Apputeksnētāju aizsardzība: Parlaments vēlas aktīvāku rīcību (video)

Deputāti vēlas apturēt bišu un citu kukaiņu apputeksnētāju skaita samazināšanos ES un nodrošināt labāku apputeksnētāju sugu daudzveidības aizsardzību.

Parlaments aicina ES darīt vairāk, lai apturētu bišu un citu kukaiņu apputeksnētāju skaita samazināšanos ES.

Eiropā un citās pasaules daļās samazinās apputeksnētāju populācija, tāpēc Eiropas Parlaments atkārtoti ir aicinājis Eiropas Komisiju plānot turpmākos pasākumus, lai labāk aizsargātu bites un citus kukaiņu apputeksnētājus Eiropā.

Eiropas Komisija 2018. gada jūnijā nāca klājā ar ES apputeksnētāju iniciatīvu. Komisijas stratēģija ierosina pasākumu kopumu, lai apturētu apputeksnētāju skaita samazināšanos, kas apdraud mūsu ekosistēmas un ekonomiku. Kā galvenās jomas, kurās nepieciešams veikt neatliekamas darbības jau tuvākajā laikā, minētas daudzveidības aizsardzība, pētījumu veicināšana un informācijas iegūšana.

Eiropas Parlamenta 18. decembrī apstiprinātajā rezolūcijā deputāti atzinīgi vērtē ES iniciatīvu, tomēr atzīmē, ka Komisijas ierosinātie pasākumi ir nepietiekami, lai novērstu apputeksnētāju skaita samazināšanās pamatcēloņus, tostarp klimata pārmaiņas, intensīva lauksaimniecība un dabisko dzīvotņu degradācija un zaudējumi. Deputāti aicina Komisiju izvērtēt esošo politiku un aktivitāšu ietekmi, lai nodrošinātu efektīvākus un mērķtiecīgākus pasākumus ES līmenī atbildē uz savvaļas apputeksnētāju skaita samazināšanos.


Kas ir apputeksnētāji, kāda ir to ietekme uz ekonomiku un kāpēc to sugu skaits samazinās?

Pesticīdu lietošanas samazināšana ir prioritāte apputeksnētāju aizsardzībai


Pesticīdu negatīvā ietekme uz apputeksnētājiem veidojas no aktīvās vielas toksicitātes un iedarbības līmeņa. EP deputāti uzskata, ka topošās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) attīstībā par galveno prioritāti jākļūst nozarē lietoto pesticīdu samazināšana, lai veicinātu augu bioloģisko daudzveidību un atbalstītu nodrošinātību ar pārtiku.

ES 2018. gada aprīlī aizliedza triju neonikotinoīdu pesticīdu (imidakloprīda, klotianidīna un tiametoksāma) izmantošanu brīvā dabā, kad tika pierādīts, ka tie bitēm rada nopietnu apdraudējumu. Tomēr vairākas dalībvalstis informēja par pieļaujamiem ārkārtas izņēmumiem attiecībā uz to pesticīdu izmantošanu savās teritorijās.

Lai labāk aizsargātu savvaļas apputeksnētājus, EP deputāti prasa ieviest obligātus ES mēroga mērķi pesticīdu samazināšanai un aicina Komisiju sagatavot apstiprināšanai regulējumu, kurš bez izņēmumiem aizliegtu Eiropas Savienībā ražot, pārdot un izmantot visu veidu neonikotinoīdus saturošos pesticīdus.

Mums jo īpaši jāapspriež pesticīdu atļaušanas procedūra... Pastāv būtiski trūkumi [attiecībā̄ uz pesticīdu ārkārtas atļaujām]. Tagad ir pienācis laiks Komisijas rīcībai.
Līdzziņotājs par EP rezolūciju, Martin Häusling (Zaļie/EBA, Vācija)

Vairāk pētījumu un precīzāka apputeksnētāju skaita samazināšanās uzraudzība


Lai arī pētnieku rīcībā ir pamatoti pierādījumi, kas liecina par satraucošu apputeksnētāju skaita samazināšanos, un ir noteikti galvenie draudi apputeksnētājiem, joprojām pastāv ievērojams objektīvas informācijas trūkums, kā rezultātā bioloģiskās daudzveidības samazināšanos nav iespējams pilnībā novērtēt. Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par problēmas mērogu un apkopotu nepieciešamos datus, EP deputāti pieprasa piešķirt vairāk līdzekļu bišu skaita samazināšanās cēloņu apzināšanai un apputeksnētāju sugu un populācijas monitoringam. Deputāti atbalsta arī zema riska pesticīdu izstrādi, kas neapdraudētu apputeksnētāju populāciju.