Kā ES uzlabo sabiedrības veselību: ES politika un veiktie pasākumi 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Ko dara ES, lai uzlabotu sabiedrības veselību? Foto: Owen Beard/ Unsplash.  

ES veicina sabiedrības labu veselību, pieņemot tiesību aktus dažādās jomās, piemēram, pārtikas nekaitīgums, zāļu aprites uzraudzība, slimību profilakse un apkarošana, tīrs gaiss.

Kāpēc nepieciešama veselības politika ES līmenī?

Veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma jomas, galvenokārt, ir ES dalībvalstu kompetencē. ES uzdevums ir papildināt un atbalstīt dalībvalstu politiku un veiktos pasākumus, lai uzlabotu kopējo Eiropas iedzīvotāju veselības līmeni, mazinātu nevienlīdzību veselības aprūpes jomā un veidotu sociālāku Eiropu.

Darba tirgus attīstība, cilvēku un preču brīva aprite vienotājā iekšējā tirgū veicināja nepieciešamību koordinēt sabiedrības veselības jautājumus. ES sabiedrības veselības politika palīdz valstīm apvienot un racionāli izmantot pieejamos resursus, kopīgi risināt izaicinājumus, piemēram, mikrobu rezistence pret antibiotikām, novēršamo hronisko slimību saslimšanas gadījumu skaita samazināšana, kā arī iedzīvotāju paredzamā dzīves ilguma palielināšanās ietekme uz veselības aprūpes sistēmām.



ES izdod ieteikumus, pieņem tiesību aktus un standartus, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību no negatīvas ietekmes preču un pakalpojumu jomā (piemēram, farmaceitiskie līdzekļi, medicīnas ierīces, e-veselība) un nodrošinātu pacientu tiesības (noteikumi par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē).


ES veselības programma

Galvenais ES finanšu resurss, ko izmanto, lai atbalstītu pasākumus sabiedrības veselības jomā, ir ES veselības programma. Programma veicina stratēģijas izstrādi un starpvalstu sadarbību sabiedrības veselības un veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai.

Spēkā esošās, trešās veselības programmas ‘’Veselība izaugsmei” 2014. – 2020. gadam budžets ir gandrīz 450 miljoni eiro, un tajā noteikti četri konkrēti mērķi:


  • veicināt vispārējā veselības līmeņa paaugstināšanu, sekmēt veselīgu dzīvesveidu, visās politikas jomās iekļaujot jautājumus par veselības aprūpi;
  • novērst nopietnas pārrobežu veselības aprūpes problēmas ES iedzīvotājiem;
  • veicināt ES pilsoņu piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei;
  • veicināt ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas attīstību.

Ar veselības jautājumiem saistītais finansējums nākamajā ES ilgtermiņa budžetā 2021. - 2027. gadam tiks iekļauts Eiropas Sociālajā fondā Plus (ESF+) atjauninātajā versijā.

Citi ES finanšu resursi veselības jomas atbalstam: pētniecības un inovāciju programma ‘’Apvārsnis 2020”, ES kohēzijas politika un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF).

Zāles un medicīnas ierīces

ES kompetencē ir atļaujas piešķiršana attiecībā uz zāļu un medicīnisko ierīču apriti, izmantojot novērtēšanu un uzraudzību Eiropas zāļu regulatīvajā tīklā - partnerībā starp Eiropas Zāļu aģentūru (EZA), valstu regulatoriem un Eiropas Komisiju. Tiklīdz zāles nonāk tirgū, autorizēto produktu drošība joprojām tiek uzraudzīta.

Zāles bērniem, zāles reti sastopamu slimību ārstēšanai, ir īpaši reglamentētas. Pieņemtais ES tiesību aktu kopums nosaka pamatprasības, kas ir jāievēro, laižot tirgū medicīniskās ierīces, izstrādāta atbilstības novērtēšanas procedūra, kā arī klīniskās izpētes, iesaiņošanas un marķēšanas nosacījumi. ES pastāv noteikumi, lai cīnītos pret viltotām zālēm un nodrošinātu, ka tiek kontrolēta zāļu tirdzniecība.

2017. gadā pieņemti jaunie noteikumi par medicīnas ierīcēm un in vitro diagnostikas medicīnas ierīcēm, piemēram, sirds vārstuļi vai laboratorijas aprīkojums, lai izmantotu zinātnes progresa augļus, uzlabotu drošību un panāktu labāku pārredzamību.

