MI noteikumi: ko vēlas Eiropas Parlaments? 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

Uzzini, kā deputāti vēlas veidot ES tiesību aktus mākslīgā intelekta jomā, lai veicinātu inovāciju, vienlaikus nodrošinot drošību un cilvēktiesības.

MI noteikumi: ko vēlas Eiropas Parlaments?  

MI ir būtiska sabiedrības digitālās pārveides daļa. Jau pašlaik grūti iedomāties dzīvi bez mākslīgā intelekta izmantošanas daudzās precēs un pakalpojumos, tomēr nākotnē paredzamas vēl lielākas pārmaiņas darba, uzņēmējdarbības, finanšu, veselības, drošības, lauksaimniecības un citās jomās. Mākslīgajam intelektam ir arī būtiska nozīme, īstenojot ES zaļo kursu un atlabšanā pēc Covid-19.

ES gatavo savu pirmo noteikumu kopumu, lai pārvaldītu mākslīgā intelekta sniegtās iespējas un tā radītos apdraudējumus, galveno uzmanību pievēršot tam, lai veidotu uzticēšanos mākslīgajam intelektam, tostarp risinot jautājumu par mākslīgā intelekta potenciālo ietekmi uz indivīdiem, sabiedrību un ekonomiku, vienlaikus nodrošinot vidi, kurā var attīstīties Eiropas pētnieki, attīstītāji un uzņēmumi. Komisija vēlas palielināt privātās un publiskās investīcijas MI tehnoloģijās līdz €20 miljardiem gadā.

Infografika par mākslīgo intelektu  

Parlamenta darbs MI jomā


Parlaments strādā pie Komisijas 2021. gada 21. aprīlī iesniegtā priekšlikuma, lai Eiropa kļūtu par uzticama mākslīgā intelekta globālo centru.

Pirms Komisijas priekšlikuma par MI Parlaments izveidoja īpašu komiteju jautājumos par mākslīgo intelektu digitālajā laikmetā (AIDA), lai analizētu mākslīgā intelekta ietekmi uz ES ekonomiku.

Komitejas galīgajā ziņojumā, ko Eiropas Parlamenta deputāti pieņēma 2022. gada maijā, ir iekļauts priekšlikums ES ceļvedim mākslīgā intelekta jomā - visaptveroša pieeja kopējai ilgtermiņa nostājai, kurā uzsvērtas ES galvenās vērtības un mērķi saistībā uz mākslīgo intelektu. "Šis ziņojums parāda, ka mākslīgais intelekts veicinās digitalizāciju un mainīs spēles noteikumus globālajā digitālajā konkurencē," teica EP deputāts Aksels Voss (EPP, Vācija).

Turklāt, 2020.gada 20. oktobrī Parlaments pieņēma trīs ziņojumus, kuros izklāstīts, kā ES būtu jāreglamentē MI, lai veicinātu inovāciju, ētikas standartus un uzticēšanos tehnoloģijām.

EP deputāti norādīja, ka noteikumiem jābūt vērstiem uz cilvēku. Ziņojumā ierosināts, kā nodrošināt drošību, pārredzamību un pārskatatbildību, novērst neobjektivitāti un diskrimināciju, veicināt sociālo un vides atbildību un nodrošināt pamattiesību ievērošanu. “Šis priekšlikums izstrādāts, pirmām kārtām domājot par cilvēkiem,” preses konferencē teica referents Ibán García del Blanco (S&D, Spānija).

Axel Voss (PPE, Vācija) paskaidroja, ka ar mākslīgo intelektu saistītās civiltiesiskās atbildības režīma mērķis ir veidot uzticēšanos, aizsargājot iedzīvotājus un vienlaikus veicinot inovāciju, nodrošinot uzņēmumiem juridisko noteiktību. “Mēs necenšamies panākt revolūciju. Vajadzētu būt vienotiem noteikumiem uzņēmumiem, un būtu jāņem vērā spēkā esošie tiesību akti,” viņš teica.

Attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām Parlaments uzsvēra, cik svarīga ir efektīva sistēma MI turpmākai attīstībai, tostarp saistībā ar patentiem un jauniem radošiem procesiem. Viens no risināmajiem jautājumiem ir arī “tas, kam pieder intelektuālā īpašuma tiesības uz kaut ko, ko pilnībā attīstījis mākslīgais intelekts”, sacīja referente Stéphane Séjourné (“Renew”, Francija).

2021. gada 20. janvārī Parlaments ierosināja vadlīnijas MI izmantošanai militārajā un nemilitārajā jomā, īpaši militārajā, tieslietu un veselības aizsardzības nozarē. "MI nekad nedrīkst aizstāt vai atbrīvot cilvēkus no atbildības," sacīja par priekšlikumiem atbildīgais EP deputāts Gilles Lebreton (ID, Francija). Deputāti uzsvēra nepieciešamību pēc cilvēku uzraudzības aizsardzībā izmantotajās mākslīgā intelekta sistēmās un atkārtoja Parlamenta aicinājumu aizliegt autonomus, nāvējošus ieročus, kurus vada MI.

Parlaments 2021. gada 19. maijā pieņēma ziņojumu par MI izmantošanu izglītībā, kultūrā un audiovizuālajā nozarē, aicinot izstrādāt MI tehnoloģijas, kas novērstu dzimuma, sociālos vai kultūras aizspriedumus un aizsargātu daudzveidību. "Mākslīgais intelekts ir jāapmāca, lai tas neatkārtotu diskrimināciju," sacīja vadošā EP deputāte Sabine Verheven (ETP, Vācija).

Dienu vēlāk Parlaments aicināja Komisiju turpināt risināt problēmas, ko rada digitālā transformācija, galveno uzmanību pievēršot MI kā tehnoloģijai, kas var dot un atbalstīt Eiropas publisko un privāto sektoru digitālajā pārejā. "Lai pilnībā izmantotu MI iespējas, mums ir jādod mūsu un jaunizveidotajiem uzņēmumiem vieta inovācijām, un jāatbalsta ieguldījumi," sacīja vadošā EP deputāte Deirdre Clune (ETP, Īrija).

2021. gada 6. oktobrī deputāti pieprasīja stingrus aizsardzības pasākumus situācijās, kad mākslīgā intelekta rīki tiek izmantoti tiesībaizsardzībā, aicinot pastāvīgi aizliegt automatizētu cilvēku atpazīšanu sabiedriskās vietās algoritmu pārredzamību, lai novērstu diskrimināciju. "Jautājums nav par to, vai MI sistēmas var radīt rasistiski neobjektīvus un diskriminējošus rezultātus. Mēs patiesībā zinām, ka tas tā ir," sacīja Petar Vitanov (S&D, Bulgārija).

MI attīstība ir atkarīga arī no veiksmīgas Eiropas datu stratēģijas. Parlaments 2021. gada 25.martā pieņēma priekšlikumus Eiropas datu stratēģijai.

Uzzini vairāk, kā ES palīdz digitālajai transformācijai Eiropā

Uzzini vairāk, kā ES veido digitālo pasauli