Atšķirība darba samaksā starp dzimumiem: definīcija un cēloņi 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

Sievietes ES nopelna vidēji par 16 % mazāk nekā vīrieši. ©Shutterstock.com/Delpixel  

Strādājošās sievietes ES stundā pelna vidēji par 16% mazāk nekā viņu vīriešu kolēģi. Kā veidojas atšķirība darba samaksā starp dzimumiem un kādi ir tās iemesli?

Kaut arī princips “vienāda darba samaksa par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu” tika ieviests līdz ar Romas līgumu 1957. gadā, tā sauktā “atšķirība darba samaksā starp dzimumiem” joprojām turpina spītīgi pastāvēt, un pēdējā desmitgadē ir vērojami vien nenozīmīgi uzlabojumi.

Eiropas Parlaments atkārtoti aicina veikt pasākumus, lai šo plaisu mazinātu. EP deputāti aktualizēja jautājumu janvāra pirmajā plenārsesijā, diskutējot par dzimumu iespēju atšķirībām darba tirgū. EP deputāti 30. janvārī pieņemtajā rezolūcijā prasa Eiropas Komisijai iesniegt priekšlikumu saistošiem pasākumiem sieviešu un vīriešu darba algu atšķirību novēršanai kā privātajā, tā valsts sektorā.

Pieņemtajā rezolūcijā deputāti aicina:

  • Noteikt piecu gadu laikā īstenojamus mērķus vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības likvidēšanai (pasākumi tiktu iekļauti pārstrādātā ES rīcības plānā).
  • Veikt ieguldījumus agrīnās bērnības izglītībā un aprūpes pakalpojumos.
  • Veikt ieguldījumus ģimeni atbalstošu nodarbinātības nosacījumu izveidē, lai nodrošinātu sieviešu līdzvērtīgu līdzdalību darba tirgū.
  • Nodrošināt atbilstošus uzkrājumus vecāka gadagājuma sievietēm, piemēram, kredītus aprūpes periodiem, pietiekamas minimālās pensijas un apgādnieka zaudējuma pabalstus.
  • Veicināt mūžizglītību un sieviešu profesionālo apmācību, it īpaši veicināt uzņēmējdarbības, zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas priekšmetus un digitālo izglītību meitenēm no agras bērnības.

Plānots, ka Eiropas Komisija prezentēs jauno Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģiju šogad martā.

Kas ir vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība un kā to aprēķina?

Vispārēja vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība (GPG) ir atšķirība starp vīriešu un sieviešu vidējo bruto izpeļņu stundā, kas izteikta procentos no vīriešu vidējās bruto izpeļņas stundā. Aprēķina pamatā ir darbinieka alga, pirms tiek atskaitīti ienākuma nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Aprēķinos tiek ņemti vērā tikai tie uzņēmumi, kuros ir desmit vai vairāk darbinieku.

Pēc šādas metodikas aprēķinot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, netiek ņemti vērā visi faktori, kuriem var būt nozīme, piemēram, iegūtais izglītības līmenis, nostrādāto stundu skaits, darba veids, pārtraukumi karjerā vai nepilns darba laiks (nepilna darba slodze). Bet tas tomēr liecina par to, ka ES sievietes parasti pelna mazāk nekā vīrieši.


Dzimumu darba samaksas atšķirība ES

Eiropas Savienībā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība sastāda 16 %, un šāja jomā starp dalībvalstīm pastāv milzīgas atšķirības. Visaugstākie radītāji ir Igaunijā (25,6%), Čehijā (21,1%), Vācijā (21%), Lielbritānijā (20,8%), Austrijā (19,9%) un Slovākijā (19,8%). Viszemākais atšķirības līmenis 2017. gadā bija reģistrēts Slovēnijā (8%), Polijā (7,2%), Beļģijā (6%), Itālijā (5%), Luksemburgā (5%) un Rumānijā (3,5%). Latvijā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības līmenis sastādīja 15,7%.

Vienādas darba samaksas principa īstenošana ir paredzēta ES direktīvā, bet Eiropas Parlaments ir atkārtoti aicinājis to pārskatīt un īstenot papildu pasākumus. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Lejena ir paziņojusi, ka viņas komanda strādās pie jaunās Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģijas izstrādes, kas paredz citu starpā saistošu pasākumu ieviešanu, lai palielinātu darba samaksas pārredzamību.

