Eiropas atjaunošana pēc Covid-19: EP deputāti aicina rīkoties izlēmīgi 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

EP deputāti ar Padomes un Komisijas priekšsēdētājiem apsprieda saskaņotu ES rīcību veselības un ekonomikas krīzes pārvarēšanai.  

EP deputāti plenārsēdes debatēs uzsvēra, ka eiropieši sagaida no ES un valdībām izlēmīgu rīcību, lai nodrošinātu ceļu uz stabilu ekonomikas atveseļošanos un veidotu noturīgāku Eiropu.

Ārkārtas plenārsēdes debatēs (16. aprīlī) ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu EP deputāti norādīja, ka ir nepieciešama solidaritāte un jauni vērienīgi risinājumi, lai pārvarētu koronavīrusa uzliesmojumu un mazinātu dīkstāves ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un finanšu jomu.

 

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, atklājot sēdi, sacīja: “Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība izkļūst no šīs krīzes spēcīgāka, stabilāka, labāk sagatavota nākotnes izaicinājumiem. [...] Būs ārkārtīgi svarīgi sagatavot kopēju izejas stratēģiju un atgūšanās plānu, koordinēt pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu, lai novērstu risku, ka notiek novirzīšanās no iezīmētā plāna vai postoša atgriešanās pie krīzes.”

 

Vairākums EP deputātu pauda gandarījumu par Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas iesniegtajiem priekšlikumiem, kas nodrošinās apjomīgus ieguldījumus, lai izveidotu noturīgāku, zaļāku un digitālu ekonomiku. EK priekšsēdētāja uzsvēra, ka ES daudzgadu budžetam būs izšķirošā nozīme atveseļošanas procesā, un norādīja, ka ir nepieciešams jauns Māršala plāns, atsaucoties uz programmu, kas palīdzēja atjaunot Eiropas valstu ekonomiku pēc Otrā pasaules kara.

 

Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels aicināja nodrošināt kopīgu rīcību ES līmenī, norādot, ka “dažreiz ir nepieciešama krīze, lai satuvinātu cilvēkus’’.

 

Uzstājoties ETP grupas vārdā Esteban González Pons (Spānija) izcēla Eiropas Parlamenta lomu: “Lai gan sērga turpina izplatīties, Eiropas Parlaments tupina pildīt savus pienākumus. [...] Pandēmijas laikā Parlamentam ir būtiska nozīme. Valdības piedzīvo ārkārtas situāciju, un Parlamenta loma demokrātijas stiprināšanā ir neatsverama." EP deputāts norādīja uz kļūdām, kas tika sākotnēji pieļautas, reaģējot uz krīzi: “Mēs būtu varējuši rīkoties ātrāk, mēs būtu varējuši rīkoties izlēmīgāk, mēs būtu varējuši rīkoties kopīgiem spēkiem”, tomēr piebildot, ka “Eiropas Savienība miljoniem spāņu sniedz lielas nākotnes cerības”.

 

Daudzi runātāji, uzstājoties klātienē vai izmantojot attālinātu pieslēgšanos, uzsvēra, ka šis ir izšķirošs brīdis. “Lēmumi, ko mēs pieņemam šodien, noteiks Eiropas nākotni: Eiropa var kļūt spēcīgāka vai arī tās iedzīvotāji zaudēs ticību Eiropas projektam," sacīja Iratxe García Pérez (S&D, Spānija). ‘’Jo izlēmīgāk mēs rīkosimies šodien, jo mazāk dramatiska būs šīs krīzes ekonomiskā un globālā ietekme, jo ātrāk mēs spēsim atgriezties pie normālas dzīves.”

 

“Šie grūtie laiki ir pārbaudījums mums visiem,” sacīja Dačans Čološs (‘’Renew Europe’’, Rumānija), aicinot uz solidaritāti un sadarbību veselības krīzes pārvarēšanā. Deputāts norādīja, ka Eiropai ir nepieciešams Māršala plāns, digitālā stratēģija un [Eiropas] zaļais kurss, kā arī “vērienīgas ambīcijas tās stratēģijas īstenošanā”.

 

Marco Campomenosi (ID, Itālija) runāja par to cilvēku vilšanos, kuri palika ieslēgti ar iekārtām savās mājās un vēlas atgriezties darbā. Deputāts norādīja, ka pat pirms krīzes ES ekonomika gadiem ilgi piedzīvoja lēnu izaugsmi, un norādīja, ka būtu jāmaina ES noteikumi, lai stimulētu ekonomiku un nodrošinātu lielāku pašpietiekamību.



“Mēs redzam, ka globalizācija un vēlme iegūt arvien vairāk un vairāk ne vienmēr ir labs risinājums, un par to ir jāmaksā ar mūsu spēju pielāgoties un reaģēt uz satricinājumiem,” sacīja Philippe Lamberts (Zaļie/EBA, Beļģija). Deputāts aicināja pārdomāt esošo sabiedrības organizācijas modeli un “jaunu dzīvesveidu, ražošanas, pārvietošanās un ceļošanas veidus”.

 

“Mums ir jāsaka skaļi un skaidri, ka Eiropa pilnīgi nebija gatava koordinatora lomai, kas tai bija jāuzņemās,” sacīja Raffaele Fitto (EKR, Itālija). Deputāts aicināja veikt pasākumus, lai atbalstītu grūtībās nonākušās nozares kā tūrisms, transports un lauksaimniecība, novērst birokrātiju un pārskatīt ES budžetu.

 

Manon Aubry (GUE/NGL, Francija) vainoja pēdējos desmit gados īstenotos taupības pasākumus, kuru rezultātā samazinājās veselības aprūpes kapacitāte visā Eiropā. Deputāte kritizēja valsts parāda uzturēšanu, kas ierobežo valdību spēju pārvarēt krīzi. “Ir pienācis laiks atcelt visus tabu; tas ir vienīgais veids, kā šodien tikt galā ar šo pandēmiju un klimata pārmaiņu problēmām rīt.”