ES aizsardzība: kā Parlaments vēlas pastiprināt sadarbību 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Lai Eiropa būtu gatava neprognozējamiem notikumiem pasaulē, ES vēlas uzlabot tās aizsardzību. Uzzini, kā Parlaments palīdz veicināt drošību.

EP deputāti aicina ES valstis uz ciešāku sadarbību aizsardzības jomā ©AP Images/European Union - EP  

Saskaņā ar 2017. gada martā veikto Eirobarometra aptauju 68 % Eiropas iedzīvotāju vēlētos, lai drošības un aizsardzības politikā ES darītu vairāk. Eiropas Parlaments daudzus gadus ir pastāvīgi un stingri atbalstījis ES valstu ciešāku sadarbību aizsardzības jomā.

 

Par savu aizsardzību un drošību joprojām ir atbildīgas pašas ES valstis. Pēc Parlamenta deputātu domām, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību Eiropas iedzīvotājiem, valstīm būtu jāpauž politiska apņemšanās, jāpalielina ieguldījumi, jādalās ar informāciju, jāapvieno resursi un jāveido sinerģijas ES līmenī. Šāda rīcība palīdzētu radīt sinerģijas, novērst dublēšanos un uzlabot efektivitāti, no kā gūtu labumu visas 28 ES valstis, un nebūtu nepieciešams veidot Eiropas armiju.

 

Eiropas Komisija 7. jūnijā publicēja pārdomu dokumentu par ES aizsardzības nākotni, taču kāda ir Parlamenta nostāja un kādus pasākumus ierosina Parlamenta deputāti?

 

Apjomradīti ietaupījumi

 

ES ieņem otro vietu pasaulē pēc aizsardzības izdevumu apmēra: 2016. gadā ASV aizsardzībai iztērēja EUR 546 miljardus pašreizējās cenās, 28 ES valstis — EUR 206 miljardus, un nākamā lielākā tērētāja bija Ķīna, kas šajā jomā izlietoja EUR 131 miljardu.  Parlamenta deputāti ir mudinājuši ES valstis palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2 % no to iekšzemes kopprodukta, tomēr ar to vien, ka šajā jomā tiktu ieguldīts vairāk līdzekļu, protams, nepietiek. Lēš, ka ES valstis ik gadu iznieko apmēram EUR 26,4 miljardus, kā iemesls ir aizsardzības tēriņu dublēšanās, jaudas pārpalikums un ar iepirkumiem aizsardzības jomā saistītie šķēršļi. Parlaments ir aicinājis ES valstis veikt kopīgus aizsardzības resursu iepirkumus, tādējādi gūstot labumu no apjomradītiem ietaupījumiem. 2016. gadā pieņemtajā rezolūcijā par Eiropas aizsardzības savienību Parlamenta deputāti ir apzinājuši veidus, kā dalībvalstīm apvienot spējas, izveidot daudznacionālus bruņotos spēkus un izveidot ES štābu krīžu pārvarēšanas operāciju plānošanai un vadīšanai. Tas ļautu ES ātrāk un stingrāk reaģēt uz drošības apdraudējumiem.

 

Ieguldījumi pētniecībā aizsardzības jomā

 

Ekonomikas krīzes dēļ ir krasi samazinājušies aizsardzības budžeti, kā arī ieguldījumi pētniecībā un izstrādē šajā jomā. Parlaments uzskata, ka risinājums ir meklējams kopīgos pētniecības projektos. ES valstu sadarbības atbalstīšanai varētu izmantot ES budžetu. Lai panāktu maksimālu rezultātu un aizsardzības izdevumu maksimālu efektivitāti, Eiropas Komisija 2016. gada novembrī nāca klajā ar Eiropas Aizsardzības rīcības plānu un ierosmi izveidot Eiropas Aizsardzības fondu. Parlamenta deputāti šīs ierosmes atbalstīja, uzskatīdami tās par labu veidu, kā Eiropas Savienībai palielināt pievienoto vērtību un atbalstīt dalībvalstu kopīgi noteikto pasākumu finansēšanu.

 

Sadarbība

 

Parlamentam ir bijis svarīgi maksimāli izmantot Lisabonas līguma sniegtās juridiskās iespējas. Parlamenta deputātu martā pieņemtajā rezolūcijā par ES kopējo drošības un aizsardzības politiku ir secināts, ka, lai gan vajadzīgie instrumenti ir pieejami, ir nepieciešama politiskā griba, lai Eiropas Savienībā uzlabotu sadarbību aizsardzības jomā. Parlaments vēlas nostiprināt Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) statusu un finansējumu, pilnībā izmantot pastāvīgo strukturēto sadarbību (PeSCo) un padarīt ES kaujas vienību sistēmu par tās daļu.

 

Vēl viena vājā vieta, ko Parlaments labprāt novērstu, ir milzīgais daudzums dažādo ieroču sistēmu Eiropas Savienībā, jo tas apgrūtina valstu sadarbību. Parlamenta deputāti ir nākuši klajā ar ierosinājumu, ka aizsardzības ministriem būtu jātiekas atsevišķā padomē, lai labāk sinhronizētu plānošanu un veiktu koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD).

 

Starptautiskais konteksts un savstarpējā aizsardzība

 

Ģeopolitiskās pārmaiņas ES kaimiņvalstīs, kā arī terorisms, kiberuzbrukumi un energodrošības trūkums skaidri liek saprast, ka neviena ES valsts šiem pārbaudījumiem nevar stāties pretī viena pati. Gan Līgumā par Eiropas Savienību (42. panta 7. punkts), gan Ziemeļatlantijas līgumā (5. pants) ir paredzēta savstarpējās aizsardzības klauzula. Lai gan Parlamenta deputāti atbalsta “stratēģisko autonomiju” ES līmenī, Parlaments uzskata, ka Eiropas aizsardzības savienība stiprinātu ES partnerattiecības ar NATO, un tā būtu jāattīsta šādā virzienā.

 

Parlaments ir arī uzsvēris, ka nepieciešams vairāk pārdomāt turpmākās attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti, it īpaši militāro spēju jomā. Tomēr Parlamenta 6. aprīlī pieņemtajā nostājā attiecībā uz Brexit sarunām ir brīdināts, ka starp drošību un turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes ekonomiskajām attiecībām nedrīkst notikt tirgošanās.

 

Debates par Eiropas integrācijas nākotni

 

Komisija līdz jūnija beigām publicēs piecus pārdomu dokumentus, kas kalpos kā izejas punkts debatēm par Eiropas integrācijas nākotni. Katrs dokuments ir veltīts konkrētai tēmai: Eiropas sociālā dimensija, globalizācija, ekonomikas un monetārā savienība, aizsardzība un finanses. Dokumentos izklāstītas idejas un scenāriji tam, kāda Eiropa varētu būt 2025. gadā, taču tajos nav sniegti nekādi konkrēti priekšlikumi. Debates noslēgsies septembra vidū, kad Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzstāsies ar savu ikgadējo runu par Savienības stāvokli.