ES pasākumi jauniešu nodarbinātības veicināšanai 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

ES mērķis ir izveidot Eiropas izglītības telpu, lai nodrošinātu iespēju visiem jauniešiem iegūt labu izglītību un atrast darbu visā Eiropā.  

Jauniešu bezdarba problēma joprojām ir aktuāla Eiropā un atrodas ES politiķu dienaskārtības priekšgalā. Kādi ES līmeņa pasākumi tiek īstenoti jauniešu bezdarba mazināšanai?

Nodarbinātības un jaunatnes politika ir katras dalībvalsts kompetence. Tomēr ES pieņēmusi vairākas iniciatīvas, lai atbalstītu un koordinētu valstu politiku īstenošanu šajās jomās, virzienā uz mērķi nodrošināt iekļaujošāku un sociāli atbildīgu Eiropu.

Šis atbalsts ir vērsts uz jauniešu nodarbinātības programmu finansēšanu, apmācību, māceklības un prakses kvalitātes uzlabošanu, starptautiskās izglītības un darba iespēju nodrošināšanu, kā arī brīvprātīgā darba projektu veicināšanu, nodrošinot jauniešiem papildus iespējas.


Jauniešu bezdarbs Eiropā: fakti un skaitļi

Tieši jaunieši ir tie, kurus ekonomiskās un finanšu krīzes skāra vissmagāk. 15-24 gadus veco iedzīvotāju segmentā bezdarba līmenis ES pieauga no 15% 2008. gadā līdz 24% 2013. gada sākumā. Vissliktākā situācija izveidojās 2013. gadā Grieķijā, kur šajā vecuma grupā bez darba bija 60% cilvēku, Spānijā 56,2%, Horvātijā 49,8%, Itālijā 44,1% un Portugālē 40,7%.

Jauniešu bezdarba līmenis ES no visaugstākā radītāja 2013. gadā ir samazinājies līdz 14,2% 2019. gada pirmajā ceturksnī, kas ir straujākais kritums kopējā bezdarba līmenī ES. Jauniešu īpatsvars 15–24 gadu vecumā personu kategorijā, kuri nestrādā, nemācās vai nepiedalās apmācībā, ir samazinājies no 13,2 % 2012. gadā līdz 10,3% 2018. gada trešajā ceturksnī. Tomēr, šie skaitļi vēl joprojām ir pārāk augsti salīdzinājumā ar visu ES iedzīvotāju vidējiem rādītājiem.


Jaunatnes nodarbinātības programmu finansēšana


Lai cīnītos ar jauniešu bezdarbu, ES dalībvalstis 2013. gadā vienojās sākt Jauniešu garantijas programmu - ES iniciatīvu, lai četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas vai izglītības iestādes pamešanas, ikviena persona, kas jaunāka par 25 gadiem, varētu saņemt kvalitatīvu darba piedāvājumu, turpināt izglītību vai stažēties.

Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir galvenais ES instruments, lai palīdzētu finansēt pasākumus, ko ES dalībvalstis ieviesušas, lai īstenotu Jauniešu garantijas programmu, piemēram, apmācība un palīdzība jauniešiem, lai tie atrastu savu pirmo darbavietu, vai dažādi stimulējoši mehānismi darba devējiem, lai tie pieņemtu darbā jauniešus.

Iniciatīvas ietvaros īpaša uzmanība ir vērsta uz tiem ES reģioniem, kuros jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25%.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, kopš 2014. gada vairāk nekā 20 miljoni jauniešu reģistrējās dalībai ar garantiju jauniešiem saistītajās shēmās, savukārt Jauniešu nodarbinātības iniciatīva līdz 2017. gada beigām ir nodrošinājusi tiešu palīdzību vairāk nekā 2,4 miljoniem jauno cilvēku visā ES.


Kvalitatīva māceklība un prakse Eiropā

Eiropas Māceklību alianse tika radīta ar mērķi atbalstīt Jauniešu garantijas programmu, uzlabojot māceklību kvalitāti Eiropā, vienlaikus veicinot arī mācekļu mobilitāti.

2014. gadā dalībvalstis vienojās par Stažēšanās kvalitātes sistēmu ar ieteikumu kopumu, lai jauniešiem nodrošinātu iespēju iegūt augsti kvalitatīvu darba pieredzi drošos un taisnīgos apstākļos, vienlaikus palielinot viņu nodarbinātības iespējas.


Kādi ES līmeņa pasākumi tiek īstenoti jauniešu bezdarba mazināšanai?  

Iespējas starptautiskajā līmenī

Eiropas Savienībā par augstākās izglītības politiku un mācību sistēmām katra dalībvalsts lemj atsevišķi. Tādēļ ES uzdevums ir, galvenokārt, koordinēt dalībvalstu spējas un atbalstīt to pasākumus, caur dažādiem finanšu instrumentiem, piemēram, programma Erasmus + vai ES fondi. ES veicina dalībvalstu sadarbību izglītības un apmācības jomā.

