Eiropas pilsoņu iniciatīva: "Katra noraidītā iniciatīva rada miljonu eiroskeptiķu"

Eiropas pilsoņu iniciatīva tika ieviesta ar Lisabonas līgumu un kopš 2012. gada ES pilsoņiem, savācot vienu miljonu parakstu, ir iespēja lūgt Eiropas Komisijai iesniegt tiesību akta priekšlikumu jomās, kas ietilpst tās kompetencē. Taču trīs gadus pēc iniciatīvas ieviešanas neviena no tām nav pārtapusi tiesību aktā. Kamēr Komisija gatavojas uzlabot iniciatīvu iesniegšanas procedūru, Eiropas Parlaments 28. oktobrī jau pieņēma ziņojumu ar saviem ieteikumiem.

Pēc balsojuma par ziņojuma izstrādi atbildīgais EP deputāts Giorgijs Šoflins (EPP, Ungārija) atbildēja uz mūsu jautājumiem.

Pirms trīs gadiem ieviešot Eiropas pilsoņu iniciatīvu, tā deva cerības par lielāku pilsoņu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā . Kāda ir situācija šobrīd?

Cik man zināms līdz šim tikusi uzsākta 51 iniciatīva, taču neviena nav sasniegusi mērķi un kļuvusi par tiesību aktu. Esmu runājis ar daudziem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri uzskata, ka šī iniciatīva ir bezjēdzīga un ka tā ir manipulēšana ar cilvēkiem, jo Komisija vienkārši nepieņems nevienu iniciatīvu. Savukārt citi atzīst, ka Komisija nav uzdevuma augstumos, taču uzskata ka ar Parlamenta palīdzību pastāv cerība mainīt situāciju.

Līdz šim Komisija bijusi vairāk tiesiska nekā politiska un man šķiet, ka tā īsti nesaprot, ka šis ir veids kā iesaistīt pilsoņus. Lai savāktu miljonu parakstu nepieciešams ilgs laiks, taču tas nozīmē ka miljons cilvēku ir gatavi iesaistīties. Katra noraidītā iniciatīva, kuras atbalstam savākts miljons parakstu, rada miljonu eiroskeptiķu.

Kas jādara, lai uzlabotu procedūru? Daži no kampaņu rīkotājiem sūdzās ar dažādām datu ievākšanas prasībām ES valstīs, savukārt citi uzskata, ka gads miljons parakstu savākšanai ir pārāk īss laiks.

Diemžēl prasība par miljons parakstiem gada laika ir noteikta Lisabonas līgumā un to nevar mainīt. Ideja bija radīt zināmus šķēršļus, lai izvairītos no daudzu nenopietnu iniciatīvu iesniegšanas.

Es piekrītu, ka iedarbināt šo instrumentu nav viegli, bet uzskatu, ka tas ir iespējams. Liela problēma ir izmaksas – uzsākt iniciatīvu ir daudz dārgāk nekā daudzi domā. Veiksmīgākajām iniciatīvām bija sava "aizmugure", taču pastāv bažas par lielo uzņēmumu iesaistīšanos.

Kāda ir Parlamenta loma? Vai tam būtu vairāk jāatbalsta iniciatīvas un jāizdara spiediens uz Komisiju par to īstenošanu?

Es uzskatu, ka jārīko uzklausīšana par katru iniciatīvu, kura savākusi miljonu parakstu. Otrkārt, būtu jāizvērtē, kura Parlamenta komiteja rīko uzklausīšanu, jo komiteja, kuru iniciatīva tieši skar, visdrīzāk būs negatīvi noskaņota.

Parlamenta komitējam būtu pēc iespējas objektīvāk jānovērtē iniciatīvas, jābūt neitrālām un nopietni jāuztver arī tās iniciatīvas, kuru tēma varētu daudziem nepatikti, jo tāda ir viena miljona cilvēku griba. Iniciatīvās klātesošs ir arī politikas elements, jo daudzas no tām ir labējā un kreisā spārna iniciatīvas. Es neuzskatu, ka mums jāizdara izvēle, balstoties uz šo aspektu – ja tās atbilst kritērijiem, tām jādod zaļā gaisma virzīties uz priekšu.

Viens no piemēriem ir „Stop TTIP” iniciatīva. Par to tika savākti vairāk nekā miljons paraksti, taču Komisija paziņoja, ka tā neatbilst kritērijiem. Kā Jūs komentētu šo situāciju?

No tiesiskā viedokļa Komisijai bija tādas tiesības, jo, saskaņā ar spēkā esošo procedūru, ne visi jautājumi var pārtapt par iniciatīvu. Otrkārt, iniciatīva nevar apturēt vai atcelt likumdošanas aktu un es uzskatu, ka šis nosacījums būtu jāmaina. Iniciatīvai vajadzētu piešķirt tiesības mainīt esošās direktīvas.

Eiropas pilsoņu iniciatīvas noteikumi

• Iniciatīvu gada laikā jāparaksta vismaz vienam miljonam pilsoņu no vismaz septiņām ES dalībvalstīm
• Tai jābūt par jautājumu, kas ietilpst Eiropas Komisijas kompetencē
• Iniciatīvu var organizēt vismaz septiņi ES pilsoņi, kas dzīvo vismaz septiņās dažādās dalībvalstīs

Papildu informācija

• Giorgijs Šoflins (EPP, Ungārija)
• (atvērt jaunā cilnē) Iniciatīvu oficiālais reģistrs
• (atvērt jaunā cilnē) Parlamenta ziņojums