Normatīvais regulējums un politiskās vadlīnijas attiecībā uz medicīniskās marihuānas lietošanu ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras, tāpēc 2019. gadā pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments aicina izstrādāt ES mēroga politiku un normatīvo regulējumu attiecībā uz kaņepju izmantošanu medicīniskos nolūkos un nodrošināt atbilstošu finansējumu zinātniskiem pētījumiem.

Veselības aprūpe ārzemēs

ES nodrošina, ka ikvienam ES pilsonim, kam ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), īslaicīgi uzturoties kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā vai Šveicē (komandējumā, brīvdienās vai studējot), ir pieejama valsts nodrošinātā veselības aprūpe. Nepieciešamā veselības aprūpe jāsniedz saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un izmaksām–atsevišķās valstīs bez maksas, kā attiecīgajā valstī apdrošinātajām personām.


Veselības veicināšana, slimību novēršana

ES strādā, lai veicinātu labu veselību stāvokli, slimību profilaksi un izplatības ierobežošanu, tostarp jomās, kas saistītas ar vēzi, garīgo veselību un retajām slimībām. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) nodrošina komunikāciju sabiedrības veselības jomā un sniedz informāciju par slimībām.

Tabakas patēriņš katru gadu izraisa gandrīz 700 000 nāves gadījumu ES. Atjauninātā ES tabakas direktīva, kuras galvenais mērķis ir padarīt smēķēšanu mazāk pievilcīgu jauniešiem, ir piemērojama sākot no 2016. gada. Padomes 2009. gada ieteikums par no tabakas dūmiem brīvu vidi ES, aicina dalībvalstis ieviest tiesību aktus, lai aizsargātu iedzīvotājus pret tabakas dūmu iedarbību sabiedriskajās vietās, sabiedriskajā transportā un darbavietās.

Eiropas Savienībā dzīvo aptuveni 30 miljoni iedzīvotāju, kurus skar reta vai sarežģīta slimība. Lai palīdzētu slimību diagnosticēšanā un ārstēšanā, 2017. gadā ES izveidoja Eiropas references tīklu (ERT) sistēmu. 24 esošie virtuālie tīkli apvieno speciālistus no dažādām valstīm, kas strādā dažādās jomās, piemēram, pacientu drošība vai antimikrobiālās rezistences novēršana.

Mikrobu rezistence pret antibiotikām turpina palielināties, ko paātrina tādi faktori kā antibiotiku nepareiza vai pārmērīga lietošana medicīnā cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai vai jaunu antibiotiku izstrādes trūkums. Katru gadu rezistentu mikrobu izraisītu infekciju dēļ ES mirst aptuveni 33 000 cilvēku.

ES 2017. gada rīcības plāna antimikrobiālās rezistences apkarošanai mērķis ir popularizēt personīgās higiēnas ievērošanu un veicināt izpratni par riskiem, kas saistīti ar zāļu pārmērīgu lietošanu, pašārstēšanos, kā arī stimulēt pētniecību. 2018. gadā tika pieņemta jauna regula par veterinārajām zālēm, kas ierobežo antibiotiku lietošanu lauksaimniecībā, mazina iespējas pret antibiotikām rezistentu baktēriju nokļūšanu pārtikā un to pārnešanu no dzīvniekiem uz cilvēkiem.

Vairākas ES valstis saskaras ar vakcīnu palīdzību novēršamu slimību uzliesmojumiem, piemēram, masalu, kas notiek nepietiekama vakcinācijas līmeņa dēļ. 2018. gadā pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti aicina Komisiju veicināt saskaņotāka vakcinācijas kalendāra veidošanu visā Eiropas Savienībā, nodrošināt lielāku pārredzamību vakcīnu ražošanā, atbalstot tā dēvēto kopīgo iepirkuma nolīgumu, kas ļautu ES valstīm vakcīnas iegādāties lētāk.

Tīrāks gaiss, tīrāks ūdens

Gaisa piesārņojums ir nozīmīgākais vides cēlonis priekšlaicīgām nāvēm Eiropā. Kopš 1970. gadu sākuma ES ir veikusi pasākumus, lai kontrolētu kaitīgo vielu izmešus. Pakotnes ‘’Tīrs gaiss” ietvaros 2016. gadā tika pieņemta jauna direktīva, kas nosaka stingrākus izmešu ierobežojumus dalībvalstīs nozīmīgākajiem gaisa piesārņotājiem, piemēram, slāpekļa oksīdiem, lai uz pusi mazinātu to ietekmi uz veselību salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Ūdens struktūrdirektīva aizsargā ES ūdeņus un attiecas uz visiem grunts un virszemes ūdeņiem (tostarp upes, ezeri, piekrastes ūdeņi).

