ES saskaņotā reakcija uz migrācijas izaicinājumiem 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

Grieķijas krasta apsardze Vidusjūrā tuvojas laivai ar 43 Sīrijas bēgļiem © UNHCR/Andrew McConnell.  

Migrācijas izaicinājumi atklāja trūkumus Eiropas patvēruma sistēmā, liekot ES meklēt iespējas to uzlabot. Lasīt tālāk par Parlamenta piedāvātiem risinājumiem un veiktiem pasākumiem.

2015. gadā notika 1,83 miljoni ES ārējo robežu nelegālas šķērsošanas gadījumu. Lai gan 2018. gadā nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaits samazinājās līdz 150 114, Eiropas Parlaments piedāvāja priekšlikumus par nepieciešamajiem pasākumiem, lai novērstu Eiropas patvēruma sistēmā atklātos trūkumus, piemērām, stiprināt ES robežkontroli un uzlabot patvēruma meklētāju integrācijas procesu.

Aicinām iepazīties ar galvenajiem faktiem un skaitļiem migrācijas un patvēruma piešķiršanas jomā ES.


Patvēruma sistēmas nostiprināšana un atbildības sadalīšana starp ES valstīm

Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) pamatā ir Dublinas regula, kas nosaka, kura valsts ir atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, un pašlaik tā ir pirmās ieceļošanas ES valsts. Dublinas sistēmas regulācija izveidojusi situāciju, ka divas robežvalstis - Itālija un Grieķija – uzņem pēdējo gadu migrācijas krīzes smagumu.

2017. gada novembrī Eiropas Parlaments apstiprināja savu pozīciju starpinstitūciju sarunām ar ES valstu valdībām par Dublinas noteikumu pārskatīšanu. Tomēr ES valstu valdības nav spējušas panākt vienošanos par kopēju nostāju attiecībā uz piedāvātajiem priekšlikumiem, tāpēc sarunas par izmaiņu gala variantu starp Parlamentu un Padomi vēl joprojām nav uzsāktas. 

Uzzināt vairāk par Parlamenta ieteikumiem jaunai Dublinas regulai.


Līdztekus paredzētajai Dublinas sistēmas reformai, Eiropas Parlaments izstrādāja priekšlikumus, lai pastiprinātu robežkontroli un uzlabotu dalībvalstu spējas izsekot cilvēkus, kas ieceļo Eiropā. Eiropas Parlamenta iepriekšējā (astotajā) sasaukumā EP deputāti strādāja pie Eiropas mēroga noteikumu sagatavošanas un ieviešanas, lai nošķirtu atbilstīgus migrantus no bēgļiem, nolūkā nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret patvēruma meklētājiem un garantēt, ka ikviena dalībvalsts sniedz taisnīgu ieguldījumu šīs problēmas risināšanā (piemēram, piedaloties bēgļu pārmitināšanā).

Lasīt vairāk par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pastiprināšanu.

ES ārējo robežu nostiprināšana un migrācijas plūsmu pārvaldība

Bēgļu plūsmas radīja nopietnu spiedienu uz dalībvalstu robežapsardzes iestādēm. Parlaments pieprasīja stiprināt ES robežu uzraudzības aģentūru Frontex, un Eiropas Komisija 2015. gada decembrī nāca klajā ar priekšlikumu veidot jaunu Eiropas robežu un krasta apsardzi, ar mērķi uzlabot ES ārējo robežu pārvaldību un drošību un atbalstīt dalībvalstu robežapsardzes institūcijas.

2016. gada oktobrī Jaunā aģentūra uzsāka darbību. Tiek plānots līdz 2027. gadam aģentūrā izveidot jauno pastāvīgu robežsargu korpusu ar 10 000 darbiniekiem.

Deputāti atbalstīja priekšlikumu stiprināt pašreizējo Eiropas Patvēruma atbalsta Biroju (EASO), kas kļūs par ES Patvēruma aģentūru. Aģentūra atvieglos kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbību un koordināciju, kā arī palīdzēs nodrošināt saskaņotu patvēruma pieteikumu izvērtēšanu visā ES.

Uzzināt vairāk par priekšlikumiem un Parlamenta nostāju.


2018. gada novembrī Parlaments balsojumā atbalstīja nozīmīgu finansējuma palielinājumu migrācijas un robežu pārvaldības jomā laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam, salīdzinājumā ar budžetu 2014. - 2020. gadā.

Lasīt vairāk par ES robežkontroli un migrantu pārvaldību.


Bēgļu integrācijas Eiropā veicināšana

ES veic virkni pasākumus, lai palīdzētu migrantiem integrēties sabiedrībā viņu jaunajās valstīs.

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds tika izveidots laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam, kurā fondam paredzēts budžets 3,137 miljardu eiro apmērā. Fonda mērķis ir veicināt efektīvu migrācijas plūsmu pārvaldību, kā arī ieviest un nostiprināt vienotu ES pieeju patvēruma un imigrācijas jomā.

Parlaments aktīvi darbojas ar integrāciju tieši saistītās jomās un pieprasīja piešķirt vairāk finansējuma programmām, lai radītu jaunas darbvietas un dotu izglītības iespējas sabiedrības neaizsargātām grupām un, konkrēti, bēgļiem.

Lasīt vairāk par bēgļu integrāciju Eiropā.