Uzzināt vairāk par to, kā Eiropas Parlaments cīnās par sieviešu tiesībām un veicina dzimumu līdztiesību ES.

Kāpēc pastāv atšķirības darba samaksā starp dzimumiem?

Skaitļu interpretācija nav tik vienkārša, kā šķiet, jo mazāka dzimumu darba samaksas atšķirība konkrētā valstī nebūt nenozīmē lielāku dzimumu līdztiesību. Dažās dalībvalstīs zemākas darba samaksas atšķirības parasti ir saistītas ar zemāku sieviešu līdzdalību darba tirgū. Lielās atšķirības savukārt var norādīt uz sieviešu liekāku īpatsvaru nepilna darba laika nodarbināto vidū, vai tendenci sievietēm koncentrēties nelielā skaitā profesiju, kuras nereti ir zemāk atalgotas un zemāk vērtētas.

Vidēji sievietes vairāk stundas veic neapmaksātu darbu (kopjot bērnus vai veicot mājas darbus) un vīrieši veic vairāk stundu apmaksātā darba: tikai 8,7% vīriešu ES strādā nepilnu darba laiku, tikmēr gandrīz trešā daļa sieviešu ES (31,3 %) nodarbinātas nepilnā darba laikā. Kopumā sievietēm ir vairāk darba stundu nedēļā nekā vīriešiem.

Tātad sievietes ne tikai stundā pelna mazāk un strādā mazāk stundu apmaksātā darba, bet arī darba tirgū sievietes tiek nodarbinātas mazāk nekā vīrieši. Ņemot vērā visu šo faktoru kopumu, vispārējā starpība starp visiem vīriešu un sieviešu ienākumiem veido gandrīz 40% (2014. gadā).

Sievietes arī daudz biežāk ir tās, kurām ir pārtraukumi karjerā. Bieži vien sievietes karjeras izvēli ietekmē aprūpes un ģimenes pienākumi.

Aptuveni 30% no kopējā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības gadījumu skaita var izskaidrot ar nodarbināto sieviešu pārāk lielo īpatsvaru relatīvi zema atalgojuma nozarēs, piemēram, aprūpē, tirdzniecībā vai izglītībā. Joprojām pastāv darba vietas, piemēram, zinātne, tehnoloģiju un inženierzinātņu nozares, kur vīriešu īpatsvars ir ļoti augsts (vairāk nekā 80%).

Sievietēm arī ir mazākas iespējas ieņemt augstus amatus uzņēmumos: mazāk nekā 6,9% no vadošo uzņēmumu vadītājiem ir sievietes. Aplūkojot atšķirības dažādās profesiju kategorijās, Eurostat dati liecina, ka sievietes vadītājas atrodas nelabvēlīgā situācijā: stundā viņas pelna par 23% mazāk nekā vīrietis vadītājs.

Sievietes joprojām saskaras ar tiešu diskrimināciju darba vietā, piemēram, saņemot zemāku atalgojumu nekā vīriešu dzimuma kolēģi, kas strādā vienā un tajā pašā profesiju kategorijā, vai arī piedzīvojot atlaišanu no darba pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma.

Kāpēc svarīgi samazināt no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības?

Pētījumi norāda uz to, ka sievietei ienākot darba tirgū plaisa starp atalgojumiem nav tik liela. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība palielinās līdz ar vecumu - līdz ar karjeras attīstību un pieaugošajām ģimenes prasībām. Sievietēm ir mazāk iespēju ietaupīt un investēt naudu, kas veicina atšķirību palielināšanu un akumulāciju. Tādējādi sievietes ir pakļautas lielākam nabadzības un sociālās atstumtības riskam vecākā vecumā. Aizejot pensijā, situācija pasliktinās, jo sieviešu vidējā pensija ir par aptuveni 40 % mazāka nekā vidējā pensija, ko saņem vīrieši (sieviešu un vīriešu pensiju starpība 2017. gadā bija aptuveni 36%).

Vienāds atalgojums ir ne tikai taisnīguma jautājums. Tas veicinātu ekonomikas izaugsmi, jo sievietes saņemtu vairāk ar iespēju tērēt vairāk. Tas palielinātu nodokļu bāzi un daļēji mazinātu slogu sociālā nodrošinājuma sistēmai. Analīze liecina, ka sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības samazinājums par vienu procenta punktu palielinātu iekšzemes kopproduktu par 0,1%”.