Sabiedrības veselības uzlabošana: ES pasākumi tuvplānā
Eiropas Savienība uzlabo sabiedrības veselību ar finansējuma un tiesību aktu palīdzību visdažādākajās jomās, piemēram, pārtika, slimības, gaisa tīrība u. c.
Kāpēc veselības politika ir jāveido ES līmenī?
Par veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu galvenokārt atbild valstu valdības. ES uzdevums ir papildināt un atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kas paredzēti, lai uzlabotu Eiropas iedzīvotāju veselību, mazinātu nevienlīdzību veselības jomā un virzītos uz sociāli nodrošinātāku Eiropu.
Darba tirgus attīstība un personu brīva pārvietošanās un preču brīva aprite iekšējā tirgū liek koordinēt sabiedrības veselības jautājumus. ES sabiedrības veselības politika ir palīdzējusi valstīm apvienot resursus un risināt tādas kopīgas problēmas kā rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, novēršamas hroniskas slimības un sabiedrības novecošana.
Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.
ES sniedz ieteikumus un pieņem tiesību aktus un standartus cilvēku aizsardzībai, aptverot veselības produktus un pakalpojumus (piemēram, zāles, medicīnas ierīces, e-veselību) un pacientus (noteikumi par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē).
Koronavīruss
Covid-19 krīzes laikā ES sadarbojās ar dalībvalstīm, lai stiprinātu valstu veselības aprūpes sistēmas un ierobežotu vīrusa izplatīšanos, nodrošinot individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīnas preces visā Eiropā, mobilizējot resursus, atbalstot pētniecību un inovāciju efektīvai ārstēšanai, koordinējot ar ceļošanu saistītās prasības un rūpīgi pārbaudot vakcīnu ieviešanu.
Iepazīstieties ar hronoloģisko pārskatu par ES rīcību cīņā pret Covid-19
Kopš pandēmijas sākuma tāldarbs radīja daudz problēmu darba ņēmējiem saistībā ar darba laika organizēšanu, darba un ģimenes līdzsvaru un labbūtību. Saskaņā ar Parlamenta Sieviešu tiesību komitejas pasūtīto pētījumu darba un ģimenes līdzsvarošanas spiediens izraisīja trauksmi, jo īpaši sieviešu vidū.
Pastiprināta programma “ES – veselībai”
Veselības politiku finansē no programmas “ES – veselībai”, kas mudina uz sadarbību un veicina labas veselības un veselības aprūpes stratēģijas.
Koronavīrusa uzliesmojums ir parādījis, ka ES valstīm krīzes laikā ir jāuzlabo sadarbība un koordinācija. Rezolūcijā par ekonomikas atveseļošanas plānu EP deputāti uzstāja, ka ir jāizveido jauna atsevišķa Eiropas veselības programma.
Reaģējot uz Parlamenta aicinājumu, Komisija ierosināja jaunu ES veselības programmu “ES – veselībai”, kuru Parlaments pieņēma 2021. gada martā. Programmas budžets ir 5,1 miljards EUR, un tās mērķis ir novērst pandēmijas izgaismotos trūkumus un uzlabot ES krīzes pārvarēšanas spēju, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas veselības aprūpes nozarē.
Jaunajā programmā “ES – veselībai” galvenā uzmanība ir pievērsta trim prioritātēm:
- iedzīvotāju aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;
- zāļu un medicīnas preču pieejamības nodrošināšanai par pieņemamu cenu;
- veselības aprūpes sistēmas un veselības aprūpes personāla stiprināšanai.
Līdzekļus veselības jautājumu risināšanai nodrošina arī pētniecības programma “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), ES kohēzijas politika un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds.
Zāles un medicīniskās ierīces
ES reglamentē zāļu apstiprināšanu un klasifikāciju, izmantojot Eiropas zāļu regulatīvo tīklu, kas ir partnerība starp Eiropas Zāļu aģentūru, valstu regulatoriem un Eiropas Komisiju. Izstrādājumu drošums tiek uzraudzīts arī pēc to laišanas tirgū.
