Ukraina 

Kā Eiropas Savienība atbalsta Ukrainu 

Eiropas Parlaments 14. decembrī pasniedza 2022. gada Saharova balvu drosmīgajai Ukrainas tautai. Strasbūrā Ukrainu pārstāvēja tās prezidents, ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība.

Roberta Metsola aicināja ES līderus uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz Ukrainu, tostarp nodrošināt ES enerģētisko neatkarību.

Pēc Vladimira Putina režīma pastrādātajām zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem Eiropas Parlamenta deputāti pasludinājuši Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu.

Nākamā gada ES budžeta sarunās EP deputātiem izdevās panākt lielāku atbalstu Ukrainas kara seku novēršanai un pandēmijas seku likvidēšanas procesam.

Eiropas Parlaments aicina ES aizsargāt sievietes, kas bēg no Ukrainas, no vardarbības un cilvēku tirdzniecības un nodrošināt viņām piekļuvi būtiskiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Ceturtdien Eiropas Parlaments atbalstīja lēmumu uz gadu atcelt ES ievedmuitas nodokļus gadu visam Ukrainas eksportam, lai atbalstītu valsts ekonomiku.

Trešdienas debatēs EP deputāti uzsvēra, ka ES iekšējai vienotībai un solidaritātei ir izšķiroša nozīme gan tagad, gan arī, lai palīdzētu nākotnē atjaunot Ukrainu.

EP deputāti aicina izveidot drošus ceļus no kara bēgošajiem bērniem, kā arī steidzami sniegt palīdzību tiem, kuri ir pārvietoti valsts iekšienē vai iestrēguši ielenktajās teritorijās.

EP deputāti debatēs gandrīz mēnesi pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, vienprātīgi nosodīja brutālo iebrukumu un aicināja turpināt piemērot sankcijas Maskavai un aizsargāt Eiropas ekonomiku.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis miljoniem cilvēku pamest mājas. Uzziniet, ko ES dara, lai palīdzētu viņiem un pārvaldītu savas ārējās robežas.

Eiropas Parlaments aicina nekavējoties sniegt Ukrainai būtisku palīdzību pārtikas piegādē, kā arī vairot ES pārtikas nodrošinājuma neatkarību.

Roberta Metsola atzinīgi novērtēja ES reakciju uz karu Ukrainā un aicināja ES līderus atbalstīt tos, kam nepieciešama aizsardzība.

Debatēs par ES un Krievijas attiecībām, Eiropas drošību un Krievijas militārajiem draudiem Ukrainai Eiropas Parlamenta deputāti aicināja uz vienotu ES rīcību un pauda atbalstu Ukrainai.

Trešdien plenārsēdes debatēs EP deputāti pievienojās Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai, aicinot stiprināt ES aizsardzību, samazināt enerģētisko atkarību un solidarizēties ar Ukrainu.

Eiropas Parlaments vēlas lielāku atbalstu Ukrainai un stingrākas sankcijas pret Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā.

Uzrunājot EP deputātus, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo uzsvēra, ka NATO un ES pašlaik ir apņēmīgākas un vienotākas nekā jebkad agrāk, un aicināja pastiprināt spiedienu uz Putinu.

Uzrunājot Eiropas Parlamentu Starptautiskajā sieviešu dienā, ukraiņu rakstniece Oksana Zabužko pievērsās traģiskajai situācijai, kurā pēc Krievijas uzbrukuma nonākuši Ukrainas iedzīvotāji.

Bēgot no kara, Ukrainu pametuši jau divi miljoni iedzīvotāju, galvenokārt dodoties uz Eiropas Savienību. Dalībvalstīm būs jāturpina izrādīt solidaritāti, otrdien debatēs sacīja EP deputāti.

Ņemot vērā pieaugošos Krievijas militāros draudus Ukrainai, Eiropas Parlamenta deputāti uzsver, ka Maskavai par jebkuru tās agresiju ir jāsamaksā augsta ekonomiskā un politiskā cena.

Debatējot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, EP deputāti pauda nelokāmu atbalstu Ukrainai un centieniem tuvināt Ukrainu Eiropas kopienai.

Krievijas militārais uzbrukums Ukrainai ir tikai viens no jaunākajiem spriedzes avotiem Krievijas attiecībās ar ES. Lasi un uzzini vairāk!

Parlaments ir dziļi noraizējies par Krievijas militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un atklātajiem faktiem par Krievijas aģentu līdzdarbību Čehijā notikušajos sprādzienos.

‘’Izpratne par Krievijas draudiem arvien pieaug,” saka EP deputāte Sandra Kalniete. 12. martā plenārsēdē Parlaments pieņēma savu nostāju par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās.

