Triljonu eiro vērtais Eiropas plāns klimata aizsardzības finansēšanai
Kā Eiropa plāno finansēt projektus klimata pārmaiņu novēršanai un atbalstīt pāreju uz ‘’zaļo’’ ekonomiku vairāk skartajos reģionus?
Nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc Eiropas zaļā kursa prezentēšanas, Eiropas Komisija nāca klājā ar detalizētu priekšlikumu par plāna finansēšanu. Eiropas Zaļā kursa investīciju plāns paredz, ka nākamajos desmit gados tiks piesaistīts vismaz triljons eiro publisko investīciju un privāto līdzekļu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Lai ES līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, ir nepieciešams nodrošināt nozīmīgas investīcijas ‘’tīrās’’ enerģijas tehnoloģijās. Lai līdz 2030. gadam varētu sasniegt patlaban noteikto mērķi samazināt ES radīto siltumnīcefekta gāzes emisiju apjomu vismaz par 40%, saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem, būs nepieciešams investēt vēl 260 miljardu eiro katru gadu.
No kurienes tiks nodrošināts finansējums
Aptuveni puse no nepieciešamiem līdzekļiem tiks nodrošināta no ES daudzgadu budžeta, izmantojot dažādus instrumentus, kas veicina klimata un vides projektus, piemēram, izmantojot lauksaimniecības fondus, Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu, Horizon Europe (“Apvārsnis Eiropa”), LIFE programmu.
Tas savukārt piesaistītu papildu 114 miljardus eiro dalībvalstu līdzfinansējuma veidā. Paredzēts, ka no InvestEU programmas un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) līdzekļiem tiks mobilizēti aptuveni 300 miljardi eiro privāto un publisko investīciju, un vēl 100 miljardi eiro būtu jāpiesaista, izmantojot jauno Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu (TPM). TPM ir rīks, kas paredzēts, lai nodrošinātu atbalstu smagāk skartajiem reģioniem un kopienām, kuras ietekmē pāreja uz ‘’zaļo’’ ekonomiku, piemēram, reģioni, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā.
Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms
Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms balstīsies uz trim finansējuma pīlāriem:
- Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF), kas saņems 10 miljardus eiro jaunu ES līdzekļu;
- Programma InvestEU, kas investīcijās piesaistīs līdz 45 miljardiem eiro;
- Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumi, ko finansē no ES budžeta, lai investīcijās varētu piesaistīt vēl 25–30 miljardus eiro.
Plānots, ka visi šie instrumenti palīdzēs piesaistīt vismaz 100 miljardus eiro valsts un privātajās investīcijās - naudu, ko būs iespējams novirzīt darbinieku atbalstam, lai apgūtu jaunas darba prasmes nākotnē, atbalstam uzņēmumiem jaunu nodarbinātības iespēju radīšanā, investīcijām ‘’tīrā’’ enerģijā un māju siltumizolācijā.
1) Taisnīgas pārkārtošanās fonds
Fonda investīcijas palīdzēs tiem reģioniem, kas ir īpaši atkarīgi no fosilā kurināmā, piemēram, oglēm, kas joprojām nodrošina aptuveni vienu ceturto daļu no kopējā ražotās enerģijas apjoma ES. ES ogļu nozarē tiek nodarbināti 238 000 cilvēki vairāk nekā 100 Eiropas reģionos - no Polijas līdz Spānijai. Cilvēki ir nodarbināti ogļu raktuvēs un spēkstacijās. 2015. gadā 12 dalībvalstīs bija 128 ogļraktuves un 21 dalībvalstī - 207 ar oglēm darbināmas spēkstacijas.
“Tas ir vēstījums ogļračiem Astūrijā, Rietumu Maķedonijā vai Silēzijā, kūdras ieguvējiem Īrijas vidienē, Baltijas reģioniem, kas atkarīgi no degakmens ieguves nozares, un daudziem citiem. Mēs zinām, ka jums nākas saskarties ar straujāku parēju ceļā uz klimata neitralitāti. Un mēs apzināmies, ka jaunā nākotnes perspektīva - tīrāka - kopumā varētu būt apsveicama, taču ceļš uz to šodien šķiet biedējošs. Šis Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms vismaz 100 miljardu eiro apmērā ir kā apliecinājums, ka šajā pārejas periodā ES ir kopā ar jums,” iepazīstinot deputātus ar priekšlikumu, sacīja Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents Franss Timmermanss, kurš atbild par Eiropas Zaļo kursu.
