Parlaments pieprasa Padomei iekļaut ES daudzgadu budžeta izskatīšanu prioritāro jautājumu sarakstā

Parlaments aicina Padomi vienoties par ES ilgtermiņa budžetu (DFS) līdz 2019. gada ES vēlēšanām, lai neapdraudētu ES programmu finansējumu.

Parlaments strādā pie ES nākamā daudzgadu budžeta.

EP starpposma ziņojumā par daudzgadu finanšu shēmu, deputāti “pauž nožēlu, ka Padomē nozīmīgs progress līdz šim nav novērojams”, un rosina plānot regulāras tikšanās starp Parlamenta sarunvedēju komandu un Padomes prezidentūrām.

Parlaments cer, ka novēlota vienošanās par nākamo finanšu shēmu negatīvi neietekmēs darba vietas ES, un izdosies izvairīties no nozīmīgiem kavējumiem ES programmu izpildē, kā tas noticis iepriekšējās budžeta saskaņošanas reizēs.

ES budžets Eiropas nākotnei

Budžeta komitejas 9. oktobra diskusijā līdzziņotājs Jan Olbrycht (EPP, Polija) uzsvēra, ka EP starpziņojums izklāsta nākamos soļus DFS pieņemšanas procesā, kā arī satur priekšlikumus daudzgadu budžeta struktūrai, iespējamām pārmaiņām, minot konkrētus skaitļus katrai ES programmai.

Attiecībā uz finansējuma apjomu, EP deputāti secināja, ka Komisijas priekšlikums 2021.-2027. gada budžetam, 1,1% apmērā no 27 dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI), nozīmētu, ka ES nespēs pildīt savas politiskās saistības un iepriekšējās apņemšanās.

EP deputāti savā ziņojumā rosina paaugstināt izdevumu griestus no 1,1% līdz 1,3% no ES nacionālā kopienākuma, kas nodrošinātu, ka “ES budžets atbilstu politiskajām prioritātēm, kas ir nozīmīgas ES,” saka līdzziņotāja Isabelle Thomas (S&D, Francija).

Parlaments iestājas pret finansējuma samazinājumu svarīgākās ES politikas jomās: kohēzijas un kopējā lauksaimniecības politika, Eiropas Sociālais fonds, Jauniešu nodarbinātības iniciatīva.

Saskaņā ar ES saistībām un Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, Parlaments vēlas ievērojami palielināt izdevumus, kas saistīti ar pasākumiem klimata pārmaiņu ierobežošanai, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu 30% noteikto mērķi.

Ieņēmumu resursi

Attiecībā uz ieņēmumu sadaļu, deputāti ziņojumā uzsver, ka vienošanās par nākamo DFS nevar tikt panākta, kamēr nav palielināta ieņēmumu sadaļa, ko veido ES “pašu resursi”. Ziņojumā teikts, ka ES pašu resursu sistēma šobrīd ir “pārāk sarežģīta, negodīga un nepietiekami caurskatāma”. Diviem esošiem resursiem, PVN un muitas nodokļu sistēma, jābūt modernizētiem, vienlaikus pakāpeniski ir jāievieš jauni pašu resursu avoti.

Priekšrocība pašu resursu ieviešanai ir tāda, ka "mēs varēsim samazināt dalībvalstu iemaksu no NKI Eiropas budžetā," skaidro līdzziņotājs Gérard Deprez (ALDE, Belgium).

Parlaments atbalsta maijā publicēto Komisijas priekšlikumu par jauniem resursu avotiem, kurā iekļauti kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB), vides nodoklis un nodoklis par plastmasas iepakojuma izmantošanu.

“Bet mēs vēlamies paplašināt iespējamo resursu sarakstu, iekļaujot tajā digitālajā nozarē iekasētos nodokļus un nodokļus par finanšu darījumiem,” saka līdzziņotājs Janusz Lewandowski (EPP, Pololija).

14. novembrī plenārsēdē deputāti apstiprināja Parlamenta nostāju sarunās par nākamo ES ilgtermiņa budžetu.

Eiropas parlaments ierosina reformēt Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu.

Papildu informācija