Bēgļu integrācija Eiropā

2016. gadā uz patvērumu ES pieteicās 1,2 miljoni cilvēku. Uzziniet vairāk par Eiropas Parlamenta lomu bēgļu integrācijā.

Migranti un bēgļi lielākoties no Subsahāras valstīm Katānijas ostas dokā gaida, kad Itālijas iestādes un Frontex viņus identificēs
Sīriešu bēgle Nadža ar savu meitu Amenu angļu valodas kursos, ko rīko UNHCR Lerā, Grieķijā © UNHCR/Achilleas Zavallis

Tā kā patvēruma pieteikumu skaits kopš 2015. gada pieaug,  ES reakcijai uz migrantu krīzi jābūt vērstai arī uz integrācijas sekmēšanu. Lai gan galvenā atbildība gulstas uz dalībvalstu valdībām, ES var šajos jautājumos palīdzēt.

 

Tādas programmas kā Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds finansiāli atbalsta dalībvalstu centienus integrēt migrantus.

 

Ko dara Parlaments, lai integrētu bēgļus sabiedrībā?

 

EP deputāti ir pieņēmuši vairākas rezolūcijas, lai sekmētu bēgļu iekļaušanu. 2015. gada beigās deputāti aicināja uzlabot ESF tēriņu lietderību par labu neaizsargātām grupām, tostarp bēgļiem.

 

2016. gada aprīlī Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā uzsvērts, cik svarīgi ir bēgļus integrēt, izmantojot programmas, kuras tiem piedāvā mājokli, rakstpratības un valodas kursus, starpkultūru dialogu un arodapmācību.

2016. gada jūlijā pieņemtā rezolūcijā Parlaments aicināja ES rīkoties, lai nodrošinātu, ka bēgļi tiek ātri un pilnīgi integrēti darba tirgū un sabiedrībā. Rezolūcijā uzsvērts, cik svarīga ir izglītība un sports, un ES valstis tajā aicinātas palīdzēt migrantiem skolotājiem un pasniedzējiem atrast attiecīgu darbu.

Ziņojuma projektā, ko 2017. gada aprīlī pieņēma Parlamenta pilsoņu brīvību komiteja, norādīts, ka patvēruma meklētājiem vajadzētu būt iespējai strādāt ES ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem pēc pieteikšanās uz patvērumu. EP deputāti turklāt uzstāj, ka no patvēruma pieteikuma reģistrēšanas brīža starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem nodrošināmi arī valodas kursi.

Vairāk informācijas par ES reakciju uz migrantu krīzi