Covid-19 atveseļošanas plāns ir jāpievieno ES daudzgadu budžetam

EP deputāti prasa 2 triljonu eiro fondu, kurš jāiestrādā nākamajā ES daudzgadu budžetā, un kurš par ES atveseļošanas stratēģijas prioritāti nosaka ES iedzīvotājus.

Fotoattēls: EP Budžeta komitejas priekšsēdētājs Johans van Overtvelds.
EP Budžeta komitejas priekšsēdētājs Johans van Overtvelds.

Koronavīrusa uzliesmojums izveidojis ES izturības pārbaudi veidā, kas būtu neiedomājams vēl pirms dažiem mēnešiem. Tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši dzīvību, smagi cietusi ir ES ekonomika. Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas (BUDG) priekšsēdētājs Johans van Overtvelds (Johan Van Overtveldt) norādīja, ka ekonomikas atveseļošanās būs "lēna un pakāpeniska", uzsverot, ka pavasara ekonomikas prognozes eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzētais samazinājums par 7,5% ir “optimistiska prognoze”. EP deputāti maija plenārsēdē diskutēja un balsoja par Parlamenta nostāju attiecībā uz plāniem pārskatīt ES budžetu laikposmam pēc 2020. gada.

ES atbilde uz koronavīrusa krīzi


Sarunā ar Eiropas Parlamentu Facebook Live intervijā EKR grupas loceklis no Beļģijas norādīja, ka joprojām pastāv liela neskaidrība: “Pat kara laikā ekonomiskā dzīve nebija apstājusies tik pēkšņi. Pastāv liela nenoteiktība: vai tas atkārtosies? Vai sekos otra ierobežojošo pasākumu kārta? Kāds noskaņojums būs investoru un patērētāju vidū?”

Kopš krīzes paša sākuma ES ir mobilizējusi visus pieejamos līdzekļus, lai palīdzētu dalībvalstīm stiprināt savas veselības aprūpes sistēmas un mazināt krīzes sociālekonomisko ietekmi. Parlaments arī aicināja izstrādāt plaša mēroga ekonomikas atveseļošanas pasākumu kopumu, lai atbalstītu Eiropas ekonomiku pēc Covid-19 krīzes. Budžeta komitejas priekšsēdētājs Jvan Overtvelds uzsver, ka tas ir jāiestrādā nākamajā ES daudzgadu budžetā: “Atveseļošanas fonda ietvaros pieejamam finansējumam jābūt būtiskam, taču tam jābūt arī daļai no nākamās DFS [Daudzgadu finanšu shēma] 2021.–2027. gadam, nevis kaut kam atsevišķam.”

Nepieciešamība pēc ārkārtas rīcības plāna


Ņemot vērā, ka pašreizējā daudzgadu budžeta darbība beigsies decembrī, deputāts uzsvēra, cik svarīgi ir izstrādāt ārkārtas rīcības plānu gadījumam, ja laikus netiks panākta vienošanās par budžetu laikposmam pēc 2020. gada: “Novilcinot līdz jūnijam, pārāk maz laika atliks DFS apstiprināšanai, lai tā savlaicīgi uzsāktu savu darbību. Savukārt iespējamais pārtraukums pašreizējo ES programmu finansēšanā būs ļoti neizdevīgs iedzīvotājiem, kā arī [kaitētu] ES reputācijai un politiskajai saskaņotībai”.

Budžeta komitejas priekšsēdētājs mudināja citas ES iestādes ņemt vērā Parlamenta nostāju: “[Lai jaunais daudzgadu budžets stātos spēkā], ir jāsaņem Parlamenta piekrišana, kas šajā situācijā nav tik pašsaprotama un droši garantēta, kā tas bijis ar spēkā esošās DFS apstiprināšanu. Tāpēc Komisijai un Padomei būtu jāņem vērā Parlamenta izvirzītos mērķus. Rīkojoties iedzīvotāju interesēs, Parlaments nodrošinās, ka DFS un atveseļošanas fonds ir labākais iespējamais risinājums, lai pārvarētu smago krīzi, kuru mēs pašlaik piedzīvojam un kuras sekas būs jūtamas vēl daudzus gadus.”


2 triljoni eiro ekonomikas atjaunošanai pēc Covid-19 radītās krīzes.

Solidaritāte un atbildība


Komentējot izteiktos salīdzinājumus starp Covid-19 atveseļošanas pasākumu kopumu un pēckara Māršala plānu, Johans van Overtvelds sacīja: “Pašreizējā situācijā, ņemot vērā Eiropas paveikto [cīņā ar krīzi], un, protams, kad atveseļošanas fonda finansējums būs sasniedzis 1 triljonu eiro, mēs būsim izdarījuši vairāk, nekā tika paveikts Māršala plāna ietvaros.”

Paredzams, ka Komisija drīzumā iesniegs priekšlikumus par atveseļošanas fondu, taču jau tagad pastāv lielas domstarpības, piemēram, par to, vai valstīm ir jāpiešķir aizdevumi vai dotācijas. Lai rastu risinājumu, par kuru varētu vienoties visas puses, ir jāpanāk kompromiss, uzsver BUDG priekšsēdētājs: ‘’Protams, ir jābūt solidaritātei attiecībā pret valstīm, kuras Covid-19 uzliesmojums skāris visvairāk, bet jābūt arī atbildībai. Vienkārši mētāt apkārt naudu nekad nav bijis labs risinājums. Lielais izaicinājums ir rast pareizo līdzsvaru.

Videi draudzīgāka ekonomika


Nepieciešamība pēc būtiskiem stimulēšanas pasākumiem ES ekonomikas atjaunošanai ir laikā, kad aktīvi tiek aicināts palielināt videi draudzīgas investīcijas. Parlaments uzstāj, ka atveseļošanas un atjaunošanas pasākumu kopumu pamatā jābūt darbībām klimata jomā. Johans van Overtvelds Komisijas ierosināto Zaļo kursu raksturoja kā “sākumu”, norādot, ka iesniegtie priekšlikumi ir “nepilnīgi un tiem trūkst finansējuma, kas ir bīstami”.

Deputāts norāda uz potenciālu ES ekonomikas pārveidošanā par videi nekaitīgāku, izmantojot lauksaimniecības un kohēzijas finansējumu, kas veido aptuveni divas trešdaļas no ES budžeta. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi uzlabot ES ekonomikas elastību un stiprināt tās spējas stāties pretī tādām ārkārtas situācijām kā Covid-19 uzliesmojums: “Gala rezultātā svarīgākais ir tas, ko mēs varam sasniegt, lai vairotu ES iedzīvotāju turību un labklājību. Tas ir vienīgais būtiskais jautājums.”

Eiropas Parlaments 15. maijā pieņēma rezolūciju, kurā aicina pieņemt atveseļošanas pasākumu kopumu 2 triljonu eiro apmērā, lai palīdzētu ES atgūties pēc Covid-19 izraisītās krīzes. EP deputāti atkārtoti uzsvēra, ka atveseļošanas līdzekļi ir jāsniedz papildus nākamajam daudzgadu budžetam, nekaitējot pašreizējām un gaidāmajām ES programmām. Lai nodrošinātu demokrātisku kontroli un pārskatatbildību, EP deputāti uzstāja uz Parlamenta vadošo lomu ES daudzgadu budžeta apstiprināšanas procesā. Deputāti atkārtoti uzsvēra, ka atveseļošanas stratēģijas centrā ir jābūt iedzīvotāju vajadzībām.

EP deputāti 13. maijā aicināja Komisiju sagatavot ārkārtas rīcības plānu gadījumam, ja 2021.–2027. gada budžeta apstiprināšana tiks kavēta. Deputāti vēlas novērst iespējamus kavējumus ES programmu izpildē, kas ietekmēs lauksaimniekus, mazos uzņēmumus un organizācijas, kas rēķinās ar ES līdzekļiem.