Oglekļa emisijas samazināšana: ES mērķi un politika
Iepazīstieties ar Eiropas Savienības veiktajiem oglekļa emisijas samazināšanas pasākumiem, kas ir daļa no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 % 2030. gadā”.
ES klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi un Eiropas Zaļais kurss
Lai apkarotu klimata pārmaiņas, Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas Klimata aktu, ar kuru ES 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītājs tika paaugstināts no 40 % līdz vismaz 55 % un tika noteikts, ka mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti ir juridiski saistošs.
Klimata akts ir viens no pasākumiem, kas pieder pie Eiropas zaļā kursa — ES ceļveža klimatneitralitātes sasniegšanā. Lai sasniegtu savu klimata mērķi, Eiropas Savienība ir nākusi klajā ar vērienīgu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 % 2030. gadā”. Tas ietver vairākus savstarpēji saistītus pārskatītus tiesību aktus un jaunus tiesību aktu priekšlikumus klimata un enerģētikas jomā.
Aplūko mūsu infografiku par ES progresu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā
Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma rūpniecības nozarei
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) mērķis ir samazināt oglekļa apjomu, ko emitē rūpniecības nozare. Par katru emitēto tonnu CO2 uzņēmumiem jābūt iegādātai atļaujai. Šīs atļaujas jeb emisijas kvotas uzņēmumiem jāpērk izsolē. Rūpniecības nozarē dažādos veidos tiek stimulēta inovācija.
Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir pasaulē pirmais nozīmīgais un joprojām lielākais oglekļa emisijas kvotu tirgus. Tas regulē aptuveni 40 % no kopējā ES siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma un aptver aptuveni 10 000 elektrostaciju un ražotņu. Lai ETS saskaņotu ar Eiropas zaļā kursa emisiju samazināšanas mērķrādītājiem, Parlaments 2023. gada aprīlī apstiprināja sistēmas atjauninājumus. Reformās iekļauts mērķis līdz 2030. gadam samazināt emisijas ETS nozarēs par 62 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni.
Uzzini vairāk par to, kā darbojas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma un kā tā patlaban tiek reformēta.
Transporta radīto emisiju samazināšana Eiropā
Lidmašīnu un kuģu radītās emisijas
Civilā aviācija veido 13,4 % no kopējām CO2 emisijām, ko rada ES transports. Parlaments 2023. gada aprīlī atbalstīja aviācijas ETS pārskatīšanu, lai to piemērotu visiem lidojumiem no Eiropas Ekonomikas zonas. Uz lidojumiem, kuru izlidošana un nosēšanās ir ārpus šīs zonas, šobrīd attiecas Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA). Pašlaik dalība CORSIA ir brīvprātīga.
ES vēlas veicināt ilgtspējīgas lidmašīnu degvielas izmantošanu un līdz 2026. gadam pārtraukt bezmaksas ETS kvotu piešķiršanu aviācijas nozarei.
Parlaments un Padome piekrita, ka par aviācijas degvielas normu pakāpeniski jākļūst lietotai cepamajai eļļa, sintētiskajai degvielai vai pat ūdeņradim. Iestādes vēlas, lai piegādātāji uzsāktu ilgtspējīgas degvielas piegādes 2025. gadā, tādējādi līdz 2050. gadam ilgtspējīgā degviela sastādītu 70% no visas aviācijas degvielas ES lidostās.
Jūras transports arī tiks iekļauts ETS. EP deputāti vēlas, lai jūrniecības nozare samazinātu kuģu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 2% līdz 2025. gadam, 14.5% līdz 2035. gadam un 80% līdz 2050. gadam salīdzinot ar 2020. gada līmeni. Samazinājumi būtu jāatiecina uz kuģiem, kuru bruto tonnāža pārsniedz 5000 tonnas - šāda veida kuģi rada 90% no jūrniecības nozares kopējām SEG emisijām.
Vairāk par ES rīcību, lai samazinātu lidmašīnu un kuģu radītās emisijas
Automobiļu radītās emisijas
Automobiļu un furgonu emisijas veido 15 % no kopējā ES CO2 emisiju apjoma. Parlaments atbalstīja Komisijas priekšlikumu līdz 2035. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni vieglajiem automobiļiem un furgoniem. Starpposma emisiju samazināšanas mērķrādītāji 2030. gadam ir 55 % vieglajiem automobiļiem un 50 % furgoniem.
Uzzini vairāk par jaunajiem CO2 mērķiem autotransporta nozarē.
Lai sasniegtu augstāk minētos mērķrādītājus, sākot ar 2035. gadu, visiem ES tirgū pārdotajiem jaunajiem transportlīdzekļiem būs jāievēro nulles CO2 emisiju līmenis. Noteikumi neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas tiks izgatavoti pirms 2035. gada.
Lasi vairāk par ES aizliegumu pārdot jaunus iekšdedzes dzinēja automobiļus no 2035. gada.
Pārejai uz transportlīdzekļiem ar nulles emisiju līmeni jāiet roku rokā ar atjaunīgās degvielas infrastruktūras izbūvi. EP deputāti vēlas, lai gar galvenajiem ES ceļiem līdz 2026. gadam vismaz ik pa 60 kilometriem tiktu izveidotas elektrisko automašīnu uzlādes zonas, kā arī lai uz šiem ceļiem līdz 2028. gadam ik pa 100 kilometriem tiktu izveidotas ūdeņraža uzpildes stacijas.
Vairāk par to, kā ES vēlas palielināt ilgtspējīgās degvielas lietošanu automobiļiem
2027. gadā ēkām un autotransportam tiks izveidota atsevišķa Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS II).
Enerģētikas nozares radīto emisiju samazināšana
Enerģētikas nozare rada vairāk nekā trīs ceturtdaļas Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai sasniegtu ES klimata mērķus un samazinātu atkarību no trešo valstu enerģijas importa, īpaši svarīgi ir veicināt tīrāku enerģijas avotu izveidi un samazināt enerģijas patēriņu.
Samazinam enerģijas patēriņu
Lai ierobežotu enerģijas patēriņu, 2022. gada septembrī Parlaments atbalstīja mērķus līdz 2030. gadam samazināt gala enerģijas patēriņu (piemēram, mājokļu enerģijas patēriņu) par vismaz 40% un primāro enerģijas patēriņu (t.i. kopējais enerģijas pieprasījums valstī, piemēram, kurināmais, kas sadedzināts elektroenerģijas ražošanai) par vismaz 42.5%.
2023. gada martā Parlamenta un Padomes sarunvedēji vienojās par jauniem energotaupības noteikumiem.
ES dalībvalstīm līdz 2030. gadam būtu kopīgi jānodrošina enerģijas patēriņa samazinājums ES līmenī par vismaz 11,7 % (salīdzinājumā ar 2020. gada prognozēm par enerģijas patēriņu 2030. gadā). Dalībvalstīm arī būtu jāsasniedz vidējais ikgadējais energotaupības rādītājs 1.5% apmērā līdz 2025. gada beigām. Pēc 2025. gada, energotaupības rādītāja mērķis pieaugtu. Sagaidāms, ka vasarā Parlaments noteikumiem sniegs atbalstu. Pirms tie stāsies spēkā būs nepieciešams oficiāls Padomes apstiprinājums.
Ēku apkurē un dzesēšanā tiek izmantoti 40% no kopējā ES enerģijas patēriņa. Parlaments veido noteikumus ēku energoefektivitātes veicināšanai, lai līdz 2050. gadam sasniegtu nulles emisiju līmeni vismaz daļai Eiropas Savienības ēku. Noteikumos iekļauta:
- Ēku renovācijas stratēģija;
- Nepieciešamība visām jaunceltnēm Eiropas Savienībā sākot ar 2030. gadu ievērot nulles emisiju līmeni;
- Saules paneļu uzstādīšana uz jaunceltnēm.
Uzzini vairāk par ES pasākumiem energopatēriņa samazināšanai
Veicinam atjaunīgās enerģijas izmantošanu
Lai turpinātu samazināt emisijas, Eiropas Savienībai jāattīsta videi draudzīgu energoresursu izmantošana.
Pašlaik, atjaunīgās enerģijas ražotnes piegādā Eiropas Savienībai vairāk nekā 20% no tās kopējās patērētās enerģijas.
2022. gada decembrī EP deputāti pieprasīja paātrināt atļauju izsniegšanu atjaunīgās enerģijas ražotņu izbūvei, piemēram, saules paneļu un vēja turbīnu uzstādei.
EP deputāti arī vēlas veicināt atjaunīgā ūdeņraža izmantošanu un vairāku veidu atkrasta atjaunīgās enerģijas (piem. viļņu enerģijas) projektu izveidi. ES finansējums dabasgāzes infrastruktūras projektiem tiek pakāpeniski pārtraukts, novirzot naudu ūdeņraža un atkrasta atjaunojamās enerģijas infrastruktūrām.
2023. gada martā Parlaments un Padome vienojās veicināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu saskaņā ar Zaļo kursu un centieniem mazināt atkarību no Krievijas enerģijas importiem. Iestādes piekrita līdz 2030. gadam paaugstināt atjaunīgo energoresursu ražotņu piegādāto enerģiju līdz 42.5% no kopējās Eiropas Savienībā patērētās enerģijas. Mērķrādītājs ES dalībvalstīm tiktu paaugstināts līdz 45%.
Lasi vairāk par to, kā ES veicina atjaunīgo energoresursu izmantošanu
Oglekļa cenas noteikšana importētām precēm
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms mudinātu uzņēmumus Eiropas Savienībā un ārpus tās veikt dekarbonizāciju, piemērojot oglekļa cenas importētām precēm no valstīm, kuras īsteno mazāk vērienīgus pasākumus klimata jomā. Tas ir paredzēts, lai novērstu oglekļa emisijas pārvirzi, kas notiek, kad rūpniecības nozares pārvieto ražošanu uz valstīm, kurās ir mazāk stingri noteikumi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Kā daļu no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” Eiropas Savienība ieviesīs oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (CBAM), ar ko tiks piemērota oglekļa nodeva no ārpussavienības valstīm importētām precēm.
Preces, uz kurām attieksies oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, ir dzelzs, tērauds, cements, alumīnijs, mēslošanas līdzekļi, elektroenerģija, ūdeņradis, un dažos gadījumos tas attieksies arī uz netiešo emisiju.
Šo preču importētājiem būs jāmaksā starpība starp ražotājvalstī maksāto oglekļa nodevu un Eiropas Savienībā maksājamo emisijas kvotas cenu. Ievedkorekcijas mehānismu pamazām ieviesīs no 2026. gada līdz 2034. gadam vienlaikus ar pakāpenisko ETS bezmaksas kvotu atcelšanu.
2023. gada aprīlī Parlaments noteikumus pieņēma.
Vairāk informācijas par oglekļa emisiju pārvirzes novēršanu
Citu nozaru radītās oglekļa emisijas ierobežošana
Pašreizējā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma neattiecas uz transporta, lauksaimniecības, ēku un atkritumu apsaimniekošanas nozari, taču šo nozaru kopējais emisijas apjoms joprojām veido aptuveni 60 % no ES kopējā emisijas apjoma. Komisija ierosināja līdz 2030. gadam samazināt emisijas šajās nozarēs par 40 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.
Tas tiks darīts, Kopīgo centienu regulā nosakot saskaņotos valstu emisiju mērķus. Valstu emisiju mērķus aprēķina, pamatojoties uz valstu iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. ES dalībvalstis ar zemākiem ienākumiem saņems atbalstu.
2023. gada martā Parlaments nobalsoja par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja pārskatīšanu, paaugstinot iepriekš pieņemto mērķi 2030. gadam no 30% līdz 40% salīdzinājumā ar 2005. gadu.
Vairāk informācijas par emisiju samazināšanas mērķiem katrā ES valstī
Mežsaimniecības efektīvāka pārvaldība cīņā ar klimata pārmaiņām
Meži ir dabiski oglekļa absorbētāji. Tas nozīmē, ka meži piesaista vairāk oglekļa, nekā izdala. ES mežu ik gadu piesaistītais oglekļa dioksīda apjoms ir līdzvērtīgs gandrīz 7 % ES kopumā emitēto siltumnīcefekta gāzu. Šo mežu kapacitāti ES vēlas izmantot cīņā pret klimata pārmaiņām.
2023. gada martā Parlaments un Padome apstiprināja jaunus noteikumus par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības nozari, tādējādi par 15% palielinot oglekļa absorbētāju skaitu Eiropas Savienībā.
Lasi vairāk par to, kā ES vēlas attīstīt oglekļa absorbētājus
Atmežošana un mežu degradācija ievērojami ietekmē Eiropas Savienības vides aizsardzības mērķus (piemēram, klimata pārmaiņu un biodaudzveidības zuduma apturēšanu), kā arī cilvēktiesības, mieru un drošību. Tieši tādēļ ES cīnās ar mežu zudumu visā pasaulē.
2023. gada aprīlī Parlaments apstiprināja jaunus noteikumus, kas uzliek par pienākumu uzņēmumiem pārliecināties, ka to Eiropas tirgū pārdotās preces neveicina atmežošanu vai mežu degradāciju. Noteikumi attiecas uz visiem pasaules mežiem.
Uzzini vairāk par atmežošanas cēloņiem un ES risinājumiem
Samazinam emisijas tām siltumnīcefekta gāzēm, kas nav CO2
Lai apturētu globālo sasilšanu, ES pasākumi vērsti arī uz metāna, fluorēto siltumnīcefekta gāzu (F-gāzu) un ozona slāni noārdošo vielu samazināšanu. Lai gan šo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms atmosfērā ir mazāks nekā CO2, tās sasilšanu var ietekmēt vēl vairāk. Šīs gāzes iekļautas arī Parīzes nolīgumā.
Uzzini, kā ES samazina emisijas tām siltumnīcefekta gāzēm, kas nav CO2
