ES veikums patērētāju aizsardzības uzlabošanā 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Uzziniet, kā ES cenšas uzlabot patērētāju aizsardzību un pielāgot to mūsdienu straujajām pārmaiņām, tostarp pārejai uz zaļo ekonomiku un digitālajai pārveidei.

Ekonomikai kļūstot arvien vairāk globalizētai un digitālai, arī ES meklē jaunus veidus, kā aizsargāt patērētājus. Maija plenārsesijā Eiropas Parlamenta deputāti spriedīs par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu. Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā novērst šķēršļus digitālā vienotā tirgus darbībā un kā panākt, lai mākslīgā intelekta izmantošana nāktu par labu Eiropas patērētājiem.

Jaunā Patērētāju tiesību aizsardzības programma

Parlaments arī strādā pie jaunās Patērētāju tiesību aizsardzības programmas stratēģijas 2020.–2025. gadam, koncentrējoties uz piecām galvenajām jomām: zaļā pārkārtošanās, digitālā pārveide, patērētāju tiesību efektīva īstenošana, konkrētu patērētāju grupu īpašās vajadzības un starptautiskā sadarbība.


Atvieglot ilgtspējīgu patēriņu

  1. gada klimatneitralitātes mērķis ir viena no galvenajām ES prioritātēm, un tā sasniegšanā svarīga loma būs patērētājiem — pārejai uz ilgtspējīgu patēriņu un aprites ekonomiku.

2020. gada novembrī EP deputāti pieņēma ziņojumu par ilgtspējīgu vienoto tirgu, aicinot Komisiju noteikt tiesības uz remontējamību, lai iespēja izmantot šādas tiesības kļūtu par sistēmu un remontēšana būtu vienkārša un par pieejamu cenu. Deputāti arī aicināja ieviest marķējumu par produktu paredzamo kalpošanas laiku, kā arī pasākumus ar