ES katastrofu pārvaldība: pastiprinātas ārkārtas reaģēšanas spējas 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Lai veicinātu katastrofu pārvaldību ES, Parlaments atbalstīja noteikumus, kas paredz modernizēt ES civilās aizsardzībās mehānismu un izveidot Eiropas jaunu resursu rezervi.

2019. gada 12. februārī deputāti apstiprināja noteikumu projektu, kas paredz ES civilās aizsardzības mehānisma uzlabošanu, lai palīdzētu dalībvalstīm ātrāk un efektīvāk reaģēt uz ārkārtas situācijām un katastrofām, gan prognozējāmām, gan negaidītām. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot katastrofu riska pārvaldības ciklu, efektīvāk pārdalot un izmantojot civilās aizsardzības līdzekļus un pieejamos resursus.

Dabas un cilvēku izraisītas katastrofas var notikt jebkurā vietā, izraisot milzīgus zaudējumus: 2017. gadā vien Eiropā dabas katastrofu rezultātā gāja bojā 200 cilvēki, arī ekonomiskās izmaksas sasniedza gandrīz 10 miljardus eiro 2016. gadā. EP atbildīgā ziņotāja Elisabetta Gardini (ETP, Itālija) norādīja, ka Grieķijā 2018. gadā un Portugālē 2017. gadā notikušās dabas katastrofas ir parādījušas, ka atsevišķām dalībvalstīm bieži vien nav pietiekamas kapacitātes, lai pilnībā reaģētu un novērstu katastrofu sekas, lielākoties nepieciešamā aprīkojuma un resursu trūkumu dēļ.


Kas ir ES civilās aizsardzības mehānisms?

Savstarpējās palīdzības sadarbības sistēma, zināma kā ES civilās aizsardzības mehānisms, jau pastāv ES. Ja dalībvalstij nav pieejami resursi vai tās reaģēšanas kapacitāte ir ierobežota notiekošās katastrofas lielā mēroga un rādīto seku dēļ, tā var lūgt palīdzību.

ES civilās aizsardzības mehānisma pamatā šobrīd ir sistēma, kas balstīta uz dalībvalstu brīvprātīgajiem ieguldījumiem, kas tiek koordinēti un novirzīti valstij, kura ir lūgusi palīdzību. Tomēr, gadījumos, ja vairākas dalībvalstis vienlaicīgi saskaras ar viena vai līdzīga rakstura katastrofu, valstu resursi ir ierobežoti, un ES nav nepieciešamo rezervju, lai sniegtu palīdzību krīzes pārņemtajām dalībvalstīm.

RescEU: jauna resursu rezerve reakcijai katastrofu gadījumā


Eiropas Parlaments uzstāja uz Eiropas jaunas resursu rezerves izveides: ‘’RescEU’’ resursi var būt aktivizēti tikai tad, ja dalībvalsts neatrisina problēmu ar tai pieejamiem resursiem. Kopējā Eiropas rezervē būtu iekļauti resursi, kas nepieciešami, lai reaģētu uz katastrofām, ko izraisījuši mežu ugunsgrēki, vētras un plūdi, kā arī citus līdzekļus, lai palīdzētu reaģēt tādās situācijās kā ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie vai kodolincidenti. ‘’RescEU’’ rezervē ietilpst lidmašīnas mežu ugunsgrēku likvidēšanai, īpaši ūdens sūkņi, pilsētvides meklēšanas un glābšanas vienības, lauka hospitāļi un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības.

Lēmumu par ‘’RescEU’’ resursu izvietošanu pieņem Eiropas Komisija, cieši sadarbojoties ar pieprasītāju valsti un dalībvalsti, kurai pieder vai kura piešķir nepieciešamos resursus.


Apmaiņa ar zināšanām un gūtās mācības

Jaunie noteikumi paredz pastiprinātu atbalstu dalībvalstīm, lai uzlabotu katastrofu riska pārvaldību, tai skaitā stiprinot esošos pasākumus, izmantojot konsultācijas, ekspertu misiju izvietošanu un ieteikumus par turpmāku rīcību.

Deputāti atbalstīja Eiropas Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla (EU Civil Protection Knowledge Network) pastiprināšanu, lai veicinātu apmaiņu ar zināšanām un labāko praksi starp katastrofu pārvaldīšanas un civilajā aizsardzībā iesaistītajiem profesionāļiem un institūcijām, īpašu uzmanību pievēršot jaunajiem darbiniekiem un brīvprātīgajiem.


Nākamie soļi

Lai noteikumi stātos spēkā, projekta gala variantu vēl jāapstiprina ES valstu jomas ministriem. Noteikumus varētu sākt piemērot 2019. gada vasarā.