Biodaudzveidības zudums: kas to izraisa un kāpēc tas rada bažas?

Cilvēku rīcības dēļ augu un dzīvnieku sugu skaits sarūk arvien straujāk. Kādi ir šīs parādības cēloņi, un kāpēc biodaudzveidība ir tik svarīga?

Fotoattēls: Bez bioloģiskā daudzveidības nav iedomājama cilvēces izdzīvošana. © Shutterstock.com/Simon Bratt.
Bez bioloģiskā daudzveidības nav iedomājama cilvēces izdzīvošana. © Shutterstock.com/Simon Bratt.

Biodaudzveidība jeb visu dzīvo būtņu daudzveidība uz mūsu planētas pēdējos gados ir sarukusi satraucošā tempā. Tas galvenokārt noticis cilvēka darbības, piemēram, zemes izmantošanas maiņas, piesārņojuma un klimata pārmaiņu dēļ.

Pēc tam, kad Parlaments 2020. gada janvārī aicināja pievērsties galvenajiem biodaudzveidības zuduma virzītājspēkiem un noteikt juridiski saistošus mērķus, Eiropas Komisija 2020. gada maijā nāca klajā ar jauno Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam.

2021. gada jūnija plenārsēdē Parlaments pieņēma nostāju par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu”, lai nodrošinātu to, ka līdz 2050. gadam pasaules ekosistēmas tiek atjaunotas, kļūst noturīgas un tiek pienācīgi aizsargātas.

2020. gada 16. janvārī EP deputāti ANO 15. Pušu konferencē par biodaudzveidību (COP15) oktobrī Ķīnā aicināja vienoties par juridiski saistošiem mērķiem, lai apturētu biodaudzveidības samazināšanos. ANO 1993. gada Konvencijas par biodaudzveidību puses bija sapulcējušās šajā konferencē, lai lemtu par stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada. Parlaments vēlas, lai ES uzņemtos vadību, nodrošinot to, ka līdz 2030. gadam 30 % ES teritorijas veido dabas teritorijas un biodaudzveidība tiek ņemta vērā visās ES politikas jomās.

Kas ir bioloģiskā daudzveidība?


Bioloģiskā daudzveidība tradicionāli tiek definēta kā dzīvības formu daudzveidība uz Zemes. Tas ietver sugu skaitu, to ģenētisko variāciju un šo dzīvības formu mijiedarbību sarežģītās ekosistēmās.

ANO ziņojumā, kas publicēts 2019. gadā, zinātnieki brīdina, ka no aptuveni astoņiem miljoniem aprēķinātā kopējā sugu skaita, vienam miljonam sugu draud izmiršana, un daudzām no tām jau tuvākajās desmitgadēs. Kas izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Daži pētnieki pat uzskata, ka mēs piedzīvojam sesto masu izmiršanas procesu Zemes vēsturē. Agrāk piedzīvotās masveida izmiršanas iznīcināja no 60% līdz 95% visu sugu. Ir nepieciešams miljoniem gadu, lai ekosistēmas atveseļotos pēc šādiem notikumiem.

Kāpēc bioloģiskā daudzveidība ir svarīga?


Veselīgas ekosistēmas pilda daudzas svarīgas funkcijas, nodrošinot mums daudzus nepieciešamos resursus, ko mēs uzskatām par pašsaprotamu. Augi pārveido saules enerģiju, padarot to pieejamu citām dzīvības formām. Baktērijas un citi dzīvie organismi sadala organiskās vielas barības vielās, nodrošinot augiem veselīgu augsni, kurā augt. Apputeksnētāji ir nepieciešami augu pavairošanai, nodrošinot mūsu pārtikas ražošanu. Augsne, meži un okeāni ir galvenās dabīgās oglekļa piesaistītājsistēmas. Ūdens cikls lielā mērā ir atkarīgs no dzīviem organismiem.

Īsumā, bioloģiskā daudzveidība nodrošina mūsu zemi ar tīru gaisu, saldūdeni, labas kvalitātes augsni un augu apputeksnēšanu. Tas palīdz mums mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī samazina dabas katastrofu negatīvo ietekmi.

Tā kā dzīvie organismi mijiedarbojas dinamiskās ekosistēmās, vienas sugas izzušanai var būt tālejoša ietekme uz pārtikas ķēdi. Nav iespējams precīzi noteikt, kā masu izmiršanas ietekmēs cilvēku dzīvi, taču šobrīd mēs noteikti zinām, ka dabas daudzveidība nodrošina mūsu labklājību.

Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās galvenie iemesli:

  • Zemes izmantošanas maiņa (piemēram, mežu izciršana, intensīva monokultūra, urbanizācija).
  • Tieša zemes un resursu izmantošana, piemēram, medības un pārzveja.
  • Klimata pārmaiņas.
  • Piesārņojums.
  • Invazīvas svešzemju sugas.

Kādus pasākumus Parlaments ierosina?

EP deputāti stingri atbalstīja ES mērķi aizsargāt vismaz 30 % ES jūras un sauszemes teritoriju (mežus, mitrājus, kūdrājus, zālājus un piekrastes ekosistēmas) un to, ka 10 % ES okeānu un zemes, tostarp visus atlikušos pirmatnējos un vecos mežus un citas ar oglekli bagātas ekosistēmas, vajadzētu būtībā atstāt neskartas.

Viņi vēlas, lai šie mērķi būtu saistoši un ES valstis tos valsts līmenī sasniegtu sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm.

Paužot bažas par apputeksnētāju skaita samazināšanos, EP deputāti arī aicināja steidzami pārskatīt ES Apputeksnētāju iniciatīvu.