2022. gada janvārī Parlaments apstiprināja pērn panākto provizorisko vienošanos ar Padomi par ES zāļu regulatora pilnvaru palielināšanu. Tas var uzlabot zāļu un medicīnisko ierīču gatavību krīzēm un to pārvaldību.
Pastāv īpaši ES noteikumi, kas attiecas uz zālēm, kas paredzētas bērniem un retu slimību ārstēšanai, uzlabotas terapijas produktiem un klīniskajiem izmēģinājumiem. Eiropas Savienībā ir arī noteikumi par viltotu zāļu apkarošanu un zāļu tirdzniecības kontroli.
2021. gada novembra plenārsēdē Eiropas Parlaments nāca klajā ar virkni ieteikumu ES farmācijas tiesību aktu atjaunināšanai. EP deputāti aicināja nodrošināt cenas ziņā pieejamas zāles, nepieļaujot to trūkumu, un panākt klimatneitralitāti zāļu ražošanā.
Lai neatpaliktu no zinātnes progresa, uzlabotu drošību un nodrošinātu labāku pārredzamību, EP deputāti 2017. gadā pieņēma noteikumus par medicīniskām ierīcēm un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, piemēram, sirds vārstuļiem un laboratorijas aprīkojumu.
Tā kā noteikumi par medicīniskās marihuānas izmantošanu dažādās ES valstīs ir ļoti atšķirīgi, Parlaments 2019. gadā aicināja īstenot ES mēroga pieeju un pienācīgi finansēt zinātnisko pētniecību.
Veselības aprūpes pakalpojumi ārzemēs
Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) ļauj ES iedzīvotājiem piekļūt medicīniski nepieciešamai valsts nodrošinātai veselības aprūpei pagaidu uzturēšanās laikā visās ES valstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē neatkarīgi no tā, vai tas ir komandējums, brīvdienas vai studijas ārvalstīs. Nepieciešamā veselības aprūpe būtu jāsniedz ar tādiem pašiem nosacījumiem un par tādām pašām izmaksām (dažās valstīs par velti) kā
šajā valstī apdrošinātajām personām.
Veselības veicināšana un cīņa pret slimībām
ES darbs ir vērsts uz veselības veicināšanu un slimību profilaksi tādās jomās kā vēzis, garīgā veselība un retas slimības, un ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) starpniecību tā sniedz informāciju par slimībām.
Parlaments 2022. gada oktobrī apstiprināja ECDC pilnvaru pagarināšanu. Šis centrs uzņemsies lielāku lomu, atbalstot ES dalībvalstis infekcijas slimību draudu profilaksē un kontrolē.
Vienlaikus EP deputāti pieņēma arī jaunu regulējumu par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kas ļaus ES labāk paredzēt turpmākas veselības krīzes un reaģēt uz tām. Šie jaunie pasākumi ir daļa no pirmajiem soļiem ceļā uz veselības savienības veidošanu Eiropā, pamatojoties uz Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi.
Vēzis
Cīņa pret vēzi vienmēr ir bijusi ES prioritāte. ES iegulda līdzekļus pētniecības projektos un mācību programmās, pieņem tiesību aktus un papildina dalībvalstu centienus, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi. Eiropas Komisija 2021. gada februārī nāca klajā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas ir vērienīgs ES rīcības plāns cīņai pret vēzi.
Tabaka
Tabakas lietošana Eiropas Savienībā katru gadu izraisa gandrīz 700 000 nāves gadījumu. Atjauninātā ES Tabakas izstrādājumu direktīva, kuras mērķis ir padarīt tabakas izstrādājumus mazāk pievilcīgus jauniešiem, stājās spēkā 2016. gadā. Padomes 2009. gada ieteikumā par vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, ES valstis tiek aicinātas aizsargāt cilvēkus no tabakas dūmu iedarbības sabiedriskās vietās un darbā.
