Stāvoklis ES: EP deputāti diskutē par pasākumiem, kas palīdzēs uzlabot Eiropu
Ikagadējās debatēs par stāvokli ES galvenā uzmanība tika pievērsta ES plāniem cīņai pret klimata pārmaiņām un rasisma izpausmēm, veselības apdraudējuma novēršanai, migrācijas pārvaldībai.
Debates par stāvokli Eiropas Savienībā notika 2020. gada 16. septembrī Briselē.
Runa par stāvokli Eiropas Savienībā
Savā pirmajā runā Eiropas Parlamentā par stāvokli Eiropas Savienībā 2020. gadā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atskatījās uz Eiropas Komisijas paveikto gada laikā, iepazīstinot ar virkni jaunu ES iniciatīvu, kuras viņa apsprieda ar Eiropas Parlamenta deputātiem runai sekojošajās debatēs.
EK priekšsēdētājas izziņotos plānos ir iekļauti pasākumi vienotā tirgus ierobežojumu atcelšanai, jauna stratēģija Šengenas zonas darbībai, priekšlikums paaugstināt 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi no pašreizējiem 40% līdz vismaz 55% un ieguldījumi digitālajās tehnoloģijās. Ir jāpaātrina arī ES lēmumu pieņemšanas process.
Runājot par ārlietām, EK priekšsēdētāja uzsvēra sadarbības nepieciešamību ar citām starptautiskām struktūrām, taču uzsvēra, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma PVO un PTO reformu īstenošanā. Lai gan Ķīna bija nozīmīgs partneris tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas, šis apstāklis nedrīkst iespaidot ES apņemšanos iestāties pret cilvēktiesību pārkāpumiem, sacīja fon der Leiena.
Izvērtējot covid-19 radītās krīzes negatīvo ietekmi, EK priekšsēdētāja uzsvēra, ka 2020. gada pasākumi skaidri parādīja, ka ir jāveido spēcīgāka Eiropas veselības savienība: “Ir pienācis laiks to darīt un sākt jau tagad īstenot šo uzdevumu dzīvē. Mums ir jāizdara pirmie secinājumi no pašreizējās veselības krīzes.”
Fon der Leiena mudināja pastiprināt centienus risināt migrācijas jautājumus. “Migrācija ir Eiropas izaicinājums, un visai Eiropai ir jāveic sava daļa darba,” viņa teica.
Komisijas priekšsēdētāja paziņoja par rīcības plānu cīņai pret rasismu un naida kurināšanas runu apkarošanai. Viņa arī aizstāvēja LGBTQI personu tiesības un ģimenes attiecību savstarpēju atzīšanu ES.
“Nākotne būs tāda, kādu mums to izdosies radīt. Un Eiropa būs tāda, kādu mēs vēlamies. Mums ir jāpārtrauc centieni to sagraut un jāstrādā, lai tā turpinātu attīstīties, padarot to stiprāku un veidojot pasauli, kādā mēs vēlamies dzīvot," secināja priekšsēdētāja fon der Leiena.
EP deputātu reakcija
EP deputāti pauda plašu atbalstu daudzām Komisijas izziņotajām iniciatīvām, kā arī vēlējās uzsvērt jomas, kurām ES būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība nākamajos mēnešos.
Manfred Weber (ETP, Vācija) norādīja, ka darba vietu radīšanai vajag būt prioritātei: “Itālijā 40% jauniešu joprojām ir bezdarbnieki. Un mūsdienu Eiropas Savienībā mēs nedrīkstam pieļaut vēl vienu [darba tirgum] “zudušu paaudzi”." “Atveseļošanās fonda līdzekļus var tērēt tikai vienreiz, un mūsu prioritāte ir Eiropas jaunās paaudzes nākotne,” piebilda ETP grupas priekšsēdētājs. Viņš arī uzsvēra, ka ES ir jāpauž vienota nostāja ārlietu jautājumos. Vērtējot situāciju Baltkrievijā, viņš sacīja: “Ja vēlamies saglabāt ticību mums nākotnē, dosim cilvēkiem Minskas ielās iespēju pārliecināties, ka Eiropa ir viņu pusē.”
Iratxe García Pérez (S&D, Spānija) minēja vairākus izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropa. Atbalstot finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, S&D grupas vadītāja sacīja: “Tikai šādā veidā mēs varēsim atbalstīt pāreju uz zaļo ekonomiku un ieguldīt sociālajā jomā, neatstājot nevienu novārtā.” Viņa izteica gandarījumu par jauno gāzu emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam, uzsverot, ka mums nevajadzētu aizmirst, ka “cilvēki ir daļa no šīs pārejas, tāpēc mums ir nepieciešama stratēģija nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, apkarošanai un minimālās algas noteikšanai”, ko savā runā pieminēja priekšsēdētāja fon der Leiena. EP deputāte aicināja atbalstīt kultūras nozari un izveidot Eiropas kultūras platformu, lai “pavērtu jauniešiem iespēju sadarboties un stiprinātu Eiropas kultūras vidi”.
Dacian Cioloş (“Renew Europe”, Rumānija) sacīja, ka pēdējo mēnešu laikā Eiropa ir panākusi ievērojamu progresu: “Nav šaubu, ka atveseļošanas plāns ir vēsturisks solis uz priekšu, un tas iemieso Eiropas Savienības spēku un mūsu spēju kopīgi pārvarēt krīzes.” Taču politiskās grupas “Renew Europe” priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību ievērot tiesiskumu kā pamatprincipu attiecībā uz [ES] līdzekļu apgūšanu, lai saglabātu iedzīvotāju uzticību: “[...] Eiropas Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā no korupcijas un iespējamiem interešu konfliktiem.” Viņš atzinīgi novērtēja Komisijas atbalstu Parlamenta aicinājumam veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz tiesību aktiem klimata jomā un EK plānotiem priekšlikumiem digitālajā jomā.
Nicolas Bay (ID, Francija) ar nožēlu atzīmēja, ka veselības krīzes augstākajā punktā Eiropā pietrūka tirgus aizsardzības pasākumu, kā arī pauda nožēlu par stingrajiem vides noteikumiem, kas vājina Eiropas uzņēmumu konkurētspēju: “Tas nepalīdz nodrošināt Eiropas nākotnes neatkarību un labklājību, bet gan padarīs Eiropas pozīcijas vēl nestabilākas pasaules mērogā.”
Ska Keller (Zaļie/EBA, Vācija) kritizēja nosacījumus migrantu uzņemšanai pie ES ārējām robežām. “Mēs šobrīd atrodamies ļoti apkaunojošā situācijā [...], un tā ir mūsu kopīgā atbildība kā eiropiešiem,” sacīja EP deputāte, aicinot Komisiju sākt cīņu ar dalībvalstīm par atbilstošu nosacījumu ieviešanu, “tam ir jābūt galvenajai prioritātei, lai palīdzētu cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība, un nevis negribīgi piekrist nožēlojamam stāvoklim, kurā mēs šobrīd esam”. Deputāte pauda gandarījumu par ierosināto mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55%. “Ar klimatu nevar kaulēties, tāpēc mēs nedrīkstam kavēties.”
Ryszard Antoni Legutko (EKR, Polija) norādīja, ka pēdējā desmitgade Eiropas Savienībai ir bijusi nestabila un ka šodien ES ir sliktākā formā nekā pirms desmit gadiem. “Katru gadu pēdējo desmit gadu laikā mēs esam dzirdējuši no katra Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, ka mūs gaida gaiša nākotne un ka ES laimes dienas ir jau tepat aiz stūra, protams, ar nosacījumu, ka Eiropas institūcijas un Eiropas Komisija paplašina tās kompetencē esošās jomas... Arvien mazāk un mazāk cilvēku Eiropā šo vēstījumu uztver nopietni.”
Manon Aubry (GUE/NGL, Francija) kritizēja EK priekšsēdētājas uzrunu par to, ka tajā netika pieminēta ES solidaritātes krīze, ko apliecināja nodokļu oāzes vai jautājumi, kas saistīti ar tiesiskumu Polijā un Ungārijā. GUE/NGL līdzpriekšsēdētāja kritizēja mērķi samazināt klimata emisijas par 55% kā nepietiekamu. “Lai risinātu problēmas, ar kurām saskaramies, mums viss ir jāmaina. Mūsu uzmanības centrā vajadzētu būt tikai vides un sociālajiem aspektiem," sacīja deputāte, aicinot nodrošināt fiskālo taisnīgumu un taisnīgumu nodokļu jomā, kā arī izbeigt nodokļu oāzes Eiropā.
Reaģējot uz EP deputātu teikto, Urzula fon der Leiena aicināja noteikt “konstruktīvu pieeju migrācijas pārvaldībai”. “Katru gadu Eiropā ierodas aptuveni divi miljoni cilvēku un 140 000 bēgļu, mums ir jāspēj procesu pārvaldīt.” EK priekšsēdētāja apliecināja, ka Komisija nākamnedēļ nāks klajā arī ar tiesību akta priekšlikumu. Atbildot uz jautājumu par tiesiskumu, fon der Leiena uzsvēra, ka Komisija izmanto “vissistemātiskāko un visaptverošāko pieeju mūsu vēsturē”.
Papildu informācija
- Stāvoklis Eiropas Savienībā: Eiropas Parlamenta tīmekļa vietne
-
(atvērt jaunā cilnē)
Stāvoklis Eiropas Savienībā: Eiropas Komisijas tīmekļa vietne
-
(atvērt jaunā cilnē)
Urzula fon der Leienas runa par stāvokli Eiropas Savienībā (16.09.2020.)
-
(atvērt jaunā cilnē)
Foto, video un audiomateriāli
