Kā ES uzlabo darba ņēmēju tiesības un darba apstākļus
ES strādā pie tā, lai nodrošinātu labākus darba apstākļus un uzlabotu darba ņēmēju tiesības visā Eiropā, sākot no darba laika un bērna kopšanas atvaļinājuma līdz darba ņēmēju drošībai.
Lai nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību, ES ir pieņēmusi darba noteikumu kopumu. Spēkā esošie noteikumi ietver minimālās prasības attiecībā uz darba apstākļiem, piemēram, darba laiks, nepilna darba laika stundas, darba ņēmēju tiesības saņemt informāciju par svarīgiem darba aspektiem un pienākumiem, kā arī darba ņēmēju norīkošanu. Tie kļuvuši par vienu no Eiropas sociālā modeļa stūrakmeņiem.
Sociālie partneri (arodbiedrības un darba devēju pārstāvji) ir iesaistīti Eiropas sociālās un nodarbinātības politikas veidošanā, izmantojot tā dēvētā “sociālā dialoga” starpniecību, konsultāciju procesu un gatavojot atzinumus. Sociālie partneri var tikt iesaistīti līgumu izstrādē un apspriešanas procesā attiecībā uz konkrētiem jautājumiem.
Darba ņēmēju tiesības un jauni nodarbinātības veidi
Darba laiks
ES ir ieviesusi kopējos minimālos darba laika standartus, kas ir piemērojami visā Eiropas Savienībā. ES tiesību akti darba laika jomā nosaka individuālas tiesības visiem darba ņēmējiem, tai skaitā attiecībā uz maksimāli pieļaujamo 48 stundu darba nedēļu, vismaz 4 nedēļu ilgu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu gadā, atpūtas periodus un noteikumus par nakts darbu, maiņu darbu un dažādiem darba modeļiem.
Jauno nodarbinātības veidu aizsardzība
Gadu gaitā Eiropa ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas darba tirgū, tostarp digitalizāciju un jaunu tehnoloģiju attīstību, darba sadrumstalotību un pieaugošu darba tirgus elastību. Šīs izmaiņas ir veicinājušas jauno nodarbinātības veidu izveidi, vienlaikus palielinoties pagaidu darba vietu skaitam, netipiskiem līgumiem un nestandarta darba modeļiem.
Lai aizsargātu visus darba ņēmējus ES, 2019. gadā Parlaments apstiprināja jaunus noteikumus, kas ievieš jaunu minimālo tiesību apjomu visiem darbiniekiem, ieskaitot mazāk aizsargāto darbinieku kategoriju ar netipiskiem darba līgumiem un tos, kuri veic nestandarta darbus, piemēram, gadījuma rakstura darba pienākumu izpildītāji (angļu: gig eceonomy).
Tiesību akti nosaka tādus aizsardzības pasākumus kā pārbaudes laika ierobežošana līdz sešiem mēnešiem un aizliegums ierobežojošiem līgumiem, nodrošinot darba ņēmējam tiesības veikt papildu darbu ārpus pamatdarba laika, par ko ir panākta vienošanās ar konkrētu darba devēju. Noteikumi arī paredz, ka visiem jaunajiem darbiniekiem nedēļas laikā pēc darba uzsākšanas jāsaņem galvenā informācija par viņu pienākumiem, kā arī jāparedz bezmaksas obligātā apmācība, ja tā ir nepieciešama profesionālo pienākumu pildīšanai.
Eiropas Parlamenta deputāti pašlaik strādā pie direktīvas, lai uzlabotu digitālo platformu, piemēram, Bolt Food un Wolt, darbinieku darba apstākļus. Ierosinātās direktīvas mērķis ir pareizi noteikt platformu darbinieku nodarbinātības statusu, tādējādi aizsargājot viņu darba tiesības.
ES arī vēlas nodrošināt, ka darbinieki tiek iesaistīti uzņēmumā notiekošajā lēmumu pieņemšanas procesā, un ir izveidojusi vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, lai aizsargātu darba ņēmēju tiesības tikt uzklausītiem un saņemt informāciju.
ES noteikumi paredz, ka masveida atlaišanas gadījumā darba devējiem ir jāveic pārrunas ar darba ņēmēju pārstāvjiem, lai kopīgi rastu risinājumu, kā izvairīties no kolektīvās atlaišanas vai samazināt atlaižamo darba ņēmēju skaitu.
Starptautiskā līmenī darbiniekus pārstāv Eiropas Uzņēmumu padome (EUP). Ar šīs struktūras starpniecību vadība pārrunā ar darbiniekiem tādus jautājumus kā uzņēmuma darbības rezultāti, nākotnes perspektīvas un pārstrukturēšana, kā arī informē darbiniekus un apspriežas ar tiem par nozīmīgiem lēmumiem, pieņemtajiem ES līmenī, kas varētu ietekmēt nodarbinātību vai darba apstākļus. (EUP tiesību akti attiecas uz multinacionāliem uzņēmumiem, kas nodarbina vismaz 1000 darbinieku ES/EEZ un vienlaikus vismaz 150 darbinieku divās vai vairākās dalībvalstīs).
Attālinātais darbs jeb teledarbs
Lai gan attālinātais darbs ir palielinājis darba devēju un darbinieku efektivitāti un elastību, tas ir arī izplūdinājis atšķirību starp darbu un privāto dzīvi. Lai nodrošinātu to, ka digitālo rīku plašāka izmantošana neierobežo darbinieku tiesības, Parlaments ir aicinājis pieņemt ES mēroga tiesību aktu, kas ļautu darba ņēmējam ārpus darba laika bez jebkādām sekām atvienoties no attālinātā darba un nebūt sasniedzamam. Deputāti vēlas arī noteikt obligātos standartus attālinātajam darbam.
Lasi vairāk par to, kā Parlaments vēlas nodrošināt darba ņēmējiem tiesības nebūt sasniedzamam.
Minimālā alga
2017. gadā ES apstiprināja savu apņemšanos nodrošināt taisnīgus ienākumus visiem darba ņēmējiem. 2022. gada septembrī EP deputāti pieņēma pirmo ES tiesību aktu par adekvātu minimālo algu.
Valstis var izmantot dažādus kritērijus, lai novērtētu, vai algas ir adekvātas. Piemēram, tās var salīdzināt algas ar valsts preču un pakalpojumu cenu klāstu. Algas var tikt salīdzinātas arī ar plaši izmantotām atsauces vērtībām, piemēram, 60 % no bruto vidējās algas vai 50 % no bruto vidējās algas. Noteikumu mērķis ir arī veicināt darba koplīgumu slēgšanu un nodrošināt darba ņēmēju tiesību ievērošanu.
Darba ņēmēju veselība un drošība
Eiropas Savienība pieņem tiesību aktus darba drošības un veselības aizsardzības jomā, lai papildinātu un atbalstītu dalībvalstu darbību šajā nozarē.
Eiropas pamatdirektīva par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, nosaka satvaru vispārējiem principiem, kas attiecas uz minimālajām veselības aprūpes un drošības prasībām. Noteiktās prasības attiecas uz gandrīz visām publiskās un privātās darbības nozarēm, uzliekot par pienākumu darba devējiem un darbiniekiem tās ievērot.
Papildus tam, spēkā ir īpaši noteikumi, kas attiecas uz kaitīgu vielu izplatīšanos darba vietā, noteikumi attiecibā uz noteiktām darba ņēmēju grupām (grūtnieces, gados jauni darba ņēmēji u.c.), specifiskiem uzdevumiem (piemēram, kravu apstrāde ar rokām) un darba vietām (piemēram, zvejas kuģi).
Eiropas Parlaments regulāri atjauno 2004. gada Direktīvu par darba ņēmēju aizsardzību pret riskiem, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darba vietā, iekļaujot noteikumos darbavietā pieļaujamās iedarbības robežvērtības jaunām vēzi izraisošām ķīmiskajām vielām. Eiropas Parlamenta deputātiem 2022. gadā izdevās panākt, ka jaunākajā direktīvas atjauninājumā tika iekļautas vielas, kas ir kaitīgas arī reproduktīvajai veselībai.
Dalībvalstu kompetencē ir noteikt stingrākus standartus, Iestrādājot ES direktīvas prasības valsts tiesību aktos.
ES darba tirgus saskaras ar jauniem izaicinājumiem: ņemot vērā tendenci, ka Eiropas darba spēks noveco, pensionēšanas vecums palielinās, veselības traucējumu risks ir lielāks. 2018. gadā Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu, kurā ierosināja pasākumus, kas veicinātu cilvēku ātrāku atgriešanos darbā pēc ilgstošas prombūtnes traumas vai slimības dēļ, kā arī hroniski slimu un cilvēku ar ierobežotām iespējām labāku iekļaušanos kopējā darba tirgū.
2022. gada jūlijā, pieaugot garīgās veselības problēmu skaitam ES, Parlaments aicināja ES iestādes un valstis atzīt ar darbu saistīto garīgās veselības problēmu augsto līmeni un rast veidus, kā palīdzēt šīs problēmas novērst.
Līdzsvars starp darbu un ģimenes dzīvi un dzimumu līdztiesība
Eiropas Parlaments vienmēr ir bijis noteikts sieviešu un vīriešu līdztiesības principa aizstāvis un veicina dzimumu līdztiesību principa nostiprināšanu visās savās darbībās.
2019. gadā Eiropas Parlaments pieņēma jaunus noteikumus labākam darba un privātās dzīves līdzsvaram ES līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgākas iespējas vīriešiem un sievietēm, veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz aprūpes pienākumu sadali. Jaunie noteikumi palīdzēs strādājošiem vecākiem un aprūpētājiem veiksmīgāk apvienot profesionālas intereses ar ģimenes aprūpes pienākumu izpildi.
Direktīva paredz vismaz 10 dienu ilgu paternitātes atvaļinājumu, vismaz 4 mēnešu ilgu kopšanas atvaļinājumu (2 no kuriem ir apmaksāti, un ko vecāki nedrīkst viens otram nodot), 5 darba dienu aprūpētāja atvaļinājumu gadā darbiniekam, kuram ir smagi slimi aprūpējami vai apgādājami radinieki, kā ari nodrošina elastīgus darba modeļus.
Direktīva par drošības un veselības aizsardzību darbā strādājošām grūtniecēm, nosaka minimālo 14 nedēļu ilgu maternitātes atvaļinājumu un divu nedēļu obligāto atvaļinājumu pirms un/vai pēc dzemdībām.
Parlaments arī nepārtraukti vecina vairāku pasākumu ieviešanu, lai novērstu sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības, mazinātu pensiju apmēra atšķirības, kā arī aicinājis pieņemt ES mēroga noteikumus, lai novērstu vardarbību un seksuālu uzmākšanos ģimenē un darba vietā.
2022. gada decembrī Parlaments un Padome vienojās par jauniem noteikumiem, kas liks uzņēmumiem atklāt informāciju par darbinieku atalgojumu. Tādējādi, darba ņēmējiem būs vieglāk salīdzināt algas un atklāt darba samaksas atšķirības starp dzimumiem.
Darba ņēmēju mobilitāte ES
Būdams ES pilsonis, Jūs varat pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citā dalībvalstī, ierodoties darbam uz ierobežotu laiku vai studijām. ES noteikumi par dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu garantēs, ka, pārceļoties uz citu dalībvalsti, cilvēki nezaudēs sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes aizsardzību, ko viņiem ir tiesības saņemt. ES normatīvi reglamentē nodrošinājuma jomas kā slimības pabalsti, maternitātes/paternitātes un ģimenes pabalsti, bezdarba pabalsti un citi. Spēkā esošie noteikumi pašlaik atrodas pārskatīšanas stadijā.
2019. gadā tika pieņemts lēmums izveidot jaunu ES aģentūru - Eiropas Darba iestādi, lai palīdzētu dalībvalstīm un Eiropas Komisijai piemērot un īstenot ES tiesību aktus darbaspēka mobilitātes jomā un koordinēt sociālās nodrošināšanas sistēmas.
Uzņēmumi savus darbiniekus var nosūtīt uz citu dalībvalsti uz noteiktu laiku, lai tie veiktu konkrētus uzdevumus. 2018. gadā tika pārskatīti ES noteikumi par norīkotajiem darba ņēmējiem. Jaunu noteikumu Darbinieku norīkošanas jauno noteikumu galvenais mērķis ir nodrošināt taisnīgu atalgojumu un sociālās garantijas darbiniekiem, kā arī līdzvērtīgas konkurences apstākļus uzņēmumiem.
Lai mazinātu bezdarba līmeni un sekmētu darbinieku atbilstību darba tirgus pieprasījumam, 2016. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja pārskatītus noteikumus Eiropas nodarbinātības dienestu sadarbības tīkla (EURES) darbības uzlabošanai, ieviešot ES mēroga darba meklētāju un pieejamo darba piedāvājumu datubāzi.
Sociālais dialogs
Sociālie partneri, t.i. arodbiedrības un darba devēju organizācijas, ir iesaistīti Eiropas sociālās un nodarbinātības politikas veidošanā. Iesaiste notiek izmantojot tā saukto sociālo dialogu, konsultācijas un atzinumus, kā arī partijas var vienoties par pamatnolīgumiem konkrētos jautājumos.
ES vēlas, lai arī darba ņēmēji tiktu iesaistīti uzņēmumu lēmumu pieņemšanā, un ir izveidojusi vispārēju regulu attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām tikt informētiem un konsultētiem.
ES noteikumi paredz, ka masveida atlaišanas gadījumā darba devējiem ir jārisina sarunas ar darbinieku pārstāvjiem.
Starpvalstu līmenī darbiniekus pārstāv Eiropas Uzņēmumu padomes. Ar šo struktūru starpniecību vadība informē darba ņēmējus un apspriežas ar tiem par visiem nozīmīgajiem ES līmeņa lēmumiem, kas varētu ietekmēt nodarbinātību vai darba apstākļus. Eiropas Parlamenta deputāti vēlas atjaunināt noteikumus, lai stiprinātu lomu Eiropas Uzņēmumu padomēm.
Uzzini vairāk par pasākumiem sociālās politikas jomā, kuri tiek īstenoti ES līmenī:
Lasi par ES veselības un sociālā nodrošinājuma politiku
-
Opens in a new window
Informatīvais ziņojums: Veselība un sociālais nodrošinājums
