Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas izveide: ES stratēģija

Ilgtspējīgas ES pārtikas sistēmas stratēģijas mērķis ir aizsargāt vidi un nodrošināt veselīgu pārtiku ikvienam, vienlaikus nodrošinot iztiku lauksaimniekiem.

Pārtikas sistēmai, sākot no ražošanas līdz patēriņam un atkritumiem, ir liela ietekme uz vidi, veselību un pārtikas drošumu. 2020. gada 20. maijā Eiropas Komisija nāca klājā ar tā saucamo stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kuras mērķis ir izveidot ilgtspējīgu ES pārtikas sistēmu, kas garantē nodrošinātību ar pārtiku un aizsargā cilvēkus un dabas pasauli.

Mērķu noteikšana


Stratēģija nosaka satvaru virknei tiesību aktu, ko Eiropas Komisija paredz ierosināt: sākot no ES likumdošanas par pesticīdu izmantošanu pārskatīšanas, jauniem ES dzīvnieku labturības noteikumiem, plāniem novērst pārtikas izšķērdēšanu un krāpšanu pārtikas produktu marķēšanas jomā, līdz priekšlikumiem par oglekļsaistīgu lauksaimniecību un ES lauksaimniecības sistēmas reformu.


Tas papildinās spēkā esošos ES tiesību aktus un veidos visaptverošu satvaru, attiecināmu uz visiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem.


Par visiem priekšlikumiem jāvienojas un tos jāapstiprina dalībvalstu ministriem un Eiropas Parlamentam.

Stratēģijas galvenie mērķi 2030. gadam:

  • Samazināt pesticīdu lietošanu un risku par 50%;
  • Samazināt mēslošanas līdzekļu lietošanu vismaz par 20%;
  • Samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomu par 50%;
  • Palielināt bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības līdz 25% no lauksaimniecības zemes.

Videi draudzīgas pārtikas sistēmas izveide



Veselīgas un pilnībā ilgtspējīgas pārtikas sistēmas izveide Eiropā.

Lai gan ES lauksaimniecība ir vienīgā lielākā lauksaimniecības nozare pasaulē, kas ir samazinājusi siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu (par 20% kopš 1990. gada), tā joprojām rada aptuveni 10% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma (no kurām 70% rada dzīvnieki). Kopā ar ražošanu, pārstrādi, iepakošanu un transportēšanu pārtikas nozare ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina klimata pārmaiņas.

20%

no ES ražotās pārtikas tiek izšķērdēta

Saskaņā ar stratēģiju ir jāmaina mūsu pārtikas ražošanas, pirkšanas un patērēšanas ieradumi, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un palīdzētu apkarot klimata pārmaiņas, vienlaikus aizsargājot visu pārtikas ķēdē iesaistīto ekonomikas dalībnieku iztikas līdzekļus, nodrošinot taisnīgāku ekonomisko atdevi un paverot jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

Stratēģija “No lauka līdz galdam” ir pamatdaļa no Eiropas zaļā kursa, kura mērķis ir panākt, ka līdz 2050. gadam Eiropa kļūst klimatneitrāla, un ir cieši saistīta ar jauno Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam un jauno kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu.

Stratēģijas mērķis ir padarīt ES pārtikas sistēmu stabilāku un izturētspējīgu pret nākotnes krīzēm, tādām kā Covid-19, un pieaugošo dabas katastrofu skaitu, piemēram, plūdiem, sausumu, mežu ugunsgrēkiem.

Uzzini vairāk, kā ES atbalsta lauksaimniekus, izmantojot KLP.

Nodrošināt cenas ziņā pieejamu, veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku

Stratēģija “No lauka līdz galdam” paredz nodrošināt patērētājiem drošu un uzturvielām bagātu pārtiku par pieņemamām cenām. Tas atbilst pieaugošajam pieprasījumam pēc veselīgiem un videi draudzīgiem produktiem.

Eirobarometra 2021. gada aprīļa aptaujas dati liecina, ka aptuveni trešdaļa jeb 32% Eiropas iedzīvotāju iegādājas un lieto vairāk bioloģisko pārtiku, 31% mazāk patērē gaļas produktus, bet 16% ņem vērā pārtikas pirkuma ietekmi uz vidi (ņemot vērā oglekļa daudzumu) un dažkārt pielāgo savu iepirkšanos.

Patēriņa modeļi mainās, taču uzlabojumi ir nepieciešami, jo ES 2017. gadā vairāk nekā 950 000 nāves gadījumu bija skaidrojami ar neveselīgiem uztura paradumiem un pusei pieaugušo bija liekais svars. Lai būtu vieglāk izraudzīties veselīgu uzturu un pieņemt apzinātus lēmumus, Komisija ierosina saskaņotu obligātu uzturvērtības marķējumu, kas izvietojams iepakojuma priekšpusē.

Vadošā pozīcija globālajā pārkārtošanā

ES ir pirmā lielākā lauksaimniecības pārtikas produktu importētāja un eksportētāja pasaulē un lielākais jūras produktu tirgus. Eiropas pārtika atbilst augstākajiem pasaules standartiem, un stratēģijas mērķis ir veicināt globālu pāreju uz pārtikas produktu ilgtspēju, sadarbojoties ar partnervalstīm un izmantojot tirdzniecības nolīgumus.

Eiropas Parlaments - ilgtspējīgas attīstības aizstāvis

Oktobrī pieņemtajā rezolūcijā Parlaments atzinīgi novērtēja stratēģiju ''No lauka līdz galdam'', pievienojot ieteikumus, lai to padarītu ilgtspējīgāku. Parlaments īpaši uzsvēra, ka paketē ''Fit for 55'' jāiekļauj vērienīgi mērķi attiecībā uz emisijām no lauksaimniecības un ar to saistītās zemes izmantošanas. Papildus obligātajām iepakojuma uzturvērtības etiķetēm deputāti vēlas, lai Komisija risinātu jautājumu par pārmērīgu gaļas un apstrādātas pārtikas patēriņu, regulējot reklāmu, veicinot produktu pārveidošanu un nosakot maksimālo cukura, tauku un sāls līmeni atsevišķos apstrādātos pārtikas produktos.

Deputāti arī vēlas samazināt pesticīdu izmantošanu, lai aizsargātu apputeksnētājus un bioloģisko daudzveidību. Viņi atkārtoti aicināja liegt būru izmantošanu ES dzīvnieku audzēšanā. Parlaments atbalsta mērķi līdz 2030. gadam palielināt zemes izmantošanu bioloģiskajai lauksaimniecībai, taču deputāti norādīja, ka nepieciešami pasākumi pieprasījuma veicināšanai.

Lauksaimniecības komitejas ziņotājs Herberts Dorfmans (EPP, IT) sacīja: ’’Pārtikas pieejamības nodrošināšanai par saprātīgām cenām arī turpmāk jābūt prioritātei’’, savukārt Anja Hazekampa (Kreisie, Nīderlande) ziņotāja no Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas teica: ’’Arī lauksaimnieku nākotnē izšķiroša nozīme ir ilgtspējīgai pārtikas sistēmai.’’