Retās slimības
Aptuveni 30 miljoni eiropiešu cieš no retām un kompleksām slimībām. Lai sniegtu palīdzību diagnostikas un terapijas jomā, ES 2017. gadā izveidoja Eiropas references tīklus (ERT). Pašreizējie 24 virtuālie tīkli apvieno daudzu valstu speciālistus, kas nodarbojas ar dažādiem jautājumiem, piemēram, pacientu drošību vai rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem novēršanu.
Rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem
Rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (AMR) pieaug antibiotiku pārmērīgas lietošanas, zāļu nepareizas likvidēšanas vai jaunu vielu izstrādes trūkuma dēļ. Eiropas Savienībā tā katru gadu izraisa 33 000 nāves gadījumu. ES 2017. gadā izstrādāja rīcības plānu antimikrobiālās rezistences apkarošanai, un tā mērķis ir veicināt informētību, uzlabot higiēnu un stimulēt pētniecību. 2018. gadā tika pieņemta jauna regula par veterinārajām zālēm, lai ierobežotu antibiotiku izmantošanu lauksaimniecībā un apturētu rezistences pārnesi no dzīvniekiem uz cilvēkiem.
Vakcīnas
Nepietiekama vakcinācijas līmeņa dēļ vairākas ES valstis saskaras ar vakcīnregulējamu slimību, piemēram, masalu, uzliesmojumiem. 2018. gadā pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti aicināja izveidot saskaņotāku vakcinācijas grafiku visā Eiropā un nodrošināt lielāku pārredzamību vakcīnu ražošanā un kopīgus iepirkumus, lai samazinātu cenas.
Garīgā veselība
Eiropas Parlaments jau sen ir atbalstījis garīgās labklājības nozīmi. 2020. gada jūlijā Parlaments atzina garīgo veselību par cilvēka pamattiesībām un aicināja izstrādāt ES rīcības plānu garīgās veselības jomā. 2021. gadā EP deputāti aicināja ieviest tiesības atslēgties no darba ārpus darba laika. Turklāt savā 2022. gada runā par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apsolīja jaunu ES garīgās veselības stratēģiju.
Tīrāks gaiss, tīrāks ūdens
Slikta gaisa kvalitāte ir galvenais vides faktoru izraisītas priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropā. Kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma ES ir veikusi pasākumus, lai kontrolētu kaitīgo vielu emisijas. 2016. gadā tika pieņemta jauna direktīva, ar ko nosaka stingrākas valstu emisiju robežvērtības galvenajiem gaisa piesārņotājiem, piemēram, slāpekļa oksīdiem, lai to ietekmi uz veselību samazinātu uz pusi salīdzinājumā ar 2005. gadu.
Ūdens pamatdirektīva aizsargā ES ūdeņus un attiecas uz visiem grunts un virszemes ūdeņiem, tostarp upēm, ezeriem un piekrastes ūdeņiem.
Ar Peldvietu ūdens direktīvas palīdzību ES valstis uzrauga baktēriju klātbūtni peldvietu ūdeņos. ES arī atjaunina Dzeramā ūdens direktīvu, lai vēl vairāk uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti, kā arī tā pieejamību, vienlaikus samazinot atkritumus, ko rada pudelēs pildīta ūdens patēriņš.
Nekaitīga pārtika
ES ir noteikumi, kas garantē augstu drošības līmeni visos pārtikas ražošanas un izplatīšanas procesa posmos. 2017. gadā tika pastiprinātas oficiālās pārbaudes visā pārtikas ķēdē.
Pastāv īpaši higiēnas noteikumi attiecībā uz:
- dzīvnieku izcelsmes pārtiku;
- pārtikas piesārņojumu (noteikti maksimāli pieļaujamie kontaminantu, piemēram, nitrātu, smago metālu vai dioksīnu līmeņi);
- jauniem pārtikas produktiem (tādiem, kuri ražoti no mikroorganismiem vai kuri ir ar jaunu primāro molekulāro struktūru);
- materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku (piemēram, iepakojuma materiāli un galda piederumi).
ES ir arī stingrs tiesiskais regulējums attiecībā uz barībā un pārtikā izmantoto ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) audzēšanu un tirdzniecību. Eiropas Parlaments pievērš īpašu uzmanību iespējamiem veselības apdraudējumiem un ir iebildis pret plāniem atļaut jaunus ģenētiski modificētus augus, piemēram, sojas pupas.
EP deputāti 2019. gadā ierosināja ziņojumu par to, kā uzlabot pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, un atbalstīja īpašās komitejas ziņojumu par pārredzamākām atļauju piešķiršanas procedūrām.
Palielinoties patērētāju skaitam, kas pērk bioloģisko pārtiku, ES 2018. gadā atjaunināja savus noteikumus par bioloģisko lauksaimniecību, lai ieviestu stingrākas kontroles un uzlabotu kontaminācijas novēršanu.
Eiropas Komisija 2020. gada maijā ierosināja jaunu ES pārtikas ilgtspējas stratēģiju, kuras mērķis ir nodrošināt nekaitīgu, uzturvielām bagātu un veselīgu pārtiku.
Veselīgas darba vietas
ES tiesību aktos ir noteikts veselības un drošības prasību minimums, lai aizsargātu jūs darba vietā, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm piemērot stingrākus noteikumus. Ir īpaši noteikumi par aprīkojuma izmantošanu, grūtnieču un gados jaunu darba ņēmēju aizsardzību.
Lai vēl vairāk samazinātu darba ņēmēju saslimšanas risku, EP deputāti 2022. gada 17. februārī nobalsoja par to, lai tiktu atjaunināti ES noteikumi par kaitīgu vielu ierobežošanu darbavietā. Jaunie noteikumi paplašinās direktīvas par kancerogēniem vai mutagēniem darbā darbības jomu, iekļaujot vielas, kas ir kaitīgas reproduktīvajai veselībai.
Eiropas darbaspēka novecošana un pensionēšanās vecuma palielināšana rada problēmas veselības aprūpes sistēmai. 2018. gadā EP deputāti pieņēma pasākumus, lai saglabātu un reintegrētu darba ņēmējus ar traumām vai hroniskām veselības problēmām darba vietā. Tas ietvēra darba vietu pielāgošanu, izmantojot prasmju pilnveides programmas, elastīgu darba apstākļu nodrošināšanu un atbalsta sniegšanu darba ņēmējiem, tostarp apmācību un piekļuves nodrošināšanu psihologa vai terapeita pakalpojumiem.
Iekļaujoša sabiedrība
Lai nodrošinātu, ka cilvēki ar invaliditāti pilnībā piedalās sabiedrības dzīvē, Parlaments 2019. gadā apstiprināja Eiropas Pieejamības aktu. Jauno noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti visā ES ir pieejami ikdienas produkti un pamatpakalpojumi, piemēram, viedtālruņi, datori, e-grāmatas, biļešu pārdošana, reģistrācijas automāti un bankomāti.
2020. gada jūnijā pieņemtajā rezolūcijā Parlaments aicināja izstrādāt jaunu visaptverošu un vērienīgu ES stratēģiju invaliditātes jomā laikposmam pēc 2020. gada, integrējot personu ar invaliditāti tiesības visās politikas jomās un jomās un nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai, nodarbinātībai, sabiedriskajam transportam un mājokļiem. 2021. gada martā Komisija pieņēma jaunu stratēģiju 2021.–2030. gadam, lai palīdzētu ES valstīm vēl vairāk uzlabot personu ar invaliditāti tiesības un līdzdalību.
Uzziniet vairāk par ES sociālo politiku
Uzziniet vairāk
-
Opens in a new window
BRIEFING. Veselība un sociālais nodrošinājums
