Kā saglabāt bioloģisko daudzveidību: ES politika un darbības 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Miljonam sugu visā pasaulē draud izzušana. Ko ES dara, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību?

Ar ES programmas LIFE atbalstu Ibērijas lūsis tika izglābts no pilnīgas izmiršanas.  

Lai aizsargātu apdraudētās sugas, ES vēlas saglabāt un pavairot bioloģisko daudzveidību kontinentā.


Eiropas Parlaments 2020. gada janvārī aicināja izstrādāt vērienīgu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laika posmam līdz 2030. gadam, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanās galvenos cēloņus, un izvirzīja juridiski saistošus mērķus, tostarp nodrošināt, ka līdz 2030. gadam 30% ES teritorijas sastāv no dabiskas platības, un atvēlēt 10% no nākamā daudzgadu budžeta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.


Eiropas Komisija 2020. gada maijā iepazīstināja ar jauno ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa priekšlikumu kopuma.


EP Vides komitejas (ENVI) priekšsēdētājs Paskāls Kanfins (Pascal Canfin) pauda gandarījumu par apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt pesticīdu lietošanu par 50%, nodrošināt, ka 25% no lauksaimniecības produktiem jābūt bioloģisko saimniecību ražojumiem, kā arī panākt, ka 30% ES teritorijas sastāv no dabiskas platības, taču uzsvēra, ka izvirzītie mērķi ir jāiestrādā ES tiesību aktos un jāīsteno.

Kas tiek darīts, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un apdraudētās sugas Eiropā?


ES centieni aizsargāt un vairot bioloģisko daudzveidību tiek īstenoti saskaņā ar 2020. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2020. gadam, kas tika ieviesta 2010. gadā.

ES biodaudzveidības stratēģija 2020. gadam


- Direktīvas par savvaļas putnu aizsardzību mērķis ir aizsargāt visas 500 savvaļas putnu sugas, kuras dabiski sastopamas ES.


- Direktīva par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību nodrošina retu, apdraudētu vai endēmisku dzīvnieku un augu sugu, tostarp apmēram 200 retu un raksturīgu dzīvotņu veidu, saglabāšanu.


- Natura 2000 ir lielākais aizsargājamo teritoriju tīkls pasaulē, kas iekļauj retu un apdraudētu sugu, kā arī retu dabisko dzīvotņu veidu vairošanās un atpūtas vietas.


- ES apputeksnētāju iniciatīvas mērķis ir novērst apputeksnētāju skaita samazināšanos ES un atbalstīt globālos centienus saglabāt sugu daudzveidību, uzlabojot zināšanas par apputeksnētāju iznīkšanu, apkarojot tās cēloņus un veicinot informētību.*


Ar ES programmas LIFE atbalstu, piemēram, Ibērijas lūsis un Bulgārijas Naumaņa piekūns tika izglābti no pilnīgas izmiršanas.

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2020. gadam gala novērtējums vēl nav noslēgts, taču saskaņā ar Eiropas Parlamenta apstiprināto stratēģijas starpposma pārskatīšanu virzībā uz izvirzītiem mērķiem, tai skaitā aizsargāt sugas un biotopus, uzturēt un atjaunot ekosistēmas un padarīt jūras veselīgākas, tika konstatēts progress, taču tā virzības temps nav pietiekami ātrs.


Mērķis apkarot invazīvās svešzemju sugas tika sasniegts. Pretstatā tam lauksaimniecības un mežsaimniecības ieguldījumā bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā un uzlabošanā ir konstatēts neliels progress.


Natura 2000 aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Eiropā pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami palielinājies un tagad aptver vairāk nekā 18% no ES sauszemes teritorijas.


Laika periodā no 2008. līdz 2018. gadam Natura 2000 aizsargājamās jūras teritoriju tīkls pieauga vairāk nekā četras reizes, sasniedzot 360 000 km2. Ir reģistrēts daudzu putnu sugu populācijas pieaugums, un daudzu citu sugu un dzīvotņu stāvoklis ir ievērojami uzlabojies.


Neskatoties uz gūtiem panākumiem, šo iniciatīvu mērogs un ietekme nav pietiekami, lai apstādinātu vai ievērojami mazinātu negatīvo tendenci. Galvenie bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņi - dzīvotņu zaudēšana un sugu degradācija, piesārņojums, klimata pārmaiņas un invazīvās svešzemju sugas - joprojām pastāv, un to skaits arvien palielinās, prasot daudz lielākas pūles, lai situāciju uzlabotu.

Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam


Kā svarīgu daļu no Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas von der Leienas saistībām, izziņotām Eiropas zaļā kursa ietvaros, Komisija publicēja Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, kas iet roku rokā ar stratēģiju ‘’No lauka līdz galdam”.


Nākamajos 10 gados ES pievērsīsies ES aizsargājamo teritoriju tīklam, kas aptvertu gan sauszemes, gan jūras platības, konkrēto saistību izpildei, lai Eiropā atjaunotu degradētās ekosistēmas, nodrošinātu iespēju veikt reālās izmaiņas, ieviešot praktiski piemērojamus un saistošus pasākumus, kā arī nodrošinātu, ka ES pasaulē ieņem vadošu lomu biodaudzveidības krīzes risināšanā.


Jaunajā stratēģijā ir ieskicēti ES mērķi attiecībā uz globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada, ko paredzēts pieņemt 2020. gada oktobrī ANO bioloģiskās daudzveidības konferencē Kuņminā, Ķīnā (konference pārcelta uz vēlāku laiku).

Pēc stratēģijas pieņemšanas Komisija plāno iesniegt konkrētus priekšlikumus līdz 2021. gadam.

* 2019. gada decembrī deputāti norādīja, ka ES apputeksnētāju iniciatīvā ierosinātie pasākumi ir nepietiekami, lai novērstu apputeksnētāju skaita samazināšanās pamatcēloņus.