Kopīgot šo lapu: 

Kas ir apputeksnētāji, kāda ir to ietekme uz ekonomiku un kāpēc to sugu skaits samazinās? Lasiet tālāk, lai uzzinātu vairāk.

Pēdējos gados biškopji ziņo par zaudējumiem bišu saimēs, īpaši tādās ES rietumu valstīs kā Francija, Beļģija, Vācija, Lielbritānija, Itālija, Spānija un Nīderlande. Tomēr daudzas valstis citās pasaules daļās, ieskaitot ASV, Krieviju un Brazīliju, saskaras ar līdzīgu fenomenu, kas liek secināt, ka šī ir globālā līmeņa problēma.



Apputeksnētājiem draud izzušanas risks

Apputeksnētāju problemātika ir piesaistījusi sabiedrības uzmanību, jo bites un citi kukaiņi apputeksnētāji ir svarīgi mūsu ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai. Apputeksnētāju skaita samazināšanās nozīmētu, ka daudzu augu sugu izplatība varētu samazināties vai pat izzust kopā ar organismiem, kas no tiem tiešā vai netiešā veidā ir atkarīgi. Turklāt apputeksnētāju populācijas skaita un daudzveidības samazināšanās ietekmēs pārtikas drošību, jo var samazināties lauksaimniecības raža.

Lai novērstu savvaļas apputeksnētāju skaita samazināšanos un papildinātu pasākumu loku, kas tiek veikti vides, lauksaimniecības un veselības politiku ietvaros ES un valstu līmenī, Eiropas Komisija 2018. gadā nāca klājā ar “ES Apputeksnētāju iniciatīvu”, kas ir jomas pirmā visaptverošā iniciatīva ES līmenī. Iniciatīvas mērķis ir uzlabot zināšanas par apputeksnētāju iznīkšanu, novērst tās cēloņus un palielināt informētību. Eiropas Parlaments 18. decembrī pieņēma rezolūciju par Komisijas iniciatīvu, kurā deputāti aicina īstenot mērķtiecīgus pasākumus savvaļas apputeksnētāju aizsardzībai. Deputāti atbalsta turpmāku pesticīdu lietošanas samazināšanu un prasa vairāk līdzekļu novirzīt pētniecībai.



Kas ir apputeksnētāji?

Tikai daži augi paši sevi apputeksnē. Tomēr vairums augu vairošanās process ir atkarīgs no kukaiņiem, dzīvniekiem, vēja vai ūdens. Bez bitēm un citiem kukaiņu apputeksnētājiem ir arī plašs dažādu dzīvnieku klāsts, kas var apputeksnēt: sākot no sikspārņiem, putniem un ķirzakām, kas tropu ziedos meklē nektāru, līdz pērtiķiem, grauzējiem vai vāverēm. Bišu populācijai samazinoties, dažās valstīs citās pasaules daļās, piemēram, Ķīnā, lauksaimnieki ir sākuši ar rokām apputeksnēt savus augļu dārzus.



Bites Eiropā

Eiropā apputeksnētāji ne tikai bites un ziedmušas, bet arī tauriņi, kodes, dažas vaboles un lapsenes. Mājas rietumu medus bite ir vispazīstamākās suga, un biškopji tur medus bišu saimes medus un citu produktu ražošanai. Eiropā savvaļā dzīvo aptuveni 2 000 bišu sugu. Viedokli par to, ka tā saucamie “pārvaldītie apputeksnētāji” nodrošina lielāko daļu kultūraugu apputeksnēšanu, nesen ir mainījis jauns pētījums, kas rāda, ka medus bites papildina, nevis aizstāj savvaļas apputeksnētājus.

Apputeksnētāji ES.  

Kāpēc apputeksnētāju skaits samazinās?

Šobrīd zinātnieku rīcībā nav datu, kas mums sniegtu pilnu priekšstatu par aktuālo situāciju, bet pastāv pierādījumi tam, ka apputeksnētāju skaits ievērojami samazinās, galvenokārt, cilvēku darbības rezultātā. Bites un tauriņi ir sugas, par kurām ir pieejami plašākie pētījumu dati, kas rāda, ka katra desmitā bišu un tauriņu suga Eiropā atrodas uz iznīcības sliekšņa. Neviens iespējamais samazināšanās iemesls netiek minēts. Apputeksnētāji ir pakļauti vairākiem ārējiem faktoriem un riskiem, kas var iedarboties vienlaicīgi un izraisīt populāciju skaista samazināšanos. Starp šiem riskiem var minēt zemes izmantošanas izmaiņas lauksaimniecībā vai urbanizācija, kas noved pie dabisko dzīvotņu degradācijas un zaudējumiem. Intensīvā lauksaimniecība noved pie vienveidīgām ainavām un daudzveidīgas floras izzušanas, samazinot barības resursus un ligzdošanas iespējas.

Pesticīdi un citas piesārņotājvielas arī var negatīvi ietekmēt apputeksnētājus, tiešā veidā (insekticīdi un fungicīdi) un netiešā (herbicīdi), tāpēc Parlaments kā galveno prioritāti šajā jomā nosaka pesticīdu lietošanas samazināšanu. Invazīvās svešzemju sugas, piemēram, dzeltenkāja zirņu kode (Vespa velutina) vai slimības kā parazīti ir īpaši bīstamas medus bitēm. Klimata pārmaiņas, kas veicina temperatūras palielināšanos, un ārkārtējie laika apstākļi, ir vēl viens riska faktors.

Apputeksnētāju skaita samazināšanās.  

Apputeksnētāju ietekme uz ekonomiku

78% savvaļas puķu sugu un 84% kultūraugu sugu ES vismaz daļēji ir atkarīgas no apputeksnēšanas ar kukaiņu starpniecību, lai ražotu sēklas. Kukaiņu vai citu dzīvnieku apputeksnēšana nodrošina arī sugu daudzveidību un labāku augļu, dārzeņu, riekstu un sēklu kvalitāti.

Kultūraugi daļēji vai lielā mērā ir atkarīgi no kukaiņu apputeksnēšanas: 
  • āboli, apelsīni, zemenes, aprikozes, ķirši; 
  • pupiņas, gurķi, ķirbji; 
  • garšaugi, piemēram, baziliks, timiāns vai kumelīte; 
  • tādi kultūraugi kā tomāti, pipari un citrusaugļi arī gūst labumu no dzīvnieku apputeksnēšanas. 

Saskaņā ar aplēsēm aptuveni 5% līdz 8% no pašreiz ražotas pasaules labības produkcijas ir tieši saistīta ar dzīvnieku apputeksnēšanu.

Svarīgākie fakti par bišu un citu apputeksnētāju ekonomisko ietekmi.  

Apputeksnētāji arī tieši ietekmē un nes ieguldījumi vairākas jomās: zāļu industrija, biodegviela, šķiedras un celtniecības materiāli.

15 miljardi eiro  ; Par ES ikgadējās lauksaimniecības produkcijas daļu aptuveni 15 miljardu eiro vērtībā tieši jāpateicās kukaiņu apputeksnētājiem.

Kopīgot šo citātu Facebook: