Covid-19: desmit ES pasākumi ekonomikas atveseļošanai
Uzziniet, ko ES dara, lai palīdzētu Eiropai atgūties no Covid-19 pandēmijas postošajām ekonomiskajām sekām.
Iepazīstieties ar ES īstenoto pasākumu hronoloģiju Covid-19 pandēmijas apkarošanai, lai gūtu pārskatu par visu ES paveikto, palīdzot Eiropai pārvarēt krīzi.
1. Milzu līdzekļi ekonomikas stimulēšanai
ES vadītāji vienošanos par budžetu un atveseļošanas plānu panāca jūlija vidū. Lai gan EP deputāti atzinīgi vērtēja vienošanos par atveseļošanas paketi, viņi pauda nožēlu par dotāciju samazinājumu. Parlaments uzsvēra, ka vienošanās par ilgtermiņa budžetu apdraud tādas ES prioritātes kā zaļais kurss un Digitālā programma Eiropai, un norādīja, ka plānu varētu neatbalstīt, ja vienošanās netiks uzlabota.
2. Atbalsts ES veselības aprūpes sistēmām un infrastruktūrai
Lai risinātu pašreizējās un turpmākās krīzes, ir svarīgi nostiprināt ES spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā. Nolūkā palīdzēt Eiropai pārvarēt problēmas Savienība uzsāka jaunu darbības programmu veselības jomā “EU4Health”, kas stiprinās dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas, kā arī veicinās inovācijas un investīcijas šajā nozarē. “EU4Health” ir daļa no ES “Next Generation EU” atveseļošanas plāna. Parlaments uzstāja, ka jāizveido jauna atsevišķa Eiropas veselības programma.
3. Mazo un vidējo uzņēmumu aizsardzība
Mazie un vidējie uzņēmumi veido 99 % no visiem uzņēmumiem ES, tāpēc to izdzīvošanai ir izšķiroša nozīme ES ekonomikas atveseļošanā. ES darīja pieejamu 1 miljardu euro no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, lai stimulētu bankas un aizdevējus nodrošināt likviditāti vairāk nekā 100 000 Eiropas mazo uzņēmumu.
4. Bezdarba riska mazināšana
Pandēmija būtiski ietekmējusi daudzas darbvietas, un bezdarba rādītāji ir krasi pieauguši. Lai palīdzētu Covid-19 krīzes ietekmētajiem strādājošajiem, tostarp jauniešiem, no ES iniciatīvas “Atbalsts bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā” (“Sure”) dalībvalstīm sniegs finansiālu palīdzību līdz 100 miljardu euro apmērā aizdevumu veidā, ko ar izdevīgiem nosacījumiem piešķir nolūkā palīdzēt segt valstu saīsināta darba laika shēmu izmaksas.
5. Atbalsts tūrismam un kultūrai
Tūrisms ir vēl viena pandēmijas smagi skarta nozare. Eiropa ir pasaulē populārākais tūrisma galamērķis, un ES ir ieviesusi virkni pasākumu ar mērķi palīdzēt nozarei pārvarēt krīzi, kā arī pasākumu kopumu nolūkā dot Eiropas tūrismam jaunu impulsu. Tika ieviesti arī atvieglojumi transporta nozarei, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz aviokompānijām, dzelzceļa, autotransporta un kuģošanas uzņēmumiem.
Slimības uzliesmojuma novēršanai veiktie pasākumi ir apturējuši gandrīz jebkādus kultūras pasākumus, un Parlaments prasa sniegt mērķtiecīgu atbalstu, lai palīdzētu nozarei.
6. Pasākumu kopums banku jomā mājsaimniecību un uzņēmumu atbalstam
Lai nodrošinātu, ka bankas turpina izsniegt aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām un tā varētu mazināt krīzes radītās ekonomiskās sekas, Parlaments apstiprināja prudenciālo noteikumu pagaidu atvieglošanu Eiropas bankām. Izmaiņas Kapitāla prasību regulā ļaus pensionāriem vai strādājošajiem ar pastāvīgu darba līgumu saņemt aizdevumus ar labvēlīgākiem nosacījumiem, nodrošināt kredītu plūsmas maziem un vidējiem uzņēmumiem un atbalstīt investīcijas infrastruktūrā.
7. Atbalsts lauksaimniecībai un zivsaimniecībai
Lai nepieļautu pārtikas piegādes traucējumus un pārtikas trūkumu, Parlaments apstiprināja ārkārtas pasākumus lauksaimnieku un zvejnieku atbalstam, kurus skārusi Covid-19 pandēmija. Pasākumi ietver gan atbalstu zvejniekiem un akvakultūras saimniecībām, kam krīzes laikā bija jāpārtrauc sava darbība, gan lielāku ES valstu palīdzību mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības pārtikas jomā. Tika ieviesti arī ārkārtas tirgus pasākumi, lai atbalstītu ES vīna, augļu un dārzeņu ražotājus.
8. Palīdzība valstīm krīzes reaģēšanas finansēšan
Lai palīdzētu dalībvalstīm finansēt pasākumus reaģēšanai uz koronavīrusa raisīto krīzi, ES sāka īstenot jaunu instrumentu — Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu. Ar to no ES struktūrfondiem aptuveni 37 miljardus euro novirzīs tūlītēja finansiāla atbalsta sniegšanai ES valstīm, kas cenšas palīdzēt iedzīvotājiem un reģioniem pārvarēt pašreizējo krīzi.
9. Valsts atbalsta noteikumu mīkstināšana
Līdzko pandēmija sāka aptvert visu Eiropu, ES ieviesa valsts atbalsta noteikumu pagaidu shēmu, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti visu veidu uzņēmumiem un palīdzētu saglabāt saimniecisko darbību Covid-19 uzliesmojuma laikā un pēc tā. Dalībvalstis varēs uzņēmumiem piešķirt līdz 800 000 euro nolūkā apmierināt steidzamas likviditātes vajadzības, vai arī piešķirt aizdevumus ar izdevīgām procentu likmēm.
10. Novājinātu Eiropas uzņēmumu aizsardzība pret ārvalstu konkurentiem
Koronavīrusa pandēmijas ekonomiskā ietekme ir padarījusi daudzus Eiropas uzņēmumus neaizsargātus pret subsidētiem ārvalstu konkurentiem. Lai palīdzētu aizsargāt uzņēmumus, Parlaments aicināja nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, tādējādi nepieļaujot vienotā tirgus izkropļojumus, ko radītu ārvalstu uzņēmumu negodīga konkurence. Vienlaikus ES izdeva nostādnes dalībvalstīm par ārvalstu tiešajām investīcijām, mudinot tās rūpīgi pārbaudīt investīcijas no ārpussavienības valstīm, lai novērstu riskus ES drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
Iepazīstieties ar 10 lietām, ko ES paveikusi cīņā ar Covid-19.
Uzziniet, ko ES dara, lai palīdzētu ekonomikai atveseļoties no koronavīrusa pandēmijas
Papildu informācija
-
(atvērt jaunā cilnē)
ES reakcija uz koronavīrusa uzliesmojumu
-
(atvērt jaunā cilnē)
Nodarbinātība un ekonomika koronavīrusa pandēmijas laikā
