Jauni noteikumi ļaus ES patērētājiem kolektīvi aizstāvēt savas tiesības 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

Jauni noteikumi par kolektīvo tiesisko aizsardzību ļaus ES patērētājiem apvienoties, lai vērstos pret nelikumīgu rīcību iekšzemes un pārrobežu gadījumos.

Vienlaikus šie noteikumi arī nodrošinās aizsardzību pret ļaunprātīgu tiesāšanos, paredzot principu “zaudētājs maksā”.

Globalizētāka un digitalizētāka pasaule ir palielinājusi risku, ka lielam skaitam patērētāju kaitē viena un tā pati nelikumīgā prakse. Pašlaik tikai dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs patērētāji var kopīgi cīnīties par savām tiesībām, un to ir praktiski neiespējami īstenot lietās, kas attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti.

Jaunie noteikumi par kolektīvo tiesisko aizsardzību gan dos patērētājiem visās dalībvalstīs tiesības kopīgi cīnīties lietās, kas saistītas ar masveida kaitējumu, gan arī ieviesīs aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu procedūras ļaunprātīgu izmantošanu.

Pēc Parlamenta un Padomes sarunu vedēju vienošanās jūnija beigās Parlaments apstiprināja noteikumus 24. novembrī.

Kā tas darbosies?

Patērētāju grupu intereses kolektīvās lietās varēs pārstāvēt ES valstu izraudzītas tiesīgās iestādes.

Kolektīvā tiesiskā aizsardzība būs iespējama visās ES valstīs: visām dalībvalstīm būs jāievieš vismaz viens pārstāvības prasību mehānisms, kas ļauj organizācijām pārstāvēt iedzīvotājus un kam ir pilnvaras prasīt sankciju noteikšanu un kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

Tiem būs jāatbilst konkrētiem atbilstības kritērijiem: pārrobežu pārstāvības prasības kritēriji ir izklāstīti jaunajos noteikumos, savukārt iekšzemes tiesvedībā kritēriji ir noteikti valsts tiesību aktos.

Zaudējusī puse segs tiesāšanās izdevumus (princips “zaudētājs maksā”), un šāda nosacījuma mērķis ir pasargāt uzņēmumus no nepamatotas tiesāšanās.

Papildus vispārējo patērētāju tiesību nodrošinātajai aizsardzībai tagad būs iespējama kolektīva rīcība lietās, kas saistītas ar tirgotāju pārkāpumiem tādās jomās kā datu aizsardzība, finanšu pakalpojumi, ceļošana un tūrisms, enerģētika, telekomunikācijas, vide un veselība, kā arī aviotransporta un dzelzceļa pasažieru tiesības.

Eiropas Komisijai būtu jāapsver iespēja izveidot Eiropas Ombudu kolektīvai tiesiskajai aizsardzībai, lai izskatītu pārrobežu kolektīvās prasības ES līmenī.

Turpmākie soļi

ES valstu rīcībā ir divi gadi, lai direktīvu transponētu valsts tiesību aktos, un vēl seši mēneši, lai sāktu piemērot tās noteikumus.