Peldvietu ūdens direktīvas ietvaros dalībvalstis uzrauga peldvietu ūdeņu kvalitāti un veic pārbaudes baktēriju līmenim ūdeņos. ES arī strādā pie atjauninātās dzeramā ūdens direktīvas, lai vēl vairāk uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti un nodrošinātu piekļuvi dzeramajam ūdenim, vienlaikus samazinot plastmasas pudeļu radīto atkritumu daudzumu.


Pārtikas nekaitīgums

ES ir noteikumi, kas garantē augstu drošības līmeni visos pārtikas aprites posmos- produktu ieguvē, ražošanā, izplatīšanā, balstoties uz pieejas “no lauka līdz galdam”. 2017. gadā tika pastiprinātas oficiālās pārbaudes visā pārtikas ķēdē.

Tā dēvētā higiēnas tiesību aktu pakete reglamentē pārtikas produktu un iepakojumu higiēnu:


  • dzīvnieku izcelsmes pārtika;
  • pārtikas piesārņojums (maksimāli pieļaujamo piesārņotāju, piemēram, nitrātu, smago metālu vai dioksīnu līmeņu noteikšana);
  • jauni pārtikas produkti (ražoti no mikroorganismiem vai ar jaunu primāro molekulāro struktūru);
  • materiāli, kas nonāk saskarē ar pārtiku (piemēram, iepakojuma materiāli un trauki).

ES ir stingrs tiesiskais regulējums attiecībā uz barībā un pārtikā izmantoto ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu un komercializāciju. Eiropas Parlaments pievērš īpašu uzmanību iespējamiem veselības apdraudējumiem un iebilst pret plāniem atļaut apritē jaunus ģenētiski modificētus augus (piemēram, sojas pupas).

2019. gadā Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu par to, kā uzlabot pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un to iespējamo ietekmi uz veselību, kā arī atbalstīja Parlamenta ES pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas (PEST) ziņojumu, kurā deputāti aicināja veicināt pārredzamāku ES pesticīdu atļaušanas procedūru, lai nodrošinātu politisko atbildību.

Tā kā arvien vairāk patērētāju pērk bioloģisko pārtiku, 2018. gadā ES atjaunināja noteikumus par bioloģisko lauksaimniecību, lai nodrošinātu stingrāku kontroli un efektīvāku pesticīdu piesārņojuma novēršanu.

Veselīgas darba vietas

ES tiesību aktos ir noteikti veselības un drošības standarti minimālajai darba ņēmēju aizsardzībai darba vietā, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm ieviest stingrākus pasākumus. Ir īpaši noteikumi par darba aprīkojuma lietošanu, strādājošo grūtnieču un jauniešu darba aizsardzību, darbinieku pakļautību īpašām vielām, piemēram, kancerogēnu un mutagēnu iedarbībai, vai troksnim.

Sakarā ar to, ka Eiropas darbaspēks noveco, pensionēšanas vecums palielinās, veselības traucējumu risks ir lielāks. Lai dotu iespēju un veicinātu cilvēku atgriešanos darba vietā pēc slimības vai traumas, kā arī hroniski slimu un cilvēku ar ierobežotām iespējām labāku iekļaušanu kopējā darba tirgū, Parlaments 2018. gadā pieņēma pasākumu kopumu, aicinot dalībvalstis padarīt darbavietas pielāgojamākas, tai skaitā ar prasmju pilnveidošanas programmu starpniecību, nodrošināt elastīgus darba apstākļus un sniegtu atbalstu darba ņēmējiem (ieskaitot apmācību, psihologa vai terapeita konsultācijas).


Iekļaujoša sabiedrība

2019. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja Eiropas Pieejamības aktu, kas palīdzēs uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku un invalīdu ikdienas dzīvi, nodrošinot pilnīgu līdzdalību sabiedrībā. Jauno noteikumu mērķis ir padarīt daudzus ikdienā lietojamus produktus un pakalpojumus (tādus kā viedtālruņi, datori, biļešu automāti vai maksājumu termināļi) pieejamus cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem visā ES.


Lasīt plašāk par pasākumiem sociālās politikas jomā, kuri tiek īstenoti ES līmenī: