ES Covid-19 atveseļošanas plānā prioritāte tiks piešķirta rīcībai klimata jomā

ES Covid-19 atveseļošanas plāna mērķis ir likt pamatus ilgtspējīgai un klimatneitrālai Eiropai.

Fotoattēls: tukšas ielas Viļņā (Lietuva). ©PavloVakhrushev/AdobeStock
©PavloVakhrushev/AdobeStock

ES prioritātes joprojām ir Covid-19 izraisītās veselības krīzes un tās ekonomisko seku novēršana.

Lai novērstu pandēmijas tūlītējo ietekmi, Eiropas Komisija pagājušajā gadā ierosināja ekonomikas stimulēšanas plānu 750 miljardu € apmērā kopā ar pārskatītu priekšlikumu par ES budžetu 2021.–2027. gadam pēc tam, kad Parlaments bija aicinājis izstrādāt vērienīgu atveseļošanas un atjaunošanas pasākumu kopumu, kuras centrā ir zaļais kurss, lai stimulētu ekonomiku un cīnītos pret klimata pārmaiņām.

2020. gada novembrī panāktajā kompromisā par ES ilgtermiņa budžetu un atveseļošanas plānu Parlamenta sarunu grupa un Padomes prezidentvalsts vienojās, ka vismaz 30 % izdevumu tiks paredzēti klimata mērķu atbalstīšanai. Vienlaikus 7,5 % no gada izdevumiem, sākot no 2024. gada, tiks novirzīti biodaudzveidībai, un, sākot no 2026. gada, to apmērs tiks palielināts par 10 %. Parlaments pieņēma budžetu 2020. gada decembrī.


Eiropas Atveseļošanas instruments ir paredzēts Eiropas ekonomikas atveseļošanai, un tā mērķis ir palēnināt pandēmijas ietekmi un padarīt iespējamāku ilgtspējīgu nākotni, piešķirot 30 % no ES budžeta rīcībai klimata jomā.


Ar Atveseļošanas un noturības mehānismu tiks atbalstīta zaļā pārkārtošanās un gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme un tiks nodrošināts, ka valstu plānos vismaz 37 % no budžeta tiek piešķirti klimatam un biodaudzveidībai.

Kā daļu no ES ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam un atveseļošanas centieniem ES nodrošinās, ka finansējums, kas paredzēts lauksaimniecībai, programmai “Apvārsnis Eiropa”, programmai “LIFE”, vides rīcības programmai, Taisnīgas pārkārtošanās fondam, reģionālajiem un kohēzijas fondiem, tiks piešķirts projektiem, kuri atbilst tās vērienīgajiem klimata mērķiem.

Uzziniet vairāk par ES progresu virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Klimatneitralitātes padarīšana par juridiski saistošu


Eiropas Parlaments 2019. gada 28. novembrī izsludināja ārkārtas situāciju klimata jomā un aicināja saskaņot visus attiecīgos ES tiesību aktus ar mērķi nepieļaut, ka globālā sasilšana pārsniedz 1,5°C.

Komisija iepazīstināja ar zaļo kursu decembrī un 2020. gada martā iesniedza priekšlikumu ES Klimata aktam, kura mērķis ir līdz 2050. gadam padarītu ES klimatneitrālu. Tiklīdz Parlaments un Padome to būs apstiprinājuši, tas kļūs juridiski saistošs. Parlaments aicināja noteikt vērienīgākus emisijas samazināšanas mērķrādītājus, nekā bija ierosinājusi Komisija, lai nodrošinātu, ka ES var šo mērķi sasniegt.

Parlaments 2020. gada oktobrī pieņēma sarunu mandātu par ES klimata tiesību aktiem, atbalstot mērķi par klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam un mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kas ir vērienīgāks nekā Komisijas priekšlikums par 55 % un pašreizējais 40 % starpposma mērķis.

Parlaments un Padome panāca provizorisku vienošanos palielināt ES 2030. gadam noteikto emisijas samazināšanas mērķrādītāju no 40 % līdz vismaz 55 %. Parlaments pieņēma ES Klimata aktu 2021. gada 24. jūnijā. 2030. gadam noteiktais mērķrādītājs un 2050. gadam noteiktais klimatneitralitātes mērķis būs juridiski saistoši un tuvinās Eiropas Savienību mērķim pēc 2050. gada sasniegt negatīvu emisijas līmeni, pirms COP 26, kas notiks 2021. gada novembrī, apstiprinot ES vadošo lomu globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām.



Iepazīstieties ar hronoloģisko pārskatu par ES pasākumiem cīņā pret klimata pārmaiņām.

Pamatinformācija


2020. gada novembrī sāktā zaļā kursa mērķis ir panākt ES ekonomikas ilgtspēju. Tas aptver plašu jomu klāstu, sākot ar klimatu, lauksaimniecību un mobilitāti un beidzot ar biodaudzveidības aizsardzību un nulles līmeņa piesārņojumu. Konkrēti priekšlikumi, ko Komisija jau ir ierosinājusi, ir šādi:

Uzziniet, kādus 10 pasākumus ES īsteno ekonomikas atveseļošanai, un iepazīstieties ar visiem datumiem un pasākumiem ES koordinētajā atbildes rīcībā.

Pamatinformācija


Zaļā kursa, kas tika prezentēts 2019. gada novembrī, mērķis ir padarīt ES ekonomiku ilgtspējīgu. Tas aptver plašu jomu klāstu, sākot no klimata, lauksaimniecības un mobilitātes līdz bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un tā saucamajam nulles piesārņojumam. Starp konkrētiem priekšlikumiem, ko Komisijas jau ir ierosinājusi, ir šādi: