Norīkotie darbinieki: fakti par plānoto reformu (infografika)
Viss, kas tev jāzina par norīkotajiem darba ņēmējiem ES un par to, kā EP vēlas viņus pasargāt.
Jautājums par darbam ārzemēs norīkotajiem darbiniekiem vienmēr bijis pretrunīgs, jo ir grūti rast līdzsvaru starp darba ņēmēju tiesībām un nodarbinātību un uzņēmumu ekonomisko konkurenci.
Eiropas Savienība šobrīd strādā pie reformas, kas piemēros jaunus noteikumus darbinieku norīkošanai. Reformas galvenais mērķis ir nodrošināt taisnīgu atalgojumu un sociālās garantijas darbiniekiem, kā arī līdzvērtīgas konkurences apstākļus uzņēmumiem.
16. oktobrī EP Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja pieņēma savu pozīciju šai jautājumā, un plenārsesijas laikā no 23. līdz 26. oktobrim EP deputāti deva zaļo gaismu, lai uzsāktu sarunas ar ES Padomi.
Kas ir norīkotie darbinieki?
Pakalpojumu sniegšanas brīvība visās dalībvalstīs ir viens no ES vienotā tirgus pamatprincipiem. Konkrētāk, ar “pakalpojumu brīvu apriti” saprot to, ka uzņēmumi var sniegt pakalpojumu citā dalībvalstī, un viņiem nav tajā jādibina uzņēmums. Lai to izdarītu, tiem jābūt tiesīgiem nosūtīt savus darbiniekus uz citu dalībvalsti nepieciešamo darbu veikšanai. Tāpēc, lai nodrošinātu netraucētu vienotā tirgus darbību, ir nepieciešami darba nosacījumi, kas piemērojami šādiem darba ņēmējiem.
Norīkotie darba ņēmēji nav tas pats, kas ES mobilie darba ņēmēji, kuri pārceļas uz citu dalībvalsti, lai pastāvīgi vai uz ilgu laiku iekļautos šīs valsts darba tirgū. Norīkotos darba ņēmējus joprojām nodarbina nosūtītājuzņēmums, un viņu uzturēšanās attiecīgajā valstī ir īslaicīga.
Darbiniekus nereti norīko, lai apmierinātu vajadzību pēc augsti kvalificēta personāla. Atsevišķās nozarēs tas ir īpaši populāri. Piemēram, būvniecības sektors vien veido 42% no kopējā norīkoto darba ņēmēju skaita ES, tam seko ražošanas nozare (21,8%), izglītība, veselība, sociālie pakalpojumi (13,5%) un uzņēmējdarbība (10,3%).
Vajadzība pēc reformas
Patlaban ES tiesību akti, kas definēti 1996. gadā pieņemtajā direktīvā, nosaka “minimālo nosacījumu kopumu”, proti, minimālās algas likmes, maksimālos darba periodus, minimālās apmaksātas brīvdienas u.c. Taču pēdējo 20 gadu laikā ES ekonomikas un darba tirgus situācija ir krietni mainījusies, tāpēc noteikumi ir jāpārskata.
Tā kā darba devēji var norīkotajiem darbiniekiem maksāt uzņemošās valsts minimālo algu, viņi nereti tiek sliktāk atalgoti, nekā vietējie darbinieki, kas dara to pašu darbu. Balstoties Eiropas Komisijas rīcībā esošajos datos, norīkotie darbinieki reizēm pelna pat par 50% mazāk. Tas var izraisīt negodīgu konkurenci un traucēt ES vienotā tirgus netraucētu darbību.
Tāpat tiesību aktu nepilnības ir novedušas pie krāpniecisku darbību pieauguma un darbinieku ekspluatācijas.
Spied uz attēla, lai apskatītu infografiku.
Atvērt jaunā logāReformas galvenais mērķis
Spēkā esošā direktīva nosaka tikai to, ka uz norīkotajiem darba ņēmējiem attiecas minimālās algas likmes. Jaunais priekšlikums paredz, ka uz norīkotajiem un vietējiem darba ņēmējiem attieksies vienādi noteikumi par atalgojumu, ieskaitot prēmijas un citas piemaksas.
Elisabeth Morin-Chartier, Eiropas Tautas partijas grupas deputāte no Francijas, kas ir viena no šā jautājuma ziņotājām, norāda: "Ir jāpārskata norīkoto darba ņēmēju direktīva, šodien mums ir iespēja veidot sociālās Eiropas pamatu. Mēs esam saskārušies ar izšķirošu izvēli - ļauties nacionālajām atšķirībām vai pieradīt mūsu politisko vienotību. Mēs nevaram vairs ilgāk atļauties kavēties ar darba ņēmēju aizsardzību un godīgas konkurences nodrošināšanu. Tas arī ir manas politiskās iniciatīvas vadmotīvs.”
Tāpat plānots, ka pēc noteikta laika visi darba noteikumi, kas piemērojami vietējiem darba ņēmējiem, attieksies arī uz norīkotajiem darbiniekiem.
Agne Jongeriuss, EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputāte un otra šā jautājuma ziņotāja, pirms komitejas balsojuma uzsvēra: “Mēs apturēsim sacensības Eiropas darba tirgus zemākajā daļā. Visas vienošanās, kas attiecas uz vietējiem darbiniekiem, nākotnē tiks piemērotas arī norīkotajiem darba ņēmējiem. Beidzot mēs sasniegsim mērķi - panākt visiem vienādu samaksu par vienādu darbu. Tā mēs cīnīsimies pret nevienlīdzību un rūpēsimies par darba ņēmējiem.”
Vairāk informācijas meklē preses relīzē.
Norīkotie darbinieki skaitļos
2015. gadā ES bija 2,05 miljoni norīkoto darba ņēmēju. No 2010. līdz 2015. gadam viņu skaits ir pieaudzis par 41,3%. Tomēr nosūtīto darbinieku īpatsvars joprojām ir zems - 9% no kopējā ES nodarbināto skaita.
Vācija, Francija un Beļģija ir valstis uz kurām visbiežāk tiek norīkoti darbinieki, proti, tur strādā aptuveni 50% no visiem ES norīkotajiem darbiniekiem. Vairāk informācijas, tostarp par Latviju, meklē augstāk esošajā infografikā.
Papildu informācija
- (atvērt jaunā cilnē) Eiropas Komisijas informācija par norīkotajiem darbiniekiem
- (atvērt jaunā cilnē) Norīkoto darba ņēmēju direktīva
- Opens in a new window Konkrētās direktīvas pārskatīšana
- (atvērt jaunā cilnē) Seko līdzi direktīvas pārskatīšanas progresam