Covid-19: ES reaģēšanas spēju stiprināšana ārkārtas situācijās

ES stiprina savu civilās aizsardzības mehānismu, lai efektīvi reaģētu uz ārkārtas situācijām, tostarp medicīnas ārkārtas situācijām, piemēram, Covid-19 pandēmiju.

Watch the video document
ES civilās aizsardzības mehānisms
Labāka ES reakcija uz krīzēm nākotnē

Šis fonds palīdz ES dalībvalstīm reaģēt uz ārkārtas situācijām un katastrofām. Tas tiek aktivēts, lai palīdzētu zemestrīču, ugunsgrēku un plūdu gadījumā un savāktu medicīnisko aprīkojumu, kas nepieciešams Covid-19 apkarošanai. .

Iepazīstieties ar hronoloģisku pārskatu par ES veiktajiem pasākumiem Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai.

Lai novērstu pandēmijas izgaismotos trūkumus, ES civilās aizsardzības mehānisms tiek pilnveidots.

Eiropas Parlaments 2021. gada 27. aprīļa balsojumā apstiprināja vienošanos ar Padomi, nodrošinot 3,319 miljardus EUR civilās aizsardzības mehānismam no 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžeta un ES Atveseļošanas instrumenta. Lai ātrāk izvērstu palīdzību, Komisija varēs tieši iegūt resursus no RescEU krājumiem. Parlaments arī nodrošināja pietiekamus resursus profilaksei, sagatavotībai un reaģēšanai

ES aizsardzības mehānisms dzīvību glābšanai

Kopš tā izveides 2001. gadā ES civilās aizsardzības mehānisms –– savstarpējas palīdzības sadarbības sistēma –– ir aktivēts vairāk nekā 420 reizes, lai reaģētu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām ES un ārpus tās, piemēram, mežu ugunsgrēkiem, plūdiem, jūras piesārņojumu, zemestrīcēm, viesuļvētrām, rūpnieciskām avārijām un citām ārkārtas situācijām, tostarp veselības krīzēm.

Pašreizējā koronavīrusa uzliesmojuma laikā mehānisms tika izmantots, lai atbalstītu dalībvalstis un valstu veselības aprūpes sistēmas, koordinējot neatliekamās medicīniskās palīdzības un individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi Eiropā un visā pasaulē. Tas arī palīdzēja repatriēt Eiropā vairāk nekā 90 000 ES pilsoņu no visas pasaules.

Reaģēšanas spēju stiprināšana ārkārtas situācijās

Ja ES dalībvalsti ir pārslogojusi katastrofa, tā var lūgt palīdzību šā mehānisma ietvaros. Komisija koordinē reaģēšanu un sedz vismaz 75 % no transporta un darbības izmaksām.

ES 2019. gadā izveidoja jaunu Eiropas papildu spēju rezervi RescEU, lai tieši palīdzētu gadījumos, kad dalībvalstu nodrošinātie resursi nav pietiekami.

1.gada marta vidū pandēmijas uzliesmojuma laikā RescEU tika iekļauta arī medicīnisko krājumu veidošana, lai palīdzētu valstīm, kurām trūkst aprīkojuma. Parlamenta atbalstītie noteikumi ļauj ES segt līdz pat 100 % līdzekļu, kas vajadzīgi RescEU spēju izvēršanai vienā vai vairākās dalībvalstis.

Papildu informācija

Saistītie raksti

Kopīgot šo rakstu: