Klimata konference Parīzē: EP deputāti izsaka bažas par finansējumu  

 
 

Kopīgot šo lapu: 

© BELGA_Agefotostock_C.Ohde  

Pirmdien, 30. martā, Eiropas Parlamentā Briselē notika EP deputātu un ES valstu parlamentāriešu diskusija par 2015. gada decembrī gaidāmo starptautisko klimata konferenci Parīzē. Dalībvalstu parlamentārieši atzina, ka jāstrādā, lai panāktu, ka valstu līderi Parīzē ierodas ar pareizajiem priekšlikumiem, savukārt EP deputāti izteica bažas par līdzekļu piesaisti.

Atklājot tikšanos, kurā piedalījās 22 ES valstu parlamentu pārstāvji, EP vides komitejas priekšsēdētājs Dzovanni La Via (EPP, Itālija) atgādināja, ka "Eiropas Savienība vienmēr ir bijusi cīņas pret klimata pārmaiņām priekšgalā."


Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Džo Leinens (S&D) norādīja, ka līdzekļu iegūšana sagādās grūtības. "Kurš nodrošinās simtus un miljardus eiro, kas būs jāprezentē Parīzē," viņš jautāja.


Arī EP deputāts no Nīderlandes Gerbens – Jans Gerbrandijs (ALDE) izteica bažas par finansējumu: "Tik ilgi, kamēr bagātā pasaule nevēlēsies maksāt vairāk par cīņu pret klimata pārmaiņām, nabadzīgā pasaule nebūs motivēta nākt klajā ar spēcīgiem CO2 emisiju samazināšanas mērķiem."


Bas Eikhauts (Zaļie/EFA, Nīderlande) sacīja, ka uz Parīzi būtu jādodas finanšu ministriem: "Tas, vai Parīzē izdosies panākt vienošanos ir atkarīgs no finansēm." Viņš arī norādīja, ka, ja no 2020. gada attīstītās valstis nevarēs nodrošināt 100 miljardus dolāru gadā, kā to bija solījušas, tas darīs galu vides diplomātijai.


ES klimata politikas komisārs Migels Ariass Kanjete brīdināja nelikt cerības uz to, ka Parīzes konference pati par sevi atrisinās klimata problēmas. "Klimata vienošanos jāratificē dalībvalstu parlamentiem un tā jāīsteno reģionos," viņš atgādināja. Savukārt Francijas Senāta pārstāve Fabiēna Kellere apliecināja Francijas apņēmību veicināt ilgtspējīgas vienošanās panākšanu Parīzē.

Klimata mērķi  
  • ES apņēmusies līdz 2030. gadam par 40% samazināt emisijas (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) 
  • Attīstītās valstis piekritušas sākot no 2020. gada katru gadu Zaļā klimata fondā iemaksāt 100 miljardus dolāru, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to ietekmi. 
  • 90% eiropiešu uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna vai ļoti nopietna problēma.