Mikroplastmasa: izcelsmes avoti, ietekme un risinājumi

Kā rodas mikroplastmasa un kāda ir tās ietekme uz apkārtējo vidi. Svarīgākie fakti un iespējamie risinājumi mikroplastmasas atkritumu apjoma mazināšanai, pie kuriem strādā ES – mūsu rakstā.

Foto: Mikroplastmasa: izcelsmes avoti, ietekme un risinājumi.
Mikroplastmasa: izcelsmes avoti, ietekme un risinājumi.

Kas ir mikroplastmasa un kā tā veidojas

Mikroplastmasa ir ļoti mazas plastmasas materiālu daļiņas, parasti mazākas par 5 milimetriem. Atkarībā no tās izcelsmes avotiem, to var iedalīt divās kategorijās:

Primārā mikroplastmasa

  • Nelieli gabaliņi tiešā veidā nonāk apkārtējā vidē.
  • No okeānos atrodamiem mikroplastmasas atkritumiem veido 15-31%.
  • Galvenie avoti: sintētisko apģērbu un tekstilmateriālu mazgāšana (veido 35% no primārās mikorplastmasas).
  • Riepu nodilums braukšanas laikā (28%).
  • Speciāli ražota un pievienota kosmētikas un higiēnas izstrādājumiem konkrētā nolūkā, piemēram, pīlinga lodītes sejas skrubjos (2%).

Sekundārā mikroplastmasa

  • Rodas noārdoties lielākiem plastmasas priekšmetiem, piemēram, plastmasas maisiņi, pudeles vai zvejas tīkli, virves utml.
  • Aprēķināts, ka aptuveni 69-81% no kopējā mikroplastmasa atkritumu daudzuma jūrās un okeānos veido sekundārā mikroplastmasa.

Kāda ir mikroplastmas ietekme uz apkārtējo vidi

Mikroplastmasa arvien lielākos daudzumus nonāk jūrās un okeānos. Saskaņā ar 2017. gadā ANO publicētiem aprēķiniem, jūrās atrodas 51 triljons mikroplastmasas daļiņu, kas 500 reizes pārsniedz zvaigžņu skaitu mūsu galaktikā.

Jūras iemītnieki norij mikroplastamasas daļiņas, kas atrodas jūrās un okeānos. Plastmasa uzkrājas dzīvnieku organismos un caur pārtikas ķēdi var nonākt cilvēka organismā.

Mikroplastmasas daļas tika atrastas pārtikā un dzērienos, ieskaitot alu, medu un krāna ūdeni. Nav pārsteigums, ka plastmasas daļiņas nesen ir atrastas arī cilvēka izkārnījumos.

Ietekme uz cilvēka veselību nav noteikti zināma un vēl nav pietiekami pētīta, taču plastmasa bieži vien satur daudz ķīmisko piedevu, piemēram, stabilizatori vai liesmas slāpētāji, kā arī citas iespējami toksiskas ķīmiskās vielas, kas var kaitēt kā dzīvniekam, tā cilvēkam, ja tās nokļūst viņu uzturā.

Kādi risinājumi ES līmenī

Septembrī deputāti apstiprināja piesārņojošo plastmasas atkritumu apjoma mazināšanas stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt plastmasas atkritumu pārstrādes rādītājus ES. Deputāti aicināja Eiropas Komisiju līdz 2020. gadam ieviest aizliegumu ES līmenī mikroplastmasas apzinātai izmantošanai kosmētikā, higiēnas precēs un tīrīšanas līdzekļos, kā arī pieņemt pasākumu kopumu ar mērķi mazināt mikroplastmasas nodalīšanos no tekstilizstrādājumiem, riepām, krāsām un cigarešu filtriem.

Oktobrī Parlaments atbalstīja pilnīgu aizliegumu ES līmenī vairākiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas ir plaši sastopami jūrās un, kuriem tirgū ir iespējami aizvietotāji no alternatīviem materiāliem. EP deputāti aizliegto priekšmetu sarakstā iekļāva izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas. Oksonoārdāmā plastmasa ir parastā plastmasa, kas viegli sadalās sīkos gabaliņos, kas ir saistīts ar ķīmiskajām piedevām, pievienotām tās sastāvam, un veicina mikroplastmasas atkritumu nokļūšanu okeānos.

2015. gadā Parlaments atbalstīja ierobežojumu ļoti vieglās plastmasas maisiņu lietošanai ES.