ES nodarbinātības politika: ko dara ES, lai mazinātu bezdarbu 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

ES uzstādītais mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam 75% cilvēku vecumā no 20 līdz 64 gadiem būtu nodarbināti. Ko dara ES, lai samazinātu bezdarba līmeni un cīnītos pret nabadzību?

2008. gada ekonomikas un finanšu krīze skāra pasaules ekonomiku, tostarp nodarbinātības un sociālo jomu, kā rezultātā bezdarba līmenis palielinājās visās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz to, ka pēdējos gados apstākļi ES darba tirgū un darba ņēmēju tiesības ir ievērojami uzlabojušās, cīņa pret bezdarbu joprojām ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības izaicinājumiem ceļā uz kvalitatīvām darbavietām un sociāli iekļaujošu Eiropu.

Uzlabojumi un pasākumi ir veikti vairākās jomās, tostarp, lai veicinātu jauniešu iespējas iekļauties darba tirgū, apkarotu ilgtermiņa bezdarbu, attīstītu prasmes, kas atbilst darba tirgus šodienas prasībām, un nodrošinātu darba ņēmēju mobilitāti Eiropas Savienībā.


Cīņa pret bezdarbu joprojām ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības izaicinājumiem © AP Images/Eiropas Savienība - EP.  

Eiropas nodarbinātības stratēģija un mērķi

Eiropas nodarbinātības stratēģijas (ENS) ietvaros ES dalībvalstis apņēmās uzstādīt kopīgus mērķus un uzdevumus nodarbinātības politikai, lai cīnītos pret bezdarbu un radītu vairāk labāku darbavietu ES.

ENS tika ieviesta 1997. gadā, tagad tā ir ietverta izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020”, kas sniedz vispārēju priekšstatu par to, ko ES līdz 2020. gadam vēlas sasniegt svarīgākajās jomās: nodarbinātība, pētniecība un izstrāde, klimata pārmaiņas, enerģētika, nabadzība un sociāla atstumtība. Stratēģija ‘’Eiropa 2020’’ tiek izmantota kā atskaites sistēma, pēc kuras vērtē darbības ES, valstu un reģionu līmenī.

Saskaņā ar 2020. gadam izvirzītajiem mērķiem, 75 % cilvēku vecumā no 20 līdz 64 gadiem jābūt nodarbinātiem, jāsamazina to cilvēku skaits, kuri dzīvo nabadzībā vai ir sociāli atstumti, vismaz līdz 96,2 miljoniem, salīdzinot ar 116,1 miljonu cilvēku 2008. gadā (ES-27).

2017. gadā 72,2% ES iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem bija nodarbināti, kas ir tikai 2,8 procentu punktu attālumā no 2020. gada mērķa.

2016. gadā Eiropas Savienībā (ES-28) bija 118,0 miljoni cilvēku, kuri dzīvo nabadzībā, ir sociāli atstumti vai kuri ir pakļauti šiem riskiem.

Eiropas Komisija uzrauga un īsteno stratēģiju, izmantojot Eiropas pusgada procedūru, kas sekmē ekonomikas un sociālo politiku uzraudzību un koordināciju starp ES dalībvalstīm un ES institūcijām.

ES pusgada procedūras ietvaros un pamatojoties uz Nodarbinātības pamatnostādnēm - valstu kopējām prioritātēm un nodarbinātības politikas mērķiem, tiek vērtēta sociālā un nodarbinātības situācija Eiropā. Lai sniegtu atbalstu dalībvalstu centieniem uzlabot situāciju nodarbinātības jomā, Komisija sagatavo specifiskas rekomendācijas katrai valstij, balstoties uz katras valsts paveikto virzībā uz uzstādīto mērķi.


Nodarbinātības politika ES: kādi finansēšanas instrumenti?

Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir ES galvenais un vecākais finanšu instruments cilvēku atbalstam, lai nodrošinātu taisnīgas darba iespējas visiem ES pilsoņiem, kas meklē darbu, tostarp jauniešiem un cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām.

Nākamajā ES ilgtermiņa budžetā 2021. - 2027. gadam Eiropas Parlaments ierosina palielināt finansējumu Eiropas Sociālajam fondam, īpašu uzmanību pievēršot tādām prioritārām jomām kā izglītība, nodarbinātība un sociālā iekļaušana. Fonda atjaunotā versija, Eiropas Sociālais fonds plus (ESF +), veicinās darba kvalitātes uzlabošanu, sniegs vairāk iespēju atrast darbu citā ES valstī, palīdzēs uzlabot izglītību, kā arī veicinās sociālo iekļaušanu un veselību.

ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) mērķis ir palīdzēt modernizēt nodarbinātības un sociālo politiku, atbalstīt mikrofinansējuma pieejamību un sociālo uzņēmējdarbību, tai skaitā sabiedrības neaizsargātākiem cilvēkiem, kā arī veicināt darbaspēka mobilitāti, izmantojot EURES tīklu. Eiropas nodarbinātības tīkls vecina profesionālo mobilitāti, sniedzot informāciju darba devējiem un darba meklētājiem, un piedāvā datubāzi, kurā pieejama informācija par darba piedāvājumiem un kandidātu pieteikšanos visā Eiropā.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) palīdz cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, jo globalizācijas procesa dēļ būtiski mainījusies pasaules tirdzniecības struktūra (piemēram, ja uzņēmums beidz darbību vai pārceļ ražošanu ārpus ES), vai, ja darbvietas zaudētas pasaules ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā.

Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD) atbalsta dalībvalstu darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt ar pārtiku un pamata materiāliem nabadzīgākos, kā arī veicināt sociālās iekļaušanas aktivitātes, lai palīdzētu viņiem izkļūt no nabadzības.

Eiropas Sociālais fonds Plus būs pašreizējā Eiropas Sociālā fonda uzlabota un pieejamāka versija, kas apvienos vairākas esošo fondu programmas, koncentrējot pieejamos resursus: ESF, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, FEAD, EaSI, ES Veselības programma.


Cīņa pret jauniešu bezdarbu

Viens no ES pasākumiem jauniešu nodarbinātības veicināšanai ir Garantija jauniešiem, visu dalībvalstu apņemšanās nodrošināt, lai visi jaunieši, kas vēl nav sasnieguši 25 gadu vecumu, saņemtu kvalitatīvu darba piedāvājumu, tālākizglītību, mācekļa prakses vai stažēšanās iespējas. Šis piedāvājums viņiem būtu jāsaņem četru mēnešu laikā no dienas, kad viņi palikuši bez darba vai pārtraukuši formālo izglītošanos.

Galvenie ES finanšu resursi, ko izmanto, lai atbalstītu garantiju īstenošanu jauniešiem, ir jaunatnes nodarbinātības iniciatīva kopā ar nozīmīgām mērķinvestīcijām no Eiropas Sociālā fonda.

Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz iespēju jauniešiem pieteikties brīvprātīgam darbam un piedalīties dažādos projektos, kuri tiek organizēti pašu valstī vai ārzemēs ar mērķi palīdzēt kopienām un iedzīvotājiem Eiropā. Tava pirmā EURES darbavieta palīdz jauniešiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem pārcelties uz citu ES dalībvalsti, Norvēģiju vai Islandi, lai strādātu, izietu praksi vai piedalītos mācekļa praksē.


Pareizās prasmes, pareizais darbs

Veicinot un uzlabojot prasmju apguvi, atvieglojot kvalifikāciju salīdzināšanu un sniedzot informāciju par prasmēm un darbavietām, ES atbalsta pilsoņus viņu centienos atrast kvalitatīvas darbavietas un izdarīt labāku karjeras izvēli.

2016. gadā uzsāktā Jaunu prasmju programma Eiropai sastāv no 10 pamata darbībām, lai nodrošinātu pareizu apmācību un atbalstu cilvēkiem un pārskatītu vairākus pašlaik rīcībā esošos instrumentus (piemēram, Eiropas mēroga standartizēta CV veidne Europass).

Ilgtermiņa bezdarba problēmu risināšana

Ilgstošs bezdarbs (personas, kas nav strādājušas ilgāk par 12 mēnešiem) ir viens no pastāvīgās nabadzības cēloņiem. Dažās dalībvalstīs ilgstoša bezdarba līmenis joprojām ir ļoti augsts un sasniedz gandrīz 50% no kopējā bezdarba līmeņa ES.

Lai labāk integrētu ilgtermiņa bezdarbniekus darba tirgū, dalībvalstis pieņēma ieteikumu kopumu: to mērķis ir veicināt darba meklētāju reģistrāciju nodarbinātības dienestā, nodrošināt, lai reģistrētiem ilgstošajiem bezdarbniekiem tiktu piemēroti padziļināti individuāli novērtējumi, nosakot viņu vajadzības, kā arī pielāgotu plānu, lai atgrieztos darbā. Reģistrētiem ilgstošajiem bezdarbniekiem jāpiedāvā līgums par integrāciju darbā, vēlākais, kad to bezdarba periods ir sasniedzis 18 mēnešus.

Ilgstoša darba nespēja bieži noved pie bezdarba, kā rezultātā darba ņēmēji neatgriezeniski atstāj darba tirgu. Lai dotu iespēju un veicinātu cilvēku atgriešanos darba vietā pēc slimības vai traumas, kā arī hroniski slimu un cilvēku ar ierobežotām iespējām labāku iekļaušanu kopējā darba tirgū, Parlaments 2018. gadā pieņēma pasākumu kopumu, aicinot dalībvalstis padarīt darbavietas pielāgojamākas, tai skaitā ar prasmju pilnveidošanas programmu starpniecību, nodrošināt elastīgus darba apstākļus un sniegtu atbalstu darba ņēmējiem (ieskaitot apmācību, psihologa vai terapeita konsultācijas).

Darba ņēmēju mobilitātes veicināšana

Veicinot darba ņēmēju mobilitāti pāri robežām, tiek uzlaboti apstākļi bezdarba līmeņa mazināšanai. ES ir dalībvalstīm saistošu noteikumu kopums, lai aizsargātu pilsoņu sociālās tiesības, nodrošinot taisnīgu pieeju sociālā nodrošinājumā visiem, kas pārvietojas Eiropā: tiesības saistītas ar bezdarba pabalstu, slimībām, maternitātes un paternitātes atvaļinājumu, ģimenes pabalstiem utt. Noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu ievieš principu, kas paredz vienādu samaksu par vienādu darbu tajā pašā darbavietā.


Lasīt plašāk par pasākumiem sociālās politikas jomā, kuri tiek īstenoti ES līmenī: