Zaļais kurss: ES atslēga virzībā uz klimatneitralitāti un ilgtspēju 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

Parlaments vēlas, lai ES Covid-19 atveseļošanas pasākumu kopuma pamatā būtu zaļais kurss. Uzziniet vairāk par šo ceļvedi klimatneitrālas Eiropas izveidē.

Koronavīrusa pandēmijas laikā ekonomiskā aktivitāte palēninājās un oglekļa emisijas samazinājās, taču ES ekonomikai nākas cīnīties ar recesiju. 2020. gada 15. maijā pieņemtajā rezolūcijā Parlaments aicināja izstrādāt vērienīgu atveseļošanas plānu, kura pamatā būtu zaļais kurss.

Reaģējot uz to, Eiropas Komisija nāca klajā ar ES ekonomikas atveseļošanas plānuNext Generation EU”, ko Parlaments apstiprināja 2021. gada februārī. Plāna un ES ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam mērķis ir radīt zaļāku, iekļaujošāku, digitālu un ilgtspējīgu Eiropu un palielināt noturību pret turpmākām krīzēm, piemēram, klimata krīzi.

2019. gada novembrī Parlaments izsludināja ārkārtas situāciju klimata jomā un aicināja Komisiju visus priekšlikumus pielāgot 1,5°C mērķim, lai ierobežotu globālo sasilšanu un nodrošinātu to, ka tiek ievērojami samazināta siltumnīcefekta gāzu emisija.


Atbildot uz šo aicinājumu, Komisija nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu — ceļvedi, kas palīdzēs Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu kontinentu.


Uzziniet vairāk par ES progresu virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Pirmie pasākumi zaļā kursa satvarā


Zaļās pārkārtošanās finansēšana


2020. gada janvārī Komisija nāca klajā ar Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu— stratēģiju zaļā kursa finansēšanai, nākamajā desmitgadē piesaistot publiskās un privātās investīcijas vismaz 1 triljonu € apmērā.


Investīciju plānā ietvertajam Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam būtu jāpalīdz mazināt pārkārtošanās radīto sociālekonomisko ietekmi uz darba ņēmējiem un kopienām, ko pārkārtošanās skar visvairāk. 2020. gada maijā Komisija ierosināja izveidot publiskā sektora aizdevumu mehānismu, lai atbalstītu zaļās investīcijas reģionos, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā, un 2021. gada jūnijā Parlaments šo ierosinājumu apstiprināja.


Parlaments un Padome vienojās ieviest jaunus ieņēmumu avotus budžeta un atveseļošanas plāna finansēšanai. Tie ietvertu ieņēmumus no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un oglekļa ievedkorekcijas mehānisma, ar kuriem tiktu piemērota nodeva dažu preču importam.

Lai veicinātu ieguldījumus ekoloģiski ilgtspējīgās darbībās un novērstu to, ka uzņēmumi maldinoši apgalvo, ka to produkti ir videi draudzīgi, jeb tā dēvēto zaļās maldināšanas praksi, Parlaments 2020. gada jūnijā pieņēma jaunu tiesību aktu par ilgtspējīgiem ieguldījumiem. 2020. gada novembrī EP deputāti arī prasīja pāriet no neilgtspējīgas ekonomikas sistēmas uz ilgtspējīgu ekonomikas sistēmu, kas ir izšķiroši svarīgi, lai attīstītu ES ilgtermiņa stratēģisko autonomiju un palielinātu ES noturību.

Uzziniet, kā Taisnīgas pārkārtošanās fonds palīdzēs ES reģioniem pāriet uz zaļāku ekonomiku.

Klimatneitralitātes nostiprināšana tiesību aktos

2020. gada martā Komisija ierosināja Eiropas Klimata aktu — tiesisko regulējumu 2050. gadam noteiktā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai. Janvārī Parlaments prasīja noteikt vērienīgākus emisijas samazināšanas mērķrādītājus, nekā tos, ko sākotnēji bija ierosinājusi Komisija.


Parlaments un Padome panāca provizorisku vienošanos palielināt ES 2030. gadam noteikto emisijas samazināšanas mērķrādītāju no 40 % līdz vismaz 55 %. Parlaments pieņēma ES Klimata aktu 2021. gada 24. jūnijā. 2030. gadam noteiktais mērķrādītājs un 2050. gadam noteiktais klimatneitralitātes mērķis būs juridiski saistoši un tuvinās Eiropas Savienību mērķim pēc 2050. gada sasniegt negatīvu emisijas līmeni, pirms COP 26, kas notiks 2021. gada novembrī, apstiprinot ES vadošo lomu globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām.


Ar šo aktu būs vieglāk piemērot mērķrādītājus tiesību aktiem un radīt tādas priekšrocības kā tīrāks gaiss, ūdens un augsne, mazāki rēķini par enerģiju, renovēti mājokļi, labāks sabiedriskais transports un vairāk uzlādes staciju e-automobiļiem, mazāk atkritumu, veselīgāka pārtika un labāka veselība pašreizējām un nākamajām paaudzēm.

Labumu gūs arī uzņēmumi, jo tiks radītas iespējas jomās, kurās Eiropa vēlas noteikt globālus standartus. Paredzams, ka tas arī radīs darbvietas, piemēram, atjaunojamās enerģijas, energoefektīvu ēku un procesu jomā.


Uzziniet par ES ieguldījumu globālajos klimata pasākumos mūsu sagatavotajā hronoloģiskajā pārskatā.


Iespēju nodrošināšana Eiropas rūpniecībai un MVU


2020. gada martā Komisija nāca klajā ar jaunu Eiropas rūpniecības stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Eiropas uzņēmumi var pāriet uz klimatneitralitāti un turpmāku digitālu darbību. 2020. gada novembrī Parlaments lūdza pārskatīt priekšlikumu, lai atspoguļotu tajā pandēmijas ietekmi uz rūpniecības nozari. EP deputāti vēlas, lai ES atbalstītu nozari sākotnējā atveseļošanas posmā un otrajā posmā galveno uzmanību pievērstu pārveidei un autonomijas uzlabošanai. 2021. gada maijā Komisija nāca klajā ar atjauninātu rūpniecības stratēģiju.


Tā kā 99 % Eiropas uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas veido 50 % no ES iekšzemes kopprodukta un nodrošina divas trešdaļas darbvietu, Komisija arī ierosināja jaunu MVU stratēģiju, kas veicina inovāciju, samazina birokrātiju un nodrošina labāku piekļuvi finansējumam. Decembrī EP deputāti balsoja par savu nostāju attiecībā uz sākotnējo MVU stratēģiju, aicinot Komisiju to atjaunināt, ņemot vērā koronavīrusa krīzi, uzsverot likviditātes problēmas un digitālos aspektus, kā arī paužot atbalstu pārejai uz zaļāku ekonomiku.



Lasiet vairāk par problēmām, kas jārisina ar jauno rūpniecības stratēģiju.

Aprites ekonomikas stimulēšana


Turklāt Komisija martā nāca klajā ar ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, kurā ir iekļauti pasākumi visā produktu aprites ciklā, kas veicina aprites ekonomikas procesus, sekmē ilgtspējīgu patēriņu un garantē to, ka samazinās atkritumu daudzums. Galvenā uzmanība tajā tiks pievērsta:



Uzziniet vairāk par aprites ekonomikas priekšrocībām un to, kā Parlaments cīnās pret plastmasas piesārņojumu.

Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas izveide


Pārtikas nozare ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu virzītājspēkiem. Lai gan ES lauksaimniecība ir vienīgā lielākā lauksaimniecības nozare pasaulē, kas ir samazinājusi siltumnīcefekta gāzu emisijas (kopš 1990. gada par 20 %), tā joprojām rada aptuveni 10 % emisiju (no kurām 70 % rada dzīvnieki).

Stratēģijai “No lauka līdz galdam”, ar ko Komisija nāca klajā 2020. gada maijā, būtu jāgarantē taisnīga, veselīga un videi draudzīga pārtikas sistēma, vienlaikus nodrošinot lauksaimnieku iztiku. Tā aptver visu pārtikas piegādes ķēdi, sākot ar pesticīdu lietošanas un antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas samazināšanu uz pusi un mēslošanas līdzekļu izmantošanas samazināšanu un beidzot ar bioloģiskās lauksaimniecības plašāku izmantošanu.

Uzziniet, kā Parlaments apkaro pesticīdus pārtikā.


Biodaudzveidības saglabāšana



Tajā pašā laikā ES mērķis ir novērst biodaudzveidības samazināšanos, tostarp iespējamo viena miljona sugu izzušanu. Komisija maijā publiskoja ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Tās mērķis ir aizsargāt dabu, pavērst pretējā virzienā ekosistēmu degradāciju un apturēt biodaudzveidības izzušanu.

Parlaments pieņēma savu nostāju par paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu”, 8. jūnijā un uzstāja, ka tā īstenošanai jābūt saskaņotai ar citām Eiropas zaļā kursa stratēģijām.



Uzziniet vairāk par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam.

Parlaments ir atbalstījis ilgtspējīgu mežsaimniecību, jo mežiem ir būtiska nozīme oglekļa emisijas absorbēšanā un kompensēšanā. EP deputāti arī atzīst mežsaimniecības ieguldījumu darbvietu radīšanā lauku kopienās un to, ka ES varētu būt nozīmīga loma pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā.

Sīkāk par ES klimata pasākumiem