Klimata pārmaiņas: no Kioto protokola līdz jaunas vienošanās panākšanai  

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Kioto protokola Dohas grozījums nosaka otro starptautiskā klimata pārmaiņu līguma saistību periodu, kas ilgst no 2013. - 2020. gadam. Otrdien Parlaments diskutēs un trešdien balsos par Dohas grozījumu, aicinot to ratificēt un pildīt no tā izrietošās saistības. Par ieteikuma izstrādi atbildīgā Parlamenta deputāte Elisabeta Gardini (EPP, Itālija) norāda, ka otro saistību periodu atbalsta galvenokārt ES dalībvalstis, kas jau uzņēmušās saistības līdz 2020. gadam par 20 % samazināt emisiju apjomu.

ANO vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām tika pieņemta 1992. gadā ar mērķi apturēt globālo sasilšanu, taču 1995. gadā kļuva skaidrs, ka nepieciešami efektīvāki pasākumi. Tā rezultātā 1997. gadā tika parakstīts Kioto protokols, kurā noteikts starptautiski saistošs emisiju samazināšanas mērķis - līdz 2020. gadam attīstīto valstu emisijas ir jāsamazina vismaz par 18 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.


Pēc Kopenhāgenas klimata samita, 2012. gadā tika pieņemts Kioto protokola Dohas grozījums, ar kuru noteikts Kioto protokola otrais saistību periods (2013.-2020.). Ar šo grozījumu Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islande apņemas ierobežot emisiju apjomu, nodrošinot, ka tas nepārsniedz 80 % no emisiju apjoma 1990. gadā.


Limas klimata konference 2014. gadā deva iespēju parlamentāriešiem un ekspertiem sanāk kopā, lai apspriestu nākamo klimata vienošanos, kuru paredzēts noslēgt 2015. gada nogale Parīzē. Limas konferencē piedalījās arī 12 EP deputātu delegācija.


Sarunas par jauno klimata vienošanos turpināsies arī Bonnas klimata konferencē 1.-11. jūnijā un G7 samitā Bavārijā.


Paredzēts, ka Parīzes klimata vienošanās stāsies spēkā 2020. gadā, aizstājot Kioto protokolu.


Seko līdzi debašu tiešraidei 9. jūnijā no plkst. 16.00.