Kas ir oglekļneitralitāte, un kā šo mērķi sasniegt līdz 2050. gadam? 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

Ar Eiropas Klimata aktu ES apņemas līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti. Ko tas nozīmē praksē?

Lai ierobežotu globālo sasilšanu zem 1,5 °C, ir būtiski nodrošināt oglekļa neitralitāti līdz 2050. gadam. Foto: Sebastian Pichler/ Unsplash  

Klimata pārmaiņas jau tagad skar visu pasauli, un ekstremāli laikapstākļi, piemēram, sausums, karstuma viļņi, spēcīgs lietus, plūdi un zemes nogruvumi, ir vērojami arvien biežāk arī Eiropā. Straujo klimata pārmaiņu dēļ paaugstinās jūras līmenis, palielinās okeānu paskābināšanās un sarūk biodaudzveidība.

Lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija — Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ieteiktajai drošajai robežvērtībai — līdz 21. gadsimta vidum ir būtiski panākt oglekļneitralitāti. Šis mērķis ir noteikts arī Parīzes nolīgumā, kuru parakstījušas 195 valstis, tostarp ES.

2019. gada decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu — plānu, kura mērķis ir panākt, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla. Šis mērķis tiks sasniegts, izmantojot Eiropas Klimata aktu, ar kuru klimatneitralitāti iestrādās saistošos ES tiesību aktos.

Parīzes nolīguma mērķi

  • Pēc iespējas ātrāk panākt to, lai tiktu sasniegts pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas maksimums
  • Veikt straujus samazinājumus

Kas ir oglekļneitralitāte?

Oglekļneitralitāte ir līdzsvars starp oglekļa emisiju un atmosfērā esošā oglekļa absorbēšanu oglekļa piesaistītājsistēmās. Oglekļa oksīda izvadīšanu no atmosfēras un uzglabāšanu sauc par oglekļa sekvestrēšanu jeb piesaisti. Lai panāktu neto nulles emisiju līmeni, visas pasaules siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas būs jālīdzsvaro, izmantojot oglekļa piesaisti.

Oglekļa piesaistītājs ir sistēma, kas absorbē vairāk oglekļa, nekā to emitē. Galvenās dabiskās oglekļa piesaistītājsistēmas ir augsne, meži un okeāni. Saskaņā ar aplēsēm dabiskie oglekļa piesaistītāji ik gadu absorbē no 9,5 līdz 11 gigatonnām oglekļa dioksīda. 2019. gadā pasaules oglekļa dioksīda emisijas apjoms sasniedza 38 gigatonnas.

Neviens mākslīgais oglekļa piesaistītājs līdz šim nav spējis absorbēt oglekli no atmosfēras tādā daudzumā, lai varētu apturēt globālo sasilšanu.

Dabiskajās piesaistītājsistēmās, piemēram, mežos, uzkrātais ogleklis nonāk atmosfērā meža ugunsgrēku, zemes izmantošanas maiņas vai mežizstrādes rezultātā. Tāpēc klimatneitralitātes panākšanas nolūkā ir svarīgi mazināt oglekļa emisiju.

Oglekļa emisijas izlīdzināšana

Samazināt emisiju un panākt oglekļneitralitāti var arī, kompensējot vienā nozarē radīto emisiju ar tās apjoma samazināšanu citā nozarē. To var panākt, ieguldot atjaunojamā enerģijā, energoefektivitātē vai citās tīrās zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās. Viens no oglekļa emisijas izlīdzināšanas sistēmas piemēriem ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS).

Vēl viens emisijas samazināšanas sistēmas piemērs ir oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas piemērotu oglekļa cenas importētām precēm no valstīm, kuras īsteno mazāk vērienīgus pasākumus klimata jomā. Tam būtu jāpalīdz novērst oglekļa emisijas pārvirzi, atturot no ražošanas pārorientēšanās uz valsti, kurā siltumnīcefekta gāzu emisijas noteikumi nav tik stingri. Komisijai 2021. gadā būtu jānāk klajā ar priekšlikumu šīs oglekļa nodevas ieviešanai.

ES mērķi

Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot vērienīgu klimata politiku. Zaļā kursa satvarā ES ir noteikusi par mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo kontinentu, kur absorbētās CO2 emisijas apmērs ir tikpat liels, cik saražotās emisijas apmērs.

2020. gada 7. oktobrī Eiropas Parlaments atbalstīja klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam un mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kas ir vērienīgāks nekā Komisijas ierosinātie 55 %. EP deputāti prasīja Komisijai noteikt papildu starpposma mērķi 2040. gadam, lai nodrošinātu virzību uz galīgā mērķa sasniegšanu.

Turklāt deputāti aicināja ikvienu ES valsti sasniegt klimatneitralitāti un uzstāja, ka pēc 2050. gada no atmosfēras būtu jāabsorbē vairāk CO2, nekā tiek emitēts. Tāpat arī vēlākais līdz 2025. gadam būtu pakāpeniski jāpārtrauc visas tiešās un netiešās subsīdijas fosilā kurināmā nozarei.


2021. gada aprīlī EP deputāti panāca vienošanos ar Padomi par ES pienākumu līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

24. jūnijā Parlaments pieņēma jauno Klimata aktu, ar kuru pašreizējais 2030. gadam noteiktais emisijas samazināšanas mērķis ir palielināts no 40 % līdz 55 % un 2050. gadam noteiktais klimatneitralitātes mērķis ir padarīts juridiski saistošs.

Kā ierosinājis EP, tiks izveidota neatkarīga Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas vērtēs, vai politika tiek īstenota konsekventi, un uzraudzīs progresu.

Pašlaik klimatneitralitātes mērķi savos tiesību aktos ir iekļāvušas piecas ES dalībvalstis: Zviedrijas mērķis ir sasniegt nulles līmeņa emisijas līdz 2045. gadam un Dānija, Francija, Vācija un Ungārija šo mērķi nolēmušas sasniegt līdz 2050. gadam.

Uzziniet vairāk par to, kā ES palīdz samazināt CO2 emisiju

Valstu mērķi 2030. gadam

CO2 mērķrādītāji vieglajiem automobiļiem

Automobiļu radītās CO2 emisijas: fakti un skaitļi (infografika)

Infografika “Klimata pārmaiņu sarunu hronoloģisks pārskats”