Eiropas Komisija 2020. gada maijā nāca klajā ar grozīto priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās fonda izveidi saistībā ar jaunizstrādāto ES ekonomikas atveseļošanas plānu - Next Generation EU - Covid-19 pandēmijas radītās krīzes seku apkarošanai. Sākotnēji ierosinātais finansējums 7,5 miljardu eiro apmērā no ES daudzgadu budžeta ir palielināts līdz 10 miljardiem eiro papildus 30 miljardiem eiro ārējos ieņēmumos no Eiropas atveseļošanas instrumenta. Ar TPF starpniecību tiks nodrošinātas dotācijas sociālam atbalstam, ekonomikas atdzīvināšanai un zemes atjaunošanas projektiem.
2) Īpaša shēma programmā "InvestEU"
Programmai InvestEU kā vienotai ieguldījumu shēmai par prioritāti jānosaka klimata finansēšana un laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam tai būti jānodrošina 45 miljardu eiro “Taisnīgas pārkārtošanās” projektiem.
Programma InvestEU, kas izveidota 2018. gadā, ir ES ierosinātā ieguldījumu pamatprogramma, lai stimulētu Eiropas ekonomiku.
2020. gada maija beigās Next Generation EU priekšlikuma ietvaros Komisija ierosināja palielināt InvestEU budžetu un divkāršot ilgtspējīgai infrastruktūrai piešķirtos līdzekļus līdz 20 miljardiem eiro no ES budžetā iezīmētajiem 75 miljardiem eiro.
3) Valsts sektora aizdevumu mehānisms
Papildu finansējumu varētu saņemt no publiskā sektora aizdevuma mehānisma - 1,5 miljardu eiro dotācijās no daudzgadu budžeta un līdz 10 miljardiem eiro EIB aizdevumos - ar papildu 25 - 30 miljardu eiro valsts iestāžu ieguldījumiem, lai palīdzētu visvairāk skartajām teritorijām segt dekarbonizācijas izmaksas.
Līdzekļi tiktu novirzīti ieguldījumiem dažādās nozarēs, sākot no enerģētikas un transporta līdz centralizētās siltumapgādes tīkliem un sabiedriskajam transportam.
Nākamie soļi
EP Reģionālās attīstības komiteja (REGI) 2020. gada jūlijā apstiprināja Taisnīgas pārkārtošanās fonda izveidi, bet aicināja nodrošināt lielāku budžetu, paplašināt darbības jomu un izveidot “Zaļo atlīdzības mehānismu”. Paredzēts, ka Parlaments par savu nostāju balsos septembra plenārsesijā.
Papildu informācija
-
(atvērt jaunā cilnē)
EK faktu lapa: Taisnīgas pārkartošanās mehānisms
-
(atvērt jaunā cilnē)
EP Reģionālās attīstības komitejas (REGI) pasūtītais pētījums: Taisnīgas pārkartošanas fonda priekšlikuma novērtējums (2020. gada aprīlis)
- Eiropas zaļais kurss: EP deputātu pirmās reakcijas (2019. gada decembris)
- Eiropas Parlaments pasludina ārkārtas stāvokli klimata jomā (2019. gada novembris)
-
(atvērt jaunā cilnē)
Eiropas Komisijas kopīgā pētniecības centra pētījums: ES ogļu reģioni - iespējas un nākotnes izaicinājumi (2018. gads)
-
(atvērt jaunā cilnē)
Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku ierosina valsts aizdevumu mehānismu videi draudzīgu ieguldījumu atbalstam (2020. gada maijs)
-
(atvērt jaunā cilnē)
ES finansētie projekti ekonomikas “zaļināšanai”
-
Opens in a new window
EK faktu lapa: Programma “InvestEU”
-
Opens in a new window
EK faktu lapa: Kā kohēzijas politikas fondi atbalsta dalībvalstu “zaļās” reformas
