Parlaments prasa rīkoties, lai risinātu mājokļu krīzi
Eiropas Parlaments aicina ES valstis rīkoties saistībā ar mājokļu krīzi, lai nodrošinātu visiem pieejamu mājokli un vairāk ieguldītu pienācīgas kvalitātes mājokļos.
Izmaksu ziņā pieejamu mājokļu trūkums kļūst par arvien lielāku problēmu ES, jo salīdzinājumā ar ienākumiem mājokļu cenas un īres maksa gadu gaitā pastāvīgi pieaug.
Parlaments 21. janvārī pieņēma rezolūciju, kurā aicināja dalībvalstis atzīt pienācīgu mājokli par cilvēka pamattiesībām, kas ir īstenojamas ar tiesību aktiem. Deputāti norādīja, ka ikvienam būtu jānodrošina vienlīdzīga piekļuve pienācīgiem, “veselīgiem” mājokļiem, kuros ir pieslēgums augstas kvalitātes dzeramajam ūdenim, atbilstoša sanitārija, kanalizācijas sistēma un uzticama enerģija.
Mājokļu krīze — problēma ikvienam
Situācija ir pasliktinājusies, jo īpaši īpašniekiem ar zemiem ienākumiem un privātiem īrniekiem, turklāt cilvēki ar vidējiem ienākumiem ir pārslogoti ar mājokļu un uzturēšanas izmaksām. Jo īpaši vientuļajiem vecākiem, lielajām ģimenēm un jauniešiem, kuri strādā pirmajā darbavietā, ienākumi ir pārāk zemi, lai atļautos maksāt īres tirgum atbilstošu maksu, un tie ir pārāk lieli, lai varētu pretendēt uz sociālajiem mājokļiem.
Arī koronavīrusa uzliesmojums ir izgaismojis mājokļu problēmu, jo pārāk daudziem cilvēkiem pārvietošanās ierobežojumu laiku nācās pavadīt zema standarta mājokļos. Paredzams, ka vidējā termiņā krīze vēl vairāk paaugstinās bezpajumtniecības rādītājus.
FACTBOX: Ko nozīmē mājoklis par pieņemamu cenu?
- Mājokļa cenas un ienākumu attiecība ir visbiežāk izmantotais kritērijs, lai novērtētu mājokļa pieejamību cenas ziņā.
- Laikposmā no 2010. līdz 2018. gadam to iedzīvotāju īpatsvars, kuri vairāk nekā 40 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem tērēja mājoklim, ES-27 valstīs bija aptuveni 10 %. Starp valstīm pastāv būtiskas atšķirības.
Kādi ir mājokļu problēmas iemesli?
Viens no galvenajiem izmaksu pieauguma virzītājspēkiem ir mājokļu pārveidošana finanšu aktīvos vai precēs. Cilvēki pērk otrās mājas, lai radītu papildu ienākumus un papildinātu pensijas. Ārvalstu investīcijas veicina vietējo mājokļu cenu pieaugumu, un tādas platformas kā Airbnb samazina vietējiem iedzīvotājiem pieejamo mājokļu piedāvājumu, jo īpaši pilsētu centros.
Turklāt sociālo mājokļu politikas jomā starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības.
Mājokļi ES: fakti un skaitļi
- • Pēdējo trīs gadu laikā mājokļu cenas ES ir paaugstinājušās par vidēji 5 %.
- • Valdību izdevumi sociālo mājokļu jomā (pārvietojumi un kapitāls) veido tikai 0,66 % no Eiropas IKP.
- • Nepiemēroti mājokļi ES ekonomikai izmaksā 195 miljardus eiro gadā.
Kādus risinājumus Parlaments ierosina?
ES var netieši ietekmēt mājokļu tirgu, izmantojot noteikumus par valsts atbalstu, fiskālos un konkurences tiesību aktus un pieņemot pamatnostādnes un ieteikumus. Piemēram, izmaiņas valsts atbalsta noteikumos varētu palīdzēt publiskajām iestādēm atbalstīt visas grupas, kuru vajadzības pēc mājokļiem nav iespējams tik vienkārši apmierināt tirgus apstākļos.
Deputāti rezolūcijā
– atkārtoti prasa izvirzīt ES līmeņa mērķi līdz 2030. gadam izbeigt bezpajumtniecību;
– aicina Komisiju un ES valstis piešķirt prioritāti emisiju samazināšanai un energoefektivitātei, renovējot mājokļus saskaņā ar zaļo kursu;
– mudina dalībvalstis sadarboties sociālo investīciju finansēšanā ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru;
– aicina dalībvalstis novērst neaizsargātu grupu diskrimināciju mājokļu tirgū;
– aicina Komisiju līdz 2021. gada vidum nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai novērstu attieksmi pret mājokli kā tirgojamu aktīvu, nevis cilvēktiesībām;
– mudina Komisiju un dalībvalstis vairāk ieguldīt sociālajos, publiskajos, energoefektīvos, adekvātos un cenas ziņā pieejamos mājokļos.
