Oglekļa emisijas samazināšana: ES mērķi un veiktie pasākumi  

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

ES apņemšanās krasi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. ©AP Foto/Eiropas Savienība-EP.  

Eiropas Savienība veic pasākumus dažādās nozarēs, lai cīņā pret klimata pārmaiņām sasniegtu mērķi samazināt oglekļa emisiju.

Lai cīnītos pret straujajām klimata pārmaiņām, ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Ja Eiropas Parlamentam un Padomei izdosies vienoties par Eiropas Klimata aktu, šis mērķis un jaunais 2030. gada emisijas samazināšanas starpposma mērķis kļūs juridiski saistošs.

Klimata akts ir viens no pasākumiem, kas pieder pie Eiropas zaļā kursa — ES ceļveža klimatneitralitātes sasniegšanā. Eiropas Parlaments jau sen ir centies panākt, ka klimata jomā ES nosprauž vērienīgākus mērķus. 2020. gada 7. oktobrī tas pieņēma nostāju par jauno regulu. Tajā deputāti prasa nospraust augstāku emisijas samazināšanas mērķi — līdz 2030. gadam par 60 % mazāku emisiju nekā 1990. gadā (pašreizējais mērķis ir 40 %) — un līdz 2050. gadam visās ES valstīs panākt klimatneitralitāti.

Aplūkot infografiku par ES progresu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā.

Lai sasniegtu mērķus klimata jomā, Eiropas Savienība ir nākusi klajā ar regulējumu, kurā ietvertas augstas prasības.

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma rūpniecības nozarei

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) mērķis ir samazināt oglekļa apjomu, ko emitē rūpniecības nozare. Par katru emitēto tonnu CO2 uzņēmumiem jābūt iegādātai atļaujai. Šīs atļaujas jeb emisijas kvotas uzņēmumi pērk izsolē. Rūpniecības nozarē dažādos veidos tiek stimulēta inovācijas attīstība.

Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir pasaulē pirmais nozīmīgais un joprojām lielākais oglekļa emisijas kvotu tirgus. Tas regulē aptuveni 40 % no kopējā ES siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma un aptver aptuveni 11 000 elektrostaciju un ražotņu ES teritorijā. ES mērķis ir samazināt rūpniecības nozares radīto emisiju par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Uzzināt vairāk par to, kā darbojas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma un kā tā patlaban tiek reformēta.

Citu nozaru radītās oglekļa emisijas ierobežošana

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma neattiecas uz transporta, lauksaimniecības, ēku un atkritumu apsaimniekošanas nozari, taču šo nozaru kopējais emisijas apjoms joprojām veido 60 % no ES kopējā emisijas apjoma. Šīm nozarēm līdz 2030. gadam jāsamazina emisija par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.

To varēs panākt, nosakot emisijas mērķrādītājus katrai valstij. Mērķrādītājus aprēķinās, par pamatu ņemot valsts iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. ES dalībvalstis ar zemākiem ienākumiem saņems atbalstu.

Uzzināt dalībvalstu mērķrādītājus un to, kā tiks atbalstītas ES valstis ar zemākiem ienākumiem.

Mežsaimniecības efektīvāka pārvaldība cīņā ar klimata pārmaiņām

Ik gadu ES meži piesaista oglekļa dioksīdu, kura apjoms ir līdzvērtīgs 8,9 % no ES kopējā emitētā siltumnīcefekta gāzu apjoma. Šo mežu kapacitāti ES vēlas izmantot cīņā pret klimata pārmaiņām.

Jaunā regulējuma mērķis ir novērst emisiju, kas rodas mežu izciršanas rezultātā. Noteikumi paredz, ka dalībvalstīm izmaiņas zemes izmantošanā, kuru rezultātā rodas oglekļa dioksīds, būs jākompensē ar mežu labāku apsaimniekošanu vai jaunu mežu stādījumiem.

Vairāk informācijas par to, kā ES izmanto mežus, lai kompensētu emitētā oglekļa apjomu, šajā infografikā.

Automobiļu radītā izmešu daudzuma samazināšana

Automobiļu un mikroautobusu izmeši veido 15 % no kopējā ES CO2 izmešu apjoma. ES ir pieņēmusi jaunus noteikumus, kuru mērķis ir paaugstināt automobiļu izmešu standartus. Parlaments arī aicina veikt pasākumus, lai veicinātu pāreju uz elektriskiem un hibrīda transportlīdzekļiem.

Uzzināt vairāk par jaunajiem CO2 mērķiem autotransporta nozarē.