2018. gada Saharova balva par domas brīvību piešķirta ukraiņu režisoram un rakstniekam Oļegam Sencovam.

Krievijas līderu un militāro komandieru un viņu sabiedroto noziegumi pret Ukrainu būtu jāizmeklē īpašam starptautiskajam tribunālam.

EP aicina rast finansējuma avotus, lai kompensētu kara radītās sekas: konfiscējot Krievijas oligarhu aktīvus, izmantojot jaunus ES pašu resursus un pilnībā izmantojot pašreizējo ES budžetu.

ES un Krievijas attiecības jau sen ir sarežģītas, bet pēc nesenās Maskavas iesaistīšanās bombardēšanā Alepo, tās pasliktinājušās vēl vairāk. Eiropas Parlamenta deputāti stingri nosodīja Krievijas lomu Sīrijā. Šovakar Eiropadomes ES dalībvalstu vadītāji pārrunās plašāku stratēģiju attiecībā uz Krieviju. Parlaments jau iepriekš aicinājis uz "kritisku pārvērtēšanu”. Kāda ir šodienas situācija - pārskats par EP nostāju un citāti no ES - Krievijas delegācijas vadītāja Otmāra Karas.

„Ukrainas vajadzības nav mazinājušās, taču citu notikumu steidzamības un nozīmības dēļ sabiedrība ir pievērsusi tai mazāk uzmanības.“ Tā bijušais EP priekšsēdētājs Pats Kokss teica intervijā, kas sniegta pirms Ukrainas nedēļas, kura bija labai parlamentārai praksei un likumdošanai veltīta konference Eiropas Parlamentā 29. februārī–2. martā. Pasākumu, ko apmeklēja liela Ukrainas parlamentāriešu delegācija 40 deputātu sastāvā, atklāja P. Koksa sniegts ziņojums par spēju veidošanu.

Pagājuši gandrīz divi gadi kopš sacelšanās Kijevas Neatkarības laukumā jeb Eiromaidanā, kas noveda pie prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas. Taču situācija Ukrainas austrumos saglabājas saspringta. Asociācijas nolīguma ratificēšana 2014. gadā un no tā izrietošās brīvās tirdzniecības zonas stāšanās spēkā 2016. gada 1. janvārī ir nozīmīgs pagrieziena punkts Eiropas Savienības un Ukrainas attiecībās.

EP deputāti trešdien atbalstīja priekšlikumu aizdot Ukrainai €1,8 miljardus, lai palīdzētu tai segt steidzamus izdevumus, kuriem trūkst līdzekļu valsts budžetā. Naudu aizdevumam Eiropas Savienība aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos un pēc tam aizdos to tālāk Ukrainai. Līdzekļu izmaksās apmaiņā pret Ukrainas apņemšanos risināt strukturālās problēmas, kas daļēji izraisījušas pašreizējo krīzi.

Reaģējot uz Krievijas publicēto "melno sarakstu" ar 89 ES politiķiem un amatpersonām, kurām liegta iebraukšana Krievijā, Eiropas Parlamenta deputāti šodien plenārsesijā diskutēja par ES un Krievijas attiecībām un rīt balsos par EP deputāta no Lietuvas Gabrieliusa Landsberga (EPP) sagatavoto ziņojumu, kurā nosodīti demokrātijas principu, pamattiesību un starptautisko tiesību pārkāpumi. Mēs jautājām G. Landsbergim par viņa nostāju attiecībā uz sankcijām.

Pēc svētdien notikušajām Ukrainas parlaments vēlēšanām, kurās pārsvaru guva proeiropeiskās partijas, EP deputāti aicina nevilcināties ar jaunas valdības izveidi un reformu uzsākšanu. Vēlēšanu dienā Ukrainā atradās Eiropas Parlaments vēlēšanu novērošanas misija, kuras uzdevums bija pārliecināties par taisnīgu un paskatāmu vēlēšanu norisi. Nākamajā dienā, tiekoties ar Ukrainas prezidentu un premjeru, EP deputāti apņēmās palīdzēt īstenot nesen ratificēto asociācijas nolīgumu.

Eiropas Parlaments otrdien Strasbūrā sniedza piekrišanu ES-Ukrainas asociācijas nolīgumam, kas ietver arī brīvās tirdzniecības nolīgumu. Vienlaikus Kijevā līgumu ratificēja arī Ukrainas Parlaments. Nolīgums izveido padziļinātu ES un Ukrainas politisko asociāciju, kā arī nodrošina abpusēji brīvu tirgus piekļuvi.