ES un Parīzes nolīgums: virzībā uz klimata neitralitāti 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

Venēciju nesen piemeklēja plūdi, kuros ūdens sasniedza augstāko līmeni vairāk nekā 50 gadu laikā. ©123RF / Eiropas Savienība - EP.  

ES 2020.gadā būs jāpārskata savi ilgtermiņa mērķi klimata jomā. Parlaments vēlas plašāku vērienu, bet vai valstis spēs vienoties par mērķiem un līdz 2050.gadam sasniegt klimata neitralitāti?

Eiropas Parlaments 28. novembrī pieņēma rezolūciju, kurā aicina ES līdz 2050. gadam nodrošināt klimata neitralitāti, kā ilgtermiņa mērķi klimata jomā, saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55%.

Atsevišķā rezolūcijā EP deputāti apliecināja ārkārtas stāvokli vides un klimata jomā Eiropā.

Parlaments apstirpināja divus rezolūcijas projektus pirms COP25 ANO klimata pārmaiņu konferences, kas notiks Madridē no 2. līdz 13. decembrim.


Parīzes nolīguma mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 ° C un turpināt darbu, lai ierobežotu to zem 1,5 ° C, lai izvairītos no klimata pārmaiņu katastrofālajām sekām. Parīzes nolīgumu parakstīja 194 valstis un Eiropas Savienība. Kaut arī ES valstis pašas ir līguma parakstītājas, savu nostāju tās saskaņo un izvirza kopīgus siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanas mērķus ES līmenī.




Valstu emisiju apjoma samazināšanas mērķi

Lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteikto mērķi, valstīm tiek prasīts ik pēc pieciem gadiem pārskatīt savus mērķus klimata jomā, katru reizi paaugstinot sasniedzamo rezultātu līmeni. Klimata pārmaiņu ierobežošanas mērķi ir definēti kā nacionāli noteiktie ieguldījumi (NDC). Šobrīd tiek sagaidīts, ka visi nolīguma parakstītāji iesniegs pārskatītus mērķus un jaunus mērķus uzstādīs līdz 2020. gada beigām.

ES mērķi klimata jomā

ES ir pirmā lielā ekonomika, kas izvirzīja savu emisiju samazināšanas mērķi saskaņā ar Parīzes vienošanos. Pašreizējais ES mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt CO2 izmešu apjomu par 40%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Tomēr šobrīd tiek izdarīts spiediens izvirzīt ambiciozāku mērķa līmeni.

Saskaņā ar 2018. gada Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu grupas (IPCC) ziņojumu par globālo sasilšanu, sasniedzot mērķi ierobežot sasilšanu zem 1,5 ° C, līdz 2050. gadam globālo emisiju līmenim vajadzētu tuvināties nullei. Globālie jaunās paaudzes klimata streiki, ko uzsāka zviedru vides aktīviste Grēta Tūnberga, un 2019. gadā veiktā īpašā Eirobarometra aptauja liecina, ka eiropieši atbalsta stingrāku mērķu ieviešanu klimata jomā.

ES valstu un valdību vadītāji decembra Eirosamitā apspriedīs klimata pārmaiņas un ES ilgtermiņa mērķus klimata jomā. Paredzēts, ka 2020. gada sākumā ES iesniegs ANO atjauninātu klimata stratēģiju.

Pamattermini 
  • UNFCCC (Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencija par klimata pārmaiņām): stājās spēkā 1994. gadā, saskaņā ar kuru ir panākta vienošanās par Parīzes nolīgumu un Kioto protokolu. 
  • COP (UNFCCC pušu konference): tiek rīkota katru gadu, lai pārrunātu, kā sasniegt Konvencijas ietvaros uzstādītos mērķus. 
  • NDC (nacionāli noteiktie ieguldījumi): klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, kuri katram Parīzes nolīguma parakstītājam ir jāatjauno ik pēc pieciem gadiem.