Trauksmes cēlēju aizsardzība: ES drošības pasākumi cilvēkiem, kas darbojas sabiedrības interesēs 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

ES noteikumu mērķis ir aizsargāt cilvēkus, kuri ziņo par ES likumu pārkāpumiem, un iedrošināt tos, kuri informēti par pārkāpumiem, izpaust informāciju un rīkoties sabiedrības interesēs.

“LuxLeaks”, Panamas dokumentu un “Cambridge Analytica” skandāli pēdējā laikā apliecinājuši trauksmes cēlēju svarīgo lomu ES likumu pārkāpumu atklāšanā, saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai personas datu ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr citas nelikumīgas darbības varēja palikt neatklātas, jo bieži vien cilvēki baidās, ka informācijas izpaušanas gadījumā viņi var zaudēt darbu vai saskarties ar citām atriebības izpausmēm.

16. aprīlī Eiropas Parlaments galīgajā balsojumā apstiprināja likumprojektu, lai nodrošinātu kopīgus obligātus aizsardzības standartus cilvēkiem, kuri ziņo par ES likumu pārkāpumiem vai izpauž ar darbu saistītā kontekstā iegūtu informāciju par nelikumīgām vai citādi kaitīgām darbībām visā ES. Līdz šim dalībvalstīs trauksmes cēlēju aizsardzības regulējums ir bijis atšķirīgs, un aptvēra tikai dažas politikas jomas.

‘’Mums jāaizsargā tie, kas aizstāv Eiropas intereses - trauksmes cēlējus,’’ sacīja EP atbildīgā ziņotāja Virginie Rozière (S&D, Francija). ‘’Viņi aizstāv mūs, aizstāv Eiropas demokrātiju un Eiropas kopīgo labumu.”


Jaunā likumdošana: galvenie aspekti

Jaunie noteikumi, par kuriem 2019. gada martā panākta neformāla vienošanās ar ES dalībvalstu ministriem, nodrošinās drošus kanālus, lai potenciālie trauksmes cēlēji varētu vieglāk ziņot par pārkāpumiem.

Noteikumi attieksies uz plašu jomu spektru: krāpšanās nodokļu jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, publiskais iepirkums, produktu un transporta drošība, vides aizsardzība, sabiedrības veselība, patērētāju aizsardzība, datu aizsardzība.

Publiskām un privātām organizācijām ar vairāk nekā 50 darbiniekiem būs jāizveido iekšējie ziņošanas kanāli, kas ļautu droši izpaust informāciju par ES likumu pārkāpumiem savas organizācijas ietvaros. Valstu iestādēm arī būs jāizveido neatkarīgi ārējie ziņošanas kanāli. Trauksmes cēlēji tiks aizsargāti neatkarīgi no tā, vai viņi izvēlas ziņot savas organizācijas ietvaros vai ārpus savas darba vietas valsts vai ES struktūrām.

Direktīva arī paredz iespēju par pārkāpumiem ziņot publiski, piemēram, plašsaziņas līdzekļiem, atsevišķos gadījumos, kad sniegtajai informācijai nesekoja atbildes rīcība, ja tiek apdraudētas sabiedrības intereses, vai arī pastāv atriebības risks.

Visu veidu atriebība par ziņošanu ir aizliegta (pazemināšana, apturēšana, atlaišana utt.). Aizsardzība tiek piešķirta arī cilvēkiem, kas palīdz trauksmes cēlējiem.

Dalībvalstīm jānodrošina trauksmes cēlējiem piekļuve informācijai par pieejamiem ziņošanas kanāliem un procedūrām, kā arī jāizveido atbalsta mehānismi - piemēram, iespēja saņemt tiesisku, finansiālu un psiholoģisku palīdzību.


Parlamenta apņemšanās aizsargāt trauksmes cēlējus

Parlaments jau gadiem ilgi ir atbalstījis kopīgu ES noteikumu ieviešanu, kas nodrošinātu trauksmes cēlēju aizsardzību ES. Šis jautājums tika aktualizēts īpašo izmeklēšanas komiteju darba laikā, strādājot pie nodokļu nemaksāšanas skandāliem. 2017. gada februāra rezolūcijā EP deputāti uzsvēra trauksmes cēlēju nozīmi ES finanšu interešu aizsardzībā un aicināja Eiropas Komisiju nākt klājā ar likumdošanas priekšlikumu, lai aizsargātu ES finanšu intereses. 2017. gada oktobrī Parlaments atkārtoja šo aicinājumu.


Nākamie soļi

Tagad, kad par vienošanos nobalsoja Eiropas Parlaments, noteikumi formāli jāpastiprina atbildīgo ES ministru Padomei. Dalībvalstīm būs divi gadi laika noteikumu īstenošanai pēc direktīvas stāšanās spēkā.