EP deputāti vēlas panākt līdzekļu racionālu izmantošanu, demokrātisku pārraudzību
EP deputāti norāda, ka valstīm būtu lietderīgi jāizmanto ES atveseļošanas finansējums vairāk nekā 700 miljardu EUR apmērā, lai pielāgotos jaunajai sociālajai un ekonomiskajai realitātei.
ES Atveseļošanas un noturības mehānisms tika izveidots Covid-19 krīzes laikā, lai palīdzētu dalībvalstīm atbalstīt grūtībās nonākušus uzņēmumus un cilvēkus. Lai gan ES ekonomika 2021. gadā atjaunojās pēc krasa krituma 2020. gadā, līdz ar karu Ukrainā un enerģijas un pārtikas cenu pieaugumu rodas jaunas ekonomiskas un sociālas problēmas.
Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas nodrošina līdzekļus 723,8 miljardu EUR apmērā, ir kas vairāk nekā tikai īstermiņa palīdzības instruments — tas ir uz nākotni vērsts finansējums reformām un investīcijām, ko ierosinājušas ES valstis tādās jomās kā zaļā pārkārtošanās, digitālā pārveide, veselības uzlabošana, sociālā un ekonomiskā noturība un atbalsts jauniešiem.
Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas un Budžeta komitejas līdz šim sagatavotajā ziņojumā par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu EP deputāti uzsver, ka nauda būtu jāizmanto efektīvi, lai ES ekonomikai un sabiedrībai nodrošinātu ilgtermiņa ieguvumus. EP deputāti norāda uz nepieciešamību uzlabot ES stratēģisko autonomiju, samazināt atkarību no importētā fosilā kurināmā un dažādot enerģijas avotus.
Uzziniet vairāk par Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Atveseļošanas plānu īstenošanas progress
Papildus priekšfinansējuma maksājumam līdz 13 % apmērā no piešķirtajiem līdzekļiem atlikušos maksājumus saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu ES valstis saņem pēc konkrētu mērķrādītāju un starpposma mērķu sasniegšanas.
Līdz šim lielākā daļa valstu ir saņēmušas priekšfinansējumu, bet astoņas valstis ir pieprasījušas pirmo maksājumu, un Spānija ir pieprasījusi otru maksājumu.
Trīs valstīm valsts plāni nav apstiprināti: Nīderlande nav iesniegusi savu plānu, savukārt Polijas un Ungārijas plānu apstiprināšana ir apturēta, jo ir radušās bažas par tiesiskumu un riskiem, kas saistīti ar krāpšanu, interešu konfliktiem un korupciju.
Komisija 1. jūnijā sniedza pozitīvu novērtējumu par Polijas valsts atveseļošanas plānu, kas ir jāapstiprina Padomei. Parlaments kritizēja Komisijas lēmumu 9. jūnija rezolūcijā, norādot, ka pilnīga atbilstība ES vērtībām ir priekšnoteikums, lai ikviena ES valsts varētu saņemt atveseļošanas līdzekļus. EP deputāti arī aicināja Padomi nesniegt savu piekrišanu, kamēr Polija nebūs izpildījusi visus nosacījumus.
Atveseļošanas finansējums ES valstīm tiek piešķirts dotāciju vai aizdevumu veidā. Dalībvalstis ir sagatavojušas plānus par gandrīz pilnu pieejamo dotāciju summu, bet ir norādījušas, ka tās vēlētos izmantot 166 miljardus EUR no aizdevumiem pieejamajiem 385,8 miljardiem EUR.
EP deputāti mudina valstis pilnībā izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma potenciālu, tostarp aizdevumus, lai novērstu pandēmijas sekas un jaunās problēmas.
Parlamenta veiktā uzraudzība
Eiropas Parlaments ir aktīvi iesaistīts Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanas kontrolē. EP deputāti rīko plenārsēdes debates un pieņem rezolūcijas par šo tematu, Parlamenta Budžeta komiteja un Ekonomikas un monetārā komiteja regulāri apspriežas ar komisāriem (2021. gadā notika četras sanāksmes) un bieži tiekas tehniskā līmenī ar Komisijas amatpersonām (20 sanāksmes 2021. gadā).
EP deputāti vēlas pārliecināties, ka līdzekļi tiek izlietoti pārredzami un saskaņā ar noteikumiem un ka Komisija veic efektīvu uzraudzību un revīziju dalībvalstīs.
Parlamenta ziņojumā norādīts, ka valstu publiskās pārvaldes iestādēm ir grūtības īsā laikā apgūt visu finansējumu, jo visas reformas un investīcijas ir jāveic līdz 2026. gadam. EP deputāti uzstāj, ka valstu plānu īstenošanā būtu jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai nodrošinātu sekmīgu īstenošanu un demokrātisko pārskatatbildību.
Ziņojums, kurā izklāstīts Parlamenta viedoklis par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu, tika pieņemts 23. jūnija plenārsēdē. Gaidāms, ka Eiropas Komisija jūlija vidū iesniegs ziņojumu par atveseļošanas plānu īstenošanas gaitu.
Procedūras dokumentācija
-
(atvērt jaunā cilnē)
Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanas ziņojums