Boloņas process, augstākās izglītības jomā veidota starpvaldību sadarbības iniciatīva, kas tika uzsākta 1999. gadā, ir atvieglojis kvalifikācijas un augstākās izglītības studiju periodu savstarpēju atzīšanu 48 valstīs. Boloņas procesa ietvaros ieviesta trīs līmeņu augstākās izglītības sistēma, kas paredz bakalaura, maģistra un doktora grāda nesaistošu savstarpēju atzīšanu.

Lai veicinātu kvalifikāciju un studiju automātisko atzīšanu visur un visiem, 2018. gadā ES valstis pieņēma ieteikumu par augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu. Ieteikumā dalībvalstis tiek aicināts īstenot nepieciešamus pasākumus, lai līdz 2025. gadam panāktu diplomu automātisku atzīšanu.


Vairāki instrumenti, kas varētu palīdzēt veicināt kvalifikāciju atzīšanu un apmācību un mūžizglītības sertifikātu pārrobežu apstiprināšanu, jau pastāv Eiropas Savienībā, piemēram:


  • 2018. gadā izveidotā Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI) ir vienota astoņu līmeņu Eiropas atsauces sistēma dalībvalstu kvalifikāciju sistēmu salīdzināšanai, kas ir juridiski nesaistošs instruments;
  • Europass vienota ietvarstruktūra ietver pamata dokumentus, tostarp Eiropas mēroga standartizēta CV veidni un Valodu pasi, kas palielina profesionālās izglītības un darba pieredzes pārskatāmību starptautiskā līmenī;
  • Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) izveidota, lai veicinātu atšķirīgu sistēmu un dažādās valstīs iegūtās ar darbu saistītās prasmes un zināšanas.

ES mērķis ir panākt Eiropas izglītības telpas izveidi, lai nodrošinātu iespēju visiem jauniešiem iegūt labu izglītību un apmācību, kā arī atrast darbu visā Eiropā.

Erasmus+ ir ES programma, kas atbalsta izglītības, profesionālās apmācības, jaunatnes un sporta jomas Eiropā. Izveidota kā studentu apmaiņas programma 1987. gadā, šodien programma aptver skolu un augstāko (starptautisko) izglītību, profesionālo izglītību un apmācību, pieaugušo izglītību, jauniešu neformālo un ikdienas izglītību un sportu.

Erasmus+ sniedz studentiem iespēju mācīties ārzemēs, nodrošina izglītības un apmācības iespējas darbiniekiem, kas strādā izglītības nozarē, atbalsta stažēšanos un jauniešu apmaiņu. Organizācijām (piemēram, skolas, universitātes, jaunatnes organizācijas u.c.) ir iespēja pieteikties finansējumam, lai veidotu stratēģiskas partnerattiecības un alianses ar citu valstu organizācijām.

2014. - 2020. gada Erasmus + programmas ietvaros tiek sniegtas mobilitātes iespējas 4 miljoniem cilvēku un nodrošināts 25 000 stratēģisko partnerību izveide. Eiropas Parlaments ierosina trīskāršot budžetu nākamajai Erasmus + programmai laikposmam no 2021. līdz 2020. gadam.

Tava pirmā EURES darba vieta iniciatīvas (YfEj) mērķis ir veicināt darbaspēka mobilitāti, informējot jauniešus par darba iespējām citās ES valstīs. Platforma apvieno jauno darba meklētāju CV un tā aptver jauniešus vecumā no 18 līdz 35 gadiem no visām ES valstīm, kā arī no Norvēģijas un Islandes. Iniciatīva atteicas uz jauniešiem, kuri interesējas par profesionālās pieredzes iegūšanu ārzemēs, kā arī par darbavietu / stažieru vakancēm no darba devējiem, kuri meklē gados jaunus darbiniekus.


Iespējas jauniešiem

Eiropas Solidaritātes korpusa 2016. gadā aizsāktās iniciatīvas mērķis ir radīt iespēju jauniešiem piedalīties brīvprātīgajā darbā, līdz 2020. gadam finansējot aktivitātes un projektus, kuri tiek organizēti pašu valstī vai ārzemēs ar mērķi palīdzēt kopienām un iedzīvotājiem Eiropā.

Līdz 2018. gada vidum gandrīz 64 000 jauniešu jau reģistrējušies dalībai Korpusā.

2019. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja Eiropas Solidaritātes korpusa jaunās prioritātes programmai 2021.- 2027. gadā. Jaunā programma ietvertu humanitārās palīdzības pasākumus ārpus ES un nodrošinātu labākas piekļuves iespējas jauniešiem no mazāk labvēlīgas vides, no attāliem reģioniem vai migrantu izcelsmes jauniešiem.


Lasīt plašāk par pasākumiem sociālās politikas jomā, kuri tiek īstenoti ES līmenī: