Jauniešu bezdarbs: ES pasākumi jauniešu nodarbinātības veicināšanai 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

ES mērķis ir izveidot Eiropas izglītības telpu, lai nodrošinātu iespēju visiem jauniešiem iegūt labu izglītību un atrast darbu visā Eiropā.  

Jauniešu bezdarba problēma Eiropā joprojām ir ļoti aktuāla. Kādi ES līmeņa pasākumi tiek īstenoti, lai jauniešiem palīdzētu?

Nodarbinātības un jaunatnes politika ir katras dalībvalsts kompetence. Tomēr ES pieņēmusi vairākas iniciatīvas, lai atbalstītu un koordinētu valstu politiku īstenošanu šajās jomās, virzienā uz mērķi nodrošināt iekļaujošāku un sociāli atbildīgu Eiropu.

Šis atbalsts ir vērsts uz jauniešu nodarbinātības programmu finansēšanu, apmācību, māceklības un prakses kvalitātes uzlabošanu, starptautiskās izglītības un darba iespēju nodrošināšanu, kā arī brīvprātīgā darba projektu veicināšanu, nodrošinot jauniešiem papildus iespējas.


Jauniešu bezdarbs Eiropā: fakti un skaitļi

Tieši jaunieši ir tie, kurus ekonomiskās un finanšu krīzes skāra vissmagāk. 15-24 gadus veco iedzīvotāju segmentā bezdarba līmenis ES pieauga no 15% 2008. gadā līdz 24% 2013. gada sākumā. Vissliktākā situācija izveidojās 2013. gadā Grieķijā, kur šajā vecuma grupā bez darba bija 60% cilvēku, Spānijā 56,2%, Horvātijā 49,8%, Itālijā 44,1% un Portugālē 40,7%.

Jauniešu bezdarba līmenis ES no visaugstākā radītāja 2013. gadā ir samazinājies līdz 14,2% 2019. gada pirmajā ceturksnī, kas ir straujākais kritums kopējā bezdarba līmenī ES. Jauniešu īpatsvars 15–24 gadu vecumā personu kategorijā, kuri nestrādā, nemācās vai nepiedalās apmācībā, ir samazinājies no 13,2 % 2012. gadā līdz 10,3% 2018. gada trešajā ceturksnī. Tomēr, šie skaitļi vēl joprojām ir pārāk augsti salīdzinājumā ar visu ES iedzīvotāju vidējiem rādītājiem.


Jaunatnes nodarbinātības programmu finansēšana


Lai cīnītos ar jauniešu bezdarbu, ES dalībvalstis 2013. gadā vienojās sākt Jauniešu garantijas programmu - ES iniciatīvu, lai četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas vai izglītības iestādes pamešanas, ikviena persona, kas jaunāka par 25 gadiem, varētu saņemt kvalitatīvu darba piedāvājumu, turpināt izglītību vai stažēties.

Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir galvenais ES instruments, lai palīdzētu finansēt pasākumus, ko ES dalībvalstis ieviesušas, lai īstenotu Jauniešu garantijas programmu, piemēram, apmācība un palīdzība jauniešiem, lai tie atrastu savu pirmo darbavietu, vai dažādi stimulējoši mehānismi darba devējiem, lai tie pieņemtu darbā jauniešus.

Iniciatīvas ietvaros īpaša uzmanība ir vērsta uz tiem ES reģioniem, kuros jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25%.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, kopš 2014. gada vairāk nekā 20 miljoni jauniešu reģistrējās dalībai ar garantiju jauniešiem saistītajās shēmās, savukārt Jauniešu nodarbinātības iniciatīva līdz 2017. gada beigām ir nodrošinājusi tiešu palīdzību vairāk nekā 2,4 miljoniem jauno cilvēku visā ES.


Kvalitatīva māceklība un prakse Eiropā

Eiropas Māceklību alianse tika radīta ar mērķi atbalstīt Jauniešu garantijas programmu, uzlabojot māceklību kvalitāti Eiropā, vienlaikus veicinot arī mācekļu mobilitāti.

2014. gadā dalībvalstis vienojās par Stažēšanās kvalitātes sistēmu ar ieteikumu kopumu, lai jauniešiem nodrošinātu iespēju iegūt augsti kvalitatīvu darba pieredzi drošos un taisnīgos apstākļos, vienlaikus palielinot viņu nodarbinātības iespējas.


Kādi ES līmeņa pasākumi tiek īstenoti jauniešu bezdarba mazināšanai?  

Nodarbinātības un jaunatnes politika ir katras dalībvalsts kompetence. Taču ES, ieguldot centienus sociāli atbildīgākas Eiropas veidošanā, ir uzsākusi vairākas iniciatīvas valstu īstenotās politikas papildināšanai.

Atbalsts ir vērsts uz jauniešu nodarbinātības programmu finansēšanu, māceklības un stažēšanās kvalitātes uzlabošanu, starptautisku izglītības un darba piedāvājumu nodrošināšanu, kā arī pilnvērtīgu iespēju sniegšanu jauniešiem, veicinot brīvprātīgā darba projektus.


Jauniešu bezdarbs Eiropā: fakti un skaitļi

Pirmais īstais darbs jauniešiem ļauj veidoties par neatkarīgiem un par sevi pārliecinātiem pilsoņiem. Savukārt nākotnes izredžu trūkums un ilgstošs bezdarbs jauniešu vidū palielina varbūtību turpmākajos gados atkal palikt bez darba, samazinoties arī karjeras izredzēm. Piedzīvotās neveiksmes darba un mācību iespēju meklējumos jauniešiem rada izolētības, atkarības un nelietderīguma sajūtu. Turklāt arī tiek radīta negatīva ietekme uz ekonomiku un novecojošo sabiedrību.

2008.gada ekonomikas un finanšu krīze jauniešus skāra ļoti smagi. Laikā no 2008. gada līdz 2013.gada sākumam bezdarba līmenis 15–24 gadus veco iedzīvotāju segmentā Eiropas Savienībā pieauga no 15 % līdz 24 %. Vissmagākā situācija bija Grieķijā, kur šajā vecuma grupā bez darba bija 60 % cilvēku, Spānijā (56,2 %), Horvātijā (49,8 %), Itālijā (44,1 %) un Portugālē (40,7 %).

Laika gaitā jauniešu bezdarba situācija Eiropas Savienībā pakāpeniski uzlabojās — 2019. gada decembrī bezdarba līmenis bija samazinājies līdz 14,1 %. Covid-19 krīze draud atkal pasliktināt situāciju, vairākās dalībvalstīs vēl vairāk saasinot jau tā satraucošo jauniešu bezdarba līmeni. 2020. gada augustā jauniešu bezdarba līmenis ES 27 dalībvalstīs bija 17,6 %.


Jauniešu nodarbinātības programmu finansēšana

Lai cīnītos ar jauniešu bezdarbu, ES dalībvalstis 2013. gadā vienojās sākt programmu “Garantija jauniešiem”ES iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, lai ikviens jaunietis, kas vēl nav sasniedzis 25 gadu vecumu, četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas vai formālās izglītības beigšanas varētu saņemt kvalitatīvu darba piedāvājumu, iesaistīties tālākizglītībā, kļūt par mācekli vai iegūt prakses vietu.

Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir galvenais ES instruments, kas palīdz finansēt ES dalībvalstu ieviestās programmas un pasākumus “Garantijas jauniešiem” īstenošanai — šeit var minēt, piemēram, jauniešu apmācību un palīdzību viņiem atrast pirmo darbu, kā arī dažādus mehānismus, kas stimulē darba devējus pieņemt darbā jauniešus.

Iniciatīvas atbalsts īpaši vērsts uz tiem ES reģioniem, kuros jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25 %.

Reaģējot uz koronavīrusa izraisīto krīzi, ES patlaban izstrādā jaunu priekšlikumu attiecībā uz iniciatīvu “Garantija jauniešiem”. Šī iecere ir daļa no plašākas jauniešu nodarbinātības atbalsta paketes, un tās ietvaros paredzēts nostiprināt “Garantiju jauniešiem”, darīt to pieejamu plašākam iedzīvotāju lokam (vēršoties pie neaizsargātām grupām un mainot vecuma ierobežojumu līdz 29 gadiem) un vairāk pielāgot to individuālām un tirgus vajadzībām.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem kopš 2014. gada dalībai “Garantija jauniešiem” programmās reģistrējušies vairāk nekā 20 miljoni jauniešu, savukārt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva līdz 2017. gada beigām bija sniegusi tiešu atbalstu vairāk nekā 2,4 miljoniem jauniešu.


Kvalitatīva māceklība un stažēšanās

Lai atbalstītu iniciatīvu “Garantija jauniešiem” un Eiropā uzlabotu mācekļu apmācības kvalitāti, tika izveidota Eiropas Māceklību alianses platforma.

2014.gadā ES valstis vienojās par kvalitātes satvaru, kurā tika iekļauti ieteikumi attiecībā uz stažēšanos, lai jauniešiem dotu iespēju iegūt kvalitatīvu darba pieredzi drošos un taisnīgos apstākļos un vienlaikus palielinātu viņu iespējas tikt nodarbinātiem.

Iespējas starptautiskajā līmenī

 

Eiropas Savienībā katra dalībvalsts pati lemj par augstākās izglītības politiku un mācību sistēmām. Līdz ar to ES uzdevums ir koordinēt dalībvalstu spējas un atbalstīt to centienus, īstenojot sadarbības politiku un izmantojot dažādus finanšu instrumentus, piemēram, programmu “Erasmus+” vai ES fondus.

Boloņas process — augstākās izglītības jomā veidota starpvaldību sadarbības iniciatīva, kas tika uzsākta 1999. gadā, — ir atvieglojis augstākās izglītības diplomu savstarpēju atzīšanu 48 valstīs. Tādējādi visā Eiropā ir ieviesta sistēma bakalaura, maģistra un doktora grāda nesaistošai savstarpējai atzīšanai.

Lai turpinātu veicināt atzīšanas procesu, 2018. gadā ES valstis pieņēma Ieteikumu par augstākās izglītības diplomu un vidējās izglītības atestātu savstarpējas pārrobežu atzīšanas veicināšanu. Ieteikumā dalībvalstis ir aicinātas īstenot nepieciešamus pasākumus, lai līdz 2025. gadam tiktu ieviesta diplomu automātiska atzīšana.

Eiropas Savienībā jau ir dažādi instrumenti, kas varētu palīdzēt veicināt kvalifikāciju atzīšanu un apmācības un mūžizglītības sertifikātu pārrobežu validēšanu, piemēram,

  • gadā izveidotā Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra— juridiski nesaistošs instruments kvalifikāciju sistēmu salīdzināšanai Eiropā,
  • “Europass”— dokumentu kopums, kurā ietvertais Eiropas mērogā izmantojamais standartizētais CV modelis un valodu prasmju pase nodrošina iegūtās izglītības un darba pieredzes pārredzamību starptautiskā mērogā,
  • Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā— sistēma, kas izveidota, lai veicinātu dažādās valstīs un atšķirīgās sistēmās iegūtu ar darbu saistītu prasmju un zināšanu validēšanu un atzīšanu.

ES mērķis ir izveidot tā dēvēto Eiropas izglītības telpu, lai nodrošinātu iespēju visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un apmācību, kā arī atrast darbu visā Eiropā.

“Erasmus+” ir ES programma izglītības, profesionālās apmācības, jaunatnes un sporta atbalstam, un tā galvenokārt vērsta uz mobilitāti un starpvalstu sadarbību. Programma, kas tika izveidota 1987. gadā kā studentu apmaiņas programma, tagad attiecas uz skolas izglītību un augstāko (starptautisko) izglītību, profesionālo izglītību un apmācību, pieaugušo izglītību, jauniešu neformālo un ikdienējo izglītību un sportu.

“Erasmus+” sniedz studentiem iespēju mācīties ārzemēs, nodrošina izglītības un apmācības iespējas izglītības nozares darbiniekiem, atbalsta stažēšanos un jauniešu apmaiņas pasākumus. Finansējumu var saņemt arī organizācijas (piemēram, skolas, universitātes, jaunatnes organizācijas u. c.), lai veidotu stratēģiskas partnerattiecības un alianses ar citu valstu organizācijām.

Programmas “Erasmus+” 2014.–2020. gada darbības periodā mobilitātes iespējas tiek piedāvātas 4 miljoniem dalībnieku, un ir nodrošināta 25 000 stratēģisko partnerību izveide. Nākamajam “Erasmus+” darbības periodam, kas ilgs no 2021. līdz 2027. gadam, Eiropas Parlaments ierosina programmas budžetu trīskāršot.

Iniciatīvas “Tava pirmā EURES darbavieta” mērķis ir veicināt darbaspēka mobilitāti, informējot jauniešus par darba iespējām citās ES valstīs.

Šajā platformā tiek apkopoti gan darba meklētāju CV, šo iespēju piedāvājot jauniešiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem no visām ES valstīm, kā arī no Norvēģijas un Islandes, kuri interesējas par profesionālās pieredzes gūšanu ārzemēs, gan arī darba un stažēšanās piedāvājumi no darba devējiem, kuri meklē gados jaunus darbiniekus.

Pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana jauniešiem

2016.gada beigās oficiāli sāka darboties Eiropas Solidaritātes korpuss — šī iniciatīva līdz 2020.gada beigām nodrošinās finansējumu, lai jaunieši varētu piedalīties brīvprātīgajā darbā, stažēties vai strādāt solidaritātes projektos, tā palīdzot kopienām un iedzīvotājiem visā Eiropā.

Līdz 2019.gada septembrim dalībai šajā iniciatīvā jau bija reģistrējušies vairāk nekā 161 000 jauniešu.

2019.gadā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunās prioritātes Eiropas Solidaritātes korpusa darbības laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Jaunajā programmā brīvprātīgo darbu būs iespējams veikt, arī iesaistoties humanitārās palīdzības pasākumos ārpus ES, un būs nodrošināts vairāk iespēju jauniešiem no mazāk labvēlīgas vides, cilvēkiem no attāliem reģioniem un migrantu izcelsmes jauniešiem.

Sīkāka informācija par ES sociālās politikas pasākumiem:

  • Kā ES uzlabo darba ņēmēju tiesības un darba apstākļus?
  • Bezdarba mazināšanas politika: ko dara Eiropas Savienība?
  • Sabiedrības veselības uzlabošana: ES veiktie pasākumi
  • Parlamenta aktīvais darbs dzimumu līdztiesības panākšanā