Īsumā par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un tās reformu

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mērķis ir samazināt oglekļa emisijas. Uzzini, kā tā darbojas un kāpēc tā tika reformēta.

Watch the video document
Atjauninātās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas skaidrojums
(Video ilgums: )
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pamatā ir princips “piesārņotājs maksā”

Kas ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma?

Lai gan Eiropas Savienība ir trešais lielākais CO2 emisiju avots pasaulē, tā strādā arī pie vērienīgiem klimata mērķiem: plānots, ka līdz 2030. gadam CO2 emisijas tiks samazinātas par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.


Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas tika uzsākta 2005. gadā, ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību ES vēlas sasniegt iepriekšminēto mērķi. Sistēma ir daļa no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 % 2030. gadā”.


Kā tā strādā?

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, saukta arī par principu "piesārņotājs maksā",  uzliek par pienākumu vairāk nekā 10 000 spēkstacijām un rūpnīcām saņemt atļauju katrai CO2 izmešu tonnai. Tam vajadzētu nodrošināt stimulu radīt mazāk piesārņojuma, proti, jo mazāk piesārņojuma, jo mazāk tiek maksāts. Uzņēmumiem šīs atļaujas ir jāpērk, izmantojot izsoles, cena atbilst pieprasījuma un piedāvājuma noteikumiem.


Taču dažkārt šīs atļaujas tika izsniegtas arī bez maksas, īpaši nozarēs, kur pastāv risks, ka uzņēmumi pārcels ražošanu uz citiem reģioniem, kur emisiju ierobežojumi nav tik stingri.


Oglekļa cenas regulēšana

Pēc 2008. gada finanšu krīzes šīs atļaujas bija ļoti lētas, jo pieprasījums pēc tām samazinājās, bet piedāvājums palika nemainīgs.


Zemās cenas attur uzņēmumus ieguldīt videi draudzīgās tehnoloģijās, kas savukārt kavē sistēmas efektivitāti un cīņu pret klimata pārmaiņām.


Kā risinājums 2015. gadā tika izveidota tirgus stabilitātes rezerve (TSR), lai labāk saskaņotu kvotu piedāvājumu un pieprasījumu, liekot rezervē 24% ETS kvotu, no kuras tās var atbrīvot trūkuma gadījumā. 2023. gada martā TSR sistēma tika pagarināta līdz 2030. gadam, ar mērķi aizsargāt ES pret CO2 cenu kritumu ārēju satricinājumu. Piemēram, CO2 cenu kritums var rasties Covid-19 dēļ. Zemākas CO2 cenas nozīmētu, ka rūpniecības nozarei būtu mazāks stimuls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.



Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) reforma saskaņā ar ES zaļo kursu

Lai saskaņotu ETS ar Eiropas zaļā kursa augstākiem emisiju samazināšanas mērķiem, ES 2022. decembrī nolēma sistēmu atjaunināt. Rūpniecības nozarei līdz 2030. gadam jāsamazina emisijas par 62 %.


Kādas ir reformas?

EP deputāti vēlējās palielināt Eiropas Komisijas priekšlikuma vērienīgumu. Zemāk izmaiņas pēc panāktās vienošanās Parlamenta un ES valdību starpā:

  • Vēl vairāk samazināt līdz 2030. gadam pieejamo ikgadējo kvotu skaitu, lai līdz 2030. gadam panāktu 62 % emisiju samazinājumu, kas ir par 1 procentu vairāk nekā Komisijas priekšlikumā (61 %).
  • Lielāks finansējums inovatīvām tehnoloģijām un energosistēmas modernizācijai, izmantojot Inovāciju fondu un Modernizācijas fondu. Daļa ieņēmumu no jaunās tirdzniecības sistēmas tiks piešķirta Sociālajam klimata fondam, kura mērķis ir atbalstīt mājsaimniecības un uzņēmumus, kurus skar enerģētiskā nabadzība.
  • Līdz 2034. gadam pakāpeniski tiks pārtraukta bezmaksas kvotu piešķiršana rūpniecībai, un vienlaikus līdz 2034. gadam pakāpeniski tiks ieviests un pilnībā darbosies ES oglekļa robežkontroles mehānisms. Šis mehānisms piemēros oglekļa nodokli importētajām precēm no valstīm ar paaugstinātu emisiju līmeni, kā arī neļaus uzņēmumiem pārcelt ražošanu uz valsti, kurā ir mazāk stingri noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijām.
  • Sistēmas paplašināšana, iekļaujot tajā jūras transportu.
  • No 2024. gada iekļaut emisijas no sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtām.
  • No 2027. gada izveidot atsevišķu emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS II) ēkām un autotransportam. ETS II izveidi iespējams atlikt līdz 2028. gadam, lai pasargātu iedzīvotājus ārkārtīgi augstu enerģijas cenu gadījumā. Tiks izveidots arī jauns cenu stabilitātes mehānisms, kas tirgum nodrošinās papildinājumu 20 miljonu kvotu apmērā, ja vienas ETS II kvotas cena pieaugs virs 45 eiro.
  • Pārskatīta aviācijas ETS sistēma, lai līdz 2026. gadam pakāpeniski atceltu bezmaksas kvotas aviācijas nozarei un veicinātu ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanu.

Visi ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tiks izmantoti tikai ar klimatu saistītiem pasākumiem.

Uzzini vairāk par to, kā Eiropas Savienība grib samazināt kuģu un lidmašīnu radītās emisijas.


Konteksts

Eiropas Parlamenta deputāti un ES valdības 2022. gada decembrī panāca vienošanos par vērienīgākas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi. 2023. gada aprīlī gan Padome, gan Parlaments apstiprināja pārskatītās ETS sistēmas izveidi. 2023. gada maijā direktīva stājās spēkā.


ES centieni samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas

Ir arī citi pasākumi, lai palīdzētu ES īstenot Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām noteiktās saistības, samazinot emisijas visās ekonomikas nozarēs:

 

Šis ir 2018. gada 30. janvārī publicētā raksta atjauninājums.

Iepazīsties ar ES paveikto virzībā uz 2020. gada mērķiem klimata pārmaiņu jomā (infografika).

Papildus informācija par ETS

Saistītie raksti

Kopīgot šo rakstu: