Sociālā Eiropa: Parlamenta veikums sociālās politikas jomā 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

No bērnības līdz pensijas vecumam- sociālās garantijas ir svarīgas visos mūsu dzīves posmos. Uzziniet, pie kādiem ES sociālās politikas tiesību aktiem un iniciatīvām strādā Parlaments.

Sociālā Eiropa - ©AP Images/Eiropas Savienība - EP  

Pašreizējie izaicinājumi

Salīdzinājumā ar citām pasaules daļām Eiropā ir visaugstākais sociālās aizsardzības līmenis un to raksturo augsta dzīves kvalitāte un labklājība. Tomēr Eiropa saskaras arī ar daudzām problēmām un izaicinājumiem.

Ekonomikas krīzes sekas vēl arvien ļoti jūtamas daudzās dalībvalstīs, un, lai gan daudzviet situācija uzlabojusies, tomēr Eiropas Savienībā vēl arvien pastāv lielas atšķirības. Bezdarba līmenis kopumā samazinās, taču tas būtiski atšķiras dažādās ES valstīs.

Zema dzimstība un sabiedrības novecošana rada problēmas sociālās labklājības sistēmu ilgtspējai.

Cilvēku darba dzīve būtiski mainās, un te pie iemesliem minami tehnoloģiskie jauninājumi, globalizācija un pakalpojumu nozares pieaugums, savukārt arvien nozīmīgāki kļūst jauni uzņēmējdarbības modeļi, kuru pamatā ir kopīgošanas ekonomika un elastīgāka pieeja darbam.

ES un nacionālās valdības: kompetences sadale sociālās politikas jomā

ES ir visai ierobežota kompetence attiecībā uz sociālajiem jautājumiem, jo lielākā daļa šīs jomas ir valstu valdību pārziņā. Par nodarbinātības un sociālās politikas jautājumiem galvenokārt atbild dalībvalstis un to valdības. Tas nozīmē, ka nevis ES, bet gan valstu valdības lemj par tādiem jautājumiem kā atalgojuma kārtība, tostarp minimālā alga, darba koplīgumu loma, pensiju sistēmas un pensionēšanās vecums, kā arī pabalsti bezdarbniekiem.

Tomēr gadu gaitā Eiropas integrācijas procesā ES ir attīstījusi savu sociālo dimensiju, un arī ES tagad ir virkne instrumentu sociālajā jomā. Tie ir ES tiesību akti, fondi un instrumenti, ar kuriem labāk koordinē un pārrauga valstīs īstenotos politikas virzienus. ES arī mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi tādās jomās kā, piemēram, sociālā integrācija, nabadzības novēršana un pensijas.
 
Jau 1957. gada Romas līgums ietvēra tādus pamatprincipus kā vienlīdzīga samaksa vīriešiem un sievietēm, kā arī darba ņēmēju tiesības brīvi pārvietoties ES teritorijā. Lai šī mobilitāte būtu iespējama, tika pieņemti papildinoši noteikumi, piemēram, noteikumi par diplomu savstarpēju atzīšanu, garantijas attiecībā uz medicīnisko aprūpi ārzemēs un aizsardzības pasākumi attiecībā uz jau iegūtām tiesībām uz pensiju.  

Turklāt ir spēkā ES mēroga noteikumi par darba apstākļiem un nosacījumiem, piemēram, darba laiku vai nepilna darba laika darbu, kā arī tiesību akti par diskriminācijas izskaušanu darbā un darba ņēmēju veselības un drošības nodrošināšanu.

2017. gada novembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija kopīgi izziņoja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai nodrošinātu pilsoņiem jaunas, efektīvākas tiesības un atbalstītu taisnīgus un labi funkcionējošus darba tirgus un labklājības sistēmas. Sociālo tiesību pīlārs ietver 20 pamatprincipus un vairākas likumdošanas iniciatīvas 3 galvenajās jomās: vienādas iespējas un piekļuve darba tirgum; taisnīgi darba nosacījumi; sociālā aizsardzība un iekļautība.

Jau kopš Eiropas integrācijas procesa pirmsākumiem Eiropas Parlaments vienmēr aicinājis īstenot aktīvāku sociālo politiku un atbalstījis Komisijas priekšlikumus šajā jomā.


Sociālās tiesības eiropiešiem, kas strādā citā ES valstī

ES sociālās nodrošināšanas koordinācija paredz noteikumus tam, lai cilvēki nezaudētu savu sociālo nodrošinājumu, pārceļoties uz dzīvi citā ES valstī.

2019. gadā Eiropas Parlaments apstirpināja lēmumu izveidot Eiropas Darba iestādes izveidi, lai nodrošinātu taisnīgu un vienkāršu ES noteikumu piemērošanu tādos jautājumos kā darbaspēka mobilitāte un sociālās drošības koordinācija.

2018. gadā Parlaments pieņēma jaunu regulējumu, kas reglamentē darbinieku norīkošanas noteikumus, lai nodrošinātu taisnīgu atalgojumu un sociālās garantijas darbiniekiem, strādājošiem vienā ES valstī, vienlaicīgi nodrošinot līdzvērtīgas konkurences iespējas uzņēmumiem.


Palīdzība bezdarbniekiem un jauniešiem

1957. gadā izveidotais Eiropas Sociālais fonds ir galvenais ES instruments nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanai. Ar to miljoniem cilvēku palīdzēts apgūt jaunas prasmes un atrast darbu. Parlaments atbalsta Eiropas Sociālā fonda funkcionēšanas uzlabošanu un finansējuma palielināšanu, īpašu uzmanību pievēršot prioritārām jomām kā jauniešu nodarbinātība un atbalsts bērniem. Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF +) būs pašreizējā fonda elastīgāka un vienkāršāka versija, kas apvienos vairākas esošās fonda programmas un pieejamos resursus, nodrošinot integrētāku un mērķtiecīgāku atbalstu.

No Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda sniedz atbalstu cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pasaules tirdzniecības modeļu izmaiņu rezultātā, piemēram, ja tiek slēgti lieli uzņēmumi vai ražošana pārcelta ārpus ES. Parlaments atbalstīja jaunā likuma projektu, kas reglamentēs fonda darbību pēc 2020. gada un palīdzēs operatīvi reaģēt uz digitalizācijas un vides izaicinājumiem, kā arī veicinās piekļuvi palīdzībai fonda ietvaros.

Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES) ir profesionālās mobilitātes tīkls, kur darba meklētāji un darba devēji var saņemt informāciju, konsultāciju, atbalstu pieņemšanai darbā un iekārtošanas palīdzību.

Lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu, ES dalībvalstis 2013. gadā vienojās sākt Jauniešu garantijas programmu - ES iniciatīvu, lai četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas vai izglītības iestādes pamešanas, ikviena persona, kas jaunāka par 25 gadu vecumu, varētu saņemt kvalitatīvu darba piedāvājumu, turpināt izglītību vai stažēties.


Eiropas Solidaritātes korpusa 2016. gadā aizsāktās iniciatīvas mērķis ir radīt iespēju jauniešiem piedalīties brīvprātīgajā darbā vai strādāt projektos, kas sniedz labumu kopienām un cilvēkiem visā Eiropā.

Uzzini vairāk par pasākumiem jauniešu bezdarba mazināšanai, kuri tiek īstenoti ES līmenī.

Darba nosacījumi

2019. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja jaunos noteikumus, kas nodrošina jaunu minimālo tiesību apjomu attiecībā uz darba nosacījumiem visiem darbiniekiem ES, ieskaitot mazāk aizsargāto darbinieku kategoriju ar netipiskiem darba līgumiem un tos, kuri veic nestandarta darbus, piemēram, gadījuma rakstura darba pienākumu izpildītāji.

Deputāti regulāri pilnveido un pastiprina esošos ES noteikumus, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus un darbinieku aizsardzību darba vietā, tostarp ierobežojot kaitīgo vielu klātbūtni, piemēram, nosakot pieļaujamās robežvērtības kancerogēnu un mutagēnu iedarbībai darbavietā.


Eiropas Parlaments jau vairākkārt aicināja Eiropas Komisiju veikt pasākumus, lai novērstu no dzimuma atkarīgas pensiju un atalgojumu atšķirības. 2018. gada septembrī Parlaments atbalstīja noteikumus ES līmenī, lai novērstu personu aizskaršanu un seksuālu uzmākšanos darba vietā vai tiešsaistē.

Parlaments atbalsta pasākumus, kas aicināti nodrošināt darba un privātās dzīves pienācīgu līdzsvaru. 2019. gadā Parlaments apstiprināja jaunos noteikumus, kas ļaus veiksmīgāk apvienot profesionālas intereses ar privātās dzīves pienākumu izpildi un nostiprinās vecāku un aprūpētāju tiesības.

Iekļaujošs darba tirgus

Parlaments ierosināja pasākumu kopumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, kas veicinās cilvēka pakāpenisku reintegrāciju darba vietā, kā arī nodrošinās hroniski slimu un cilvēku ar ierobežotām iespējām labāku iekļaušanos kopējā darba tirgū.

2019. gadā EP deputāti apstiprināja Eiropas Pieejamības aktu, kas daudzus ikdienā lietojamus produktus un pakalpojumus, kā viedtālruņi, datori vai maksājumu termināļi, padarīs pieejamākus cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem.