Kas ir oglekļa neitralitāte un kā šo mērķi sasniegt līdz 2050. gadam? 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Lai ierobežotu globālo sasilšanu zem 1,5 °C, ir būtiski nodrošināt oglekļa neitralitāti līdz 2050. gadam. Foto: Sebastian Pichler/ Unsplash  

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu ES ir apņēmusies panākt oglekļa neitralitāti līdz 21. gadsimta otrajai pusei. Ko tas nozīmē praktiski?

Klimata pārmaiņas jau ietekmē visu zemeslodi, un ārkārtēji laika apstākļi, piemēram, sausums, karstuma viļņi, stiprs lietus, plūdi un zemes nogruvumi, iestājas aizvien biežāk, tostarp arī Eiropā. Citas strauji mainīgā klimata izmaiņu sekas ir jūras līmeņa paaugstināšanās, skābuma satura palielināšanās okeānā un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.

Lai ierobežotu globālo sasilšanu zem 1,5 grādiem pēc Celsija skalas - slieksnis, kuru Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) klasificē kā drošu, ir būtiski nodrošināt oglekļa neitralitāti līdz 21. gadsimta vidum. Šis mērķis ir noteikts arī Parīzes nolīgumā, kuru parakstījušas 195 valstis, ieskaitot ES.

Kas ir oglekļa neitralitāte?

Oglekļa neitralitāte nozīmē līdzsvara saglabāšanu starp oglekļa izmešu un oglekļa absorbcijas no atmosfēras apjomiem ar oglekļa piesaistītājsistēmām (no angļu carbon sinks). Lai 2050. gadā panāktu nulles līmeņa siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, visas pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas būs jālīdzsvaro ar oglekļa piesaistīšanu.

Piesaistītājsistēma ir jebkura sistēma, kas absorbē vairāk oglekļa, nekā tā to emitē. Galvenās dabīgās oglekļa piesaistītājsistēmas ir augsne, meži un okeāni. Saskaņā ar aplēsēm dabīgās oglekļa piesaistītājsistēmas katru gadu absorbē no 9,5 līdz 11 GT (gigatonnas) CO2. 2017. gadā kopējais CO2 emisiju apjoms sasniedza 37,1 GT.

Līdz šim neviena pastāvošā mākslīgā oglekļa piesaistītājsistēma nespēj absorbēt oglekli no atmosfēras nepieciešamajā daudzumā, lai ietekmētu globālās sasilšanas procesu.

Ogleklis, kas glabājas dabīgās piesaistītājsistēmās, piemēram, mežos, atmosfērā izdalās meža ugunsgrēku, mainot zemes izmantojumu vai mežizstrādes rezultātā. Tāpēc ir svarīgi mazināt oglekļa izmešu apjomu, lai panāktu deklarēto klimata neitralitāti.


Oglekļa izmešu apjomu izlīdzināšana

Vēl viens veids, kā samazināt emisiju apjomu un panākt oglekļa neitralitāti, ir kompensēt vienā nozarē radītās emisijas, samazinot to apjomu kādās citās. To var izdarīt, veicot ieguldījumus atjaunojamajā enerģijā, energoefektivitātē vai citās ‘’tīrās’’ un zema līmeņa oglekļa emisiju tehnoloģijās. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir oglekļa emisiju kompensēšanas sistēmas piemērs.


ES mērķi

Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot vērienīgu klimata politiku. Pašreizējais mērķis ir līdz 2030. gadam dalībvalstīs samazināt kopīgi radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

2018. gada novembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar stratēģisku ilgtermiņa redzējumu par klimatneitrālas ekonomikas izveidi līdz 2050. gadam, un 2019. gada jūnijā ES valstu un valdību vadītāji aicināja ES valstis un Eiropas Komisiju “virzīt uz priekšu darbu [...], lai atbilstoši Parīzes nolīgumam nodrošinātu pāreju uz klimatneitrālu ES”.

2019. gada martā pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments pieprasīja izvirzīt vēl tālejošākus emisiju samazināšanas mērķus 2030. gadam, lai līdz 2050. gadam sasniegtu oglekļa neitralitātes mērķi.

Pašlaik trīs ES valstis nacionālajā likumdošanā ir noteikušas mērķi sasniegt klimata neitralitāti: Zviedrijas mērķis ir līdz 2045. gadam sasniegt SEG emisijas izmešu daudzuma nulles līmeni, bet Francija un Apvienotā Karaliste paredz to sasniegt līdz 2050. gadam.

Uzzināt vairāk par ES īstenotajiem pasākumiem CO2 izmešu samazināšanas veicināšanai: