Klimata pārmaiņas: labāk izmantot ES mežus kā oglekļa absorbētājus
Izmantojot mūsu infografiku, uzzini, kā ES vēlas izmantot mežu spēju absorbēt CO2, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un samazinātu oglekļa dioksīda emisijas.
ES ir uzsākusi vairākas iniciatīvas emisiju samazināšanai. Mežiem ir būtiska loma mūsu ekosistēmas kārtības uzturēšanā, piemēram, tie absorbē oglekļa dioksīdu, kas citādi nonāktu atmosfērā un veicinātu globālo sasilšanu. ES izstrādā noteikumus, lai palielinātu oglekļa dioksīda piesaistīšanas apjomu.
2023.gada martā Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja jaunus noteikumus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) nozarei. Ambiciozie noteikumi paredz līdz 2030. gadam par 15% palielināt oglekļa absorbciju. Noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomei.
Lasi tālāk, lai uzzinātu galvenos faktus un skaitļus par ES valstu mežiem un par to, ko EP ierosina, lai stiprinātu to spēju uzņemt oglekļa dioksīdu no atmosfēras.
Mežu nozīme ES: galvenie fakti
ES meži katru gadu absorbē 7 % no visām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.
ES ir 159 miljoni hektāri mežu, kas aptver 43,5 % no ES zemes platības. Mežu platība dalībvalstīs ievērojami atšķiras - no nedaudz vairāk nekā 10 % Maltā līdz gandrīz 70 % Somijā.
Meži ne tikai absorbē oglekli, bet arī nodrošina daudzus labumus ekosistēmai: tie palīdz aizsargāt augsni no erozijas, veido daļu no ūdens cikla, aizsargā bioloģisko daudzveidību, nodrošinot daudzu sugu dzīvotspēju, un regulē klimatu.
Uz kurām nozarēm attiecas šie tiesību akti?
Pārskatītie plāni attiecas uz zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozari. Šo nozari galvenokārt veido mežu zeme un lauksaimniecības zeme, kā arī zeme, kuras izmantošana ir mainījusies uz vienu no šiem izmantošanas veidiem.
Šī nozare rada siltumnīcefekta gāzu emisijas. Piemēram, mainoties zemes izmantojumam, īpaši, ja mežus izmanto kādām citām vajadzībām, piemēram, aramzemei, ja tiek izcirsti koki vai ja lauksaimniecības zemē tiek audzēti mājlopi.
Tomēr tā ir arī vienīgā nozare, kas var palīdzēt absorbēt CO2 no atmosfēras, galvenokārt izmantojot mežus.
Kādi ir jaunie noteikumi?
Jaunie noteikumi palielinās dabisko oglekļa absorbētāju apjomu ES, piemēram, atjaunojot mitrājus un purvus, apmežojot un apturot atmežošanu. Tā rezultātā emisijas līdz 2030. gadam samazināsies par 57% iepriekš noteikto 55% vietā. Tiks likvidēti vismaz 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta.
Sākot ar 2026. gadu, ES valstīm tiks noteikti valstiski saistoši mērķi 2030. gadam attiecībā uz LULUCF oglekļa piesaisti un emisijām. Mērķi tiks noteikti, pamatojoties uz valstu jaunākajiem datiem un turpmāko potenciālu. Līdz tam laikam dalībvalstīm būs jānodrošina, lai emisijas LULUCF sektorā nepārsniegtu absorbēto apjomu.
Noteikumi dalībvalstīm nodrošina labāku uzraudzību un lielāku elastību, tostarp kompensāciju, ja tās skāruši dabiskie traucējumi, piemēram, mežu ugunsgrēki, kaitēkļi vai vētras. Dalībvalstīm ir arī iespēja nopelnīt LULUCF kredītus, ja siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms LULUCF sektorā ir mazāks par piesaistīto apjomu. Nopelnītos LULUCF kredītus varēs izmantot, lai kompensētu emisiju apjomu nozarēs, kas iekļautas Kopīgo centienu regulā.
ES centieni samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas
Zemes izmantošanas un mežsaimniecības noteikumu pārskatīšana ir daļa no tiesību aktu kopuma "Fit for 55", kura mērķis ir sasniegt Klimata likumā noteikto ES mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 %.
Citos tiesību aktu paketē iekļautajos tiesību aktos ir priekšlikumi par emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, centienu sadales regulu starp ES valstīm, automašīnu radītajām emisijām, atjaunojamiem enerģijas avotiem un energotaupību.
Šis raksts tika publicēts 2018. gada 15. februārī un atjaunināts 2023. gada 16. martā.
