ES atbilde uz klimata pārmaiņām 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Klimata pārmaiņas skar visu pasauli. Foto © Ezra Comeau-Jeffrey/ Unsplash  

Viena no svarīgākām Eiropas Parlamenta darba kārtības prioritātēm ir klimata pārmaiņu problēmu novēršana. Pie kādiem risinājumiem strādā ES un Parlaments, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām.

Globālās sasilšanas ierobežošana: arī 2 °C pieaugumam ir būtiska nozīme

Kopš industriālās revolūcijas, ir noticis nozīmīgs pasaules vidējās temperatūras pieaugums, desmit gadi no 2008. līdz 2017. gadam reģistrēti kā karstākā desmitgade. No 17 reģistrētiem siltākajiem gadiem 16 ir bijuši kopš 2000. gada.

Klimata pārmaiņu uzraudzības dienesta Copernicus dati liecina, ka 2018. gads bija viens no trijiem siltākajiem gadiem Eiropas vēsturē. Vairākums faktu liecina, ka tas ir saistīts ar cilvēka darbības rezultātā radītā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma pieaugumu.

Pasaules vidējā globālā temperatūra šodien ir par 0,85 ºC augstāka nekā 19. gadsimta beigās.

Zinātnieki uzskata, ka vidējās temperatūras palielināšanās par 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu ir robeža, kuru pārsniedzot ievērojami pieaug risks, ka var sākties globālās vides bīstamas un, iespējams, katastrofālas izmaiņas.

Tāpēc pamatoti, ka starptautiskā sabiedrībā ir vienots viedoklis, ka globālā sasilšana jāierobežo līdz 2 °C.

Kāpēc ir nepieciešama ES līmeņa atbilde?

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem, Eiropas Savienība ir trešais lielākais siltumnīcefekta gāzu izmešu ražotājs pasaulē, pēc Ķīnas un ASV. 2015. gadā ES Enerģētikas sektors saražoja 78% emisiju no kopējā ES veidotā emisiju apjoma.

Kopīgiem pasākumiem klimata pārmaiņu problēmu risināšanā ir būtiska nozīme, jo tās ietekmē visas ES valstis, pat ja sekas var būt dažādas katrā dalībvalstī vai reģionā. Vidusjūras reģionu drīzāk var skart ekstrēms karstums, bet mazākā mērā lietus gāzes, tai laikā, Kontinentālā reģiona valstis var saskarties ar lielāku upju plūdu un mežu ugunsgrēku risku.

ES centieni sasniedz rezultātus. 2008. gadā ES vienojās par kopīgu mērķi līdz 2020. gadam samazināt radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Virzībā uz šo mērķi, Eiropai izdodas turēties pie iezīmētā kursa: 2015. gadā siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis ES bijis par 22% mazāks salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Vairāk par klimata pārmaiņām Eiropā mūsu infografikā.

ES un starptautiskā klimata politika

ES ir svarīgs partneris ANO sarunās par klimata pārmaiņu problēmu risināšanu. 2015. gadā ES panāca Parīzes nolīguma parakstīšanu, pirmo vienošanos cīņai pret klimata pārmaiņām. Tā mērķis ir ierobežot temperatūras pieaugumu par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmetu.

2015. gadā, Parīzes nolīguma ietvaros, ES līderi vienojās par ES saistošiem mērķiem līdz 2030. gadam samazināt radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Lai klimata jomā sasniegtu uzstādīto mērķi, Eiropas Savienība ir ieviesusi vairākus pasākumus un nākusi klājā ar ambicioziem priekšlikumiem likumdošanas jomā.

Siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšana

ES ir ieviesusi dažāda veida mehānismus atkarībā no nozares.

Lai samazinātu gāzu emisiju apjomu, ko rada elektrostacijas un rūpniecības uzņēmumi, ES ieviesa pirmo nozīmīgu oglekļa dioksīda izmešu kvotu tirgu. Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, ražošanas uzņēmumiem ir jāiegādājas atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu, tāpēc, jo mazāk tie piesārņo, jo mazāk jāmaksā. Šī sistēma aptver 45% no kopējā ES radīta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma.

Nozarēs, kuras nav iekļautas Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, ka lauksaimniecība vai ēkas, siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoms tiks samazināts, nosakot saistošus nacionālos emisiju mērķus katrai valstij. Nacionālie mērķi tiks noteikti, pamatojoties uz valstu iekšzemes kopprodukta lielumu uz vienu iedzīvotāju.

Attiecībā uz autotransporta nozari, 2019. gada pavasarī Eiropas Parlaments pieņēma tiesību aktus, kuri paredz līdz 2030. gadam samazināt jauno automašīnu radīto emisiju apjomu par 37,5%, jauno mikroautobusu - par 31%, kā arī samazināt kravas automobiļu radīto CO2 emisiju apjomu par 30%.

Vienlaicīgi, ES cīņā pret klimata pārmaiņām vēlas izmantot Eiropas mežu spēju absorbēt ogļskābo gāzi. 2017. gadā Parlaments nobalsoja par regulu, lai novērstu emisijas, ko rada mežu izciršana un zemes izmantošanas maiņa.

Uzziniet vairāk par ES veiktiem pasākumiem, vērstiem uz siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu.

Izaicinājumi enerģētikas jomā

Cīņā pret klimata pārmaiņām ES izmanto arī jauno pasākumu pakotni “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”, ko Parlaments apstiprināja 2018. gadā. Viens no galvenajiem ‘’tīrās enerģijas’’ politikas virzieniem ir līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru līdz 32% un palīdzēt mājsaimniecībām radīt pašām savu "zaļo" enerģiju.

Otrs uzstādītais mērķis ir līdz 2030. gadam uzlabot energoefektivitāti par 32,5%. ES ir pieņēmusi tiesību aktus, lai veicinātu ēku un sadzīves tehnikas energoefektivitātes uzlabošanu.

Uzziniet vairāk, ko ES dara ‘’tīrās enerģijas’’ un energoefektivitātes jomā.

ES finansējums klimata jomā

Klimata pārmaiņu izraisīto negatīvo seku ietekmes mazināšanas un pielāgošanās mērķi ir iekļauti galvenajās ES izdevumu programmās. ES vienojās, ka vismaz 20% no ES kopējā izdevumu apjoma laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam tiks novirzīti klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, 3,4 miljardus eiro atvēlot LIFE vides rīcības programmai.