Kā saglabāt biodaudzveidību: ES politika (video)

Lai saglabātu apdraudētās sugas un cilvēku dzīvību, ES vēlas uzlabot un saglabāt biodaudzveidību kontinentā. Noskaties video, lai uzzinātu, kā tas notiek.

Eirodeputāti norāda, ka steidzami nepieciešams ES bioloģiskās daudzveidības likums, lai aizsargātu savvaļas dzīvniekus un ekosistēmas.

Pēc tam, kad Parlaments 2020. gada janvārī aicināja pievērsties galvenajiem biodaudzveidības zuduma virzītājspēkiem un noteikt juridiski saistošus mērķus, Eiropas Komisija 2020. gada maijā nāca klajā ar jauno Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam.


2021. gada jūnija plenārsēdē Parlaments pieņēma nostāju par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu”, uzstājot, ka tās īstenošanai jābūt saskaņotai ar citām Eiropas zaļā kursa stratēģijām, tostarp stratēģiju “No lauka līdz galdam”.


Uzzini vairāk par bioloģiskās daudzveidības nozīmi.


ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam: kas tajā paredzēts?



ES biodaudzveidības mērķu noteikšana

Ar Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam ES ir sev noteikusi jaunus mērķus nākamajai desmitgadei.

EP deputāti stingri atbalstīja ES mērķi aizsargāt vismaz 30 % ES jūras un sauszemes teritoriju (mežus, mitrājus, kūdrājus, zālājus un piekrastes ekosistēmas) un to, ka 10 % ES okeānu un zemes, tostarp visus atlikušos pirmatnējos un vecos mežus un citas ar oglekli bagātas ekosistēmas, vajadzētu būtībā atstāt neskartas.

Deputāti vēlas, lai šie mērķi būtu saistoši un ES dalībvalstis tos valsts līmenī sasniegtu sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm.


Dabas atjaunošana

Parlaments atzinīgi novērtēja arī priekšlikumu par saistošiem mērķiem dabas atjaunošanas jomā, aicinot noteikt par mērķi vismaz 30 % no ES sauszemes un jūras teritorijas.


Apputeksnētāju iznīkšanas novēršana

EP deputāti uzsvēra, ka apputeksnētāju skaita samazināšanās negatīvi ietekmē biodaudzveidību un apdraud nodrošinātību ar pārtiku, un aicināja steidzami pārskatīt ES Apputeksnētāju iniciatīvu. Pārskatītajā iniciatīvā būtu jāiekļauj jauna ES mēroga apputeksnētāju monitoringa sistēma ar stingriem pasākumiem, skaidri noteiktiem mērķiem un rādītājiem, tostarp ietekmes rādītājiem, un nepieciešamo spēju veidošanu.


Zaļo pilsētu teritoriju izmantošana

Ziņojumā norādīts, ka zaļās pilsētu teritorijas var atbalstīt biodaudzveidību un veicināt iedzīvotāju fizisko un garīgo labklājību.


EP deputāti atbalsta ES platformas izveidi pilsētu zaļināšanai un aicina Komisiju noteikt konkrētus vērienīgus un saistošus mērķus attiecībā uz pilsētu biodaudzveidību, tostarp:

  • zaļo jumtu īpatsvara minimumu uz jaunām ēkām,
  • atbalstu pilsētu lauksaimniecībai,
  • to, ka netiek izmantoti ķīmiskie pesticīdi,
  • mēslošanas līdzekļu mazāku izmantošanu ES pilsētu zaļajās zonās.




Lauksaimniecības ietekmes samazināšana

EP deputāti atzinīgi vērtēja 2030. gadam noteikto mērķi — vismaz 25 % lauksaimniecības zemes apsaimniekot ar bioloģiskām metodēm, un to, ka šis mērķis vidējā termiņā un ilgtermiņā būtu jāpaplašina.


Viņi pauda atbalstu Komisijas mērķiem samazināt:

  • bīstamāko un ķīmisku pesticīdu izmantošanu par 50 %,
  • mēslošanas līdzekļu izmantošanu vismaz par 20 %,
  • barības vielu zudumu vismaz par 50 % līdz 2030. gadam.



Kas ir darīts, lai aizsargātu apdraudētās sugas un biodaudzveidību Eiropā?

Līdz šim ES centieni uzlabot biodaudzveidību turpinājās saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam, kas tika ieviesta 2010. gadā.

  • Putnu direktīvas mērķis ir aizsargāt visas 500 savvaļas putnu sugas, kas sastopamas Eiropas Savienībā.
  • Dzīvotņu direktīva nodrošina dažādu retu, apdraudētu vai endēmisku dzīvnieku un augu sugu, tostarp aptuveni 200 retu un raksturīgu dzīvotņu veidu, saglabāšanu.
  • “Natura 2000” ir pasaulē lielākais aizsargājamo teritoriju tīkls, kurā atrodas retu un apdraudētu sugu dzīvnieku galvenās vairošanās un atpūtas vietas un reti sastopamas dabiskās dzīvotnes.
  • ES Apputeksnētāju iniciatīvas mērķis ir novērst apputeksnētāju iznīkšanu ES un veicināt globālos saglabāšanas centienus, uzlabojot zināšanas par iznīkšanas iemesliem, novēršot tās cēloņus un vairojot izpratni.
Gandrīz izmirušais Ibērijas lūsis jeb Lynx pardinus, kas stāv uz klints
Gandrīz izmirušais Ibērijas lūsis jeb Lynx pardinus

Turklāt Eiropas programma “LIFE”, kas turpinās finansēt biodaudzveidības uzlabošanas projektus, palīdzēja izglābt no izmiršanas, piemēram, Ibērijas lūsi un Naumana piekūnu.


Izpēti datus un faktus par apdraudētajām sugām Eiropā.