Kas ir oglekļa neitralitāte un kā šo mērķi sasniegt līdz 2050. gadam? 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu ES ir apņēmusies panākt oglekļa neitralitāti līdz 21. gadsimta otrajai pusei. Ko tas nozīmē praktiski?

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē visu zemeslodi, un aizvien biežāk — arī Eiropā — ir vērojami ārkārtēji laikapstākļi, piemēram, sausums, karstuma viļņi, stiprs lietus, plūdi un zemes nogruvumi. Straujo klimata pārmaiņu dēļ arī paaugstinās jūras līmenis, palielinās okeāna skābums un sarūk bioloģiskā daudzveidība.

Lai temperatūras kāpums nepārsniegtu 1,5 °C — robežu, kādu Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) uzskata par drošu, — līdz 21. gadsimta vidum ir jānodrošina oglekļa neitralitāte. Šis mērķis ir noteikts arī Parīzes nolīgumā, kuru parakstījušas 195 valstis, tostarp ES.

2019. gada decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu — plānu, kā Eiropai līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Šo mērķi palīdzēs sasniegt Eiropas Klimata akts, ar kuru klimatneitralitāte Eiropas Savienībā kļūst par juridiski saistošu pienākumu.

Lai ierobežotu globālo sasilšanu zem 1,5 °C, ir būtiski nodrošināt oglekļa neitralitāti līdz 2050. gadam. Foto: Sebastian Pichler/ Unsplash  

Kas ir oglekļa neitralitāte?

 

Oglekļneitralitāte ir līdzsvars starp emitēto oglekli un oglekli, ko no atmosfēras absorbē oglekļa piesaistītāji. Lai panāktu oglekļneitralitāti, visa pasaules siltumnīcefekta gāzu emisija būs jālīdzsvaro, piesaistot oglekli no atmosfēras.

Oglekļa piesaistītājs ir jebkura sistēma, kas absorbē vairāk oglekļa nekā emitē. Galvenie dabiskie oglekļa piesaistītāji ir augsne, meži un okeāni. Tiek lēsts, ka dabiskie oglekļa piesaistītāji ik gadu absorbē no 9,5 līdz 11 gigatonnām oglekļa dioksīda. 2019. gadā pasaules oglekļa dioksīda emisijas apjoms sasniedza 38 gigatonnas.

Neviens mākslīgais oglekļa piesaistītājs līdz šim nav spējis absorbēt oglekli no atmosfēras tādā daudzumā, lai varētu apturēt globālo sasilšanu.

Dabiskajos piesaistītājos, piemēram, mežos, uzglabātais ogleklis nonāk atmosfērā ugunsgrēku, zemes izmantošanas maiņas vai mežizstrādes rezultātā. Tāpēc ir svarīgi mazināt oglekļa emisiju, lai panāktu klimatneitralitāti.


Oglekļa izmešu apjomu izlīdzināšana

 

Cits veids, kā samazināt emisiju un panākt oglekļneitralitāti, ir kompensēt vienā nozarē radīto emisiju, samazinot tās apjomu kādā citā nozarē. To var panākt, ieguldot atjaunojamā enerģijā, energoefektivitātē vai citās tīrās zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās. Viens no oglekļa emisijas izlīdzināšanas sistēmas piemēriem ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS).

ES mērķi

 

Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot vērienīgu klimata politiku. Ievērojot zaļā kursa mērķus, ES vēlas līdz 2050. gadam kļūt par pirmo kontinentu, kur emitētā oglekļa daudzums nepārsniedz piesaistītā oglekļa daudzumu. Ja Eiropas Parlaments un Padome pieņems jauno Klimata aktu, šis mērķis kļūs juridiski saistošs. Iecerēts arī nospraust vērienīgāku ES emisijas samazināšanas starpposma mērķi 2030. gadam. Pašreizējais mērķis paredz emisiju samazināt par 40 %.

Eiropas Parlaments 7. oktobrī pauda atbalstu iecerei panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un mērķim, kas paredz līdz 2030. gadam par 60 % mazāku emisijas apjomu nekā 1990. gadā. Šāds mērķis ir krietni vērienīgāks par Komisijas ierosināto 55 % samazinājumu. Parlamenta deputāti prasa Komisijai noteikt papildu starpposma mērķi 2040. gadam, tādējādi nodrošinot, ka ES sekmīgi virzās uz 2050. gada mērķi.

Deputāti arī prasīja panākt klimatneitralitāti katrā ES dalībvalstī un uzstāja, ka pēc 2050. gada no atmosfēras piesaistītā oglekļa dioksīda daudzumam būtu jāpārsniedz emitētais. Tāpat arī līdz 2025. gadam būtu pakāpeniski jāpārtrauc visas tiešās un netiešās subsīdijas fosilā kurināmā nozarei.

Deputāti vēlas izveidot Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu padomi — neatkarīgu zinātnisku organizāciju, kas novērtētu politikas atbilstību klimatneitralitātes mērķiem un pārraudzītu šo mērķu izpildes gaitu.

Nākamais solis ir Parlamenta sarunas ar Padomi.

Pašlaik klimatneitralitātes mērķi savos tiesību aktos ir iekļāvušas piecas ES dalībvalstis: Zviedrija vēlas sasniegt klimatneitralitāti līdz 2045. gadam, savukārt Dānija, Francija, Ungārija un Vācija — līdz 2050. gadam.

Plašāka informācija par ES pasākumiem oglekļa dioksīda emisijas samazināšanā:

ES valstu mērķi līdz 2030. gadam

CO2 mērķi autotransportam

Automašīnu radītās CO2 emisijas: skaitļi un fakti (infografika)

Infographic: timeline of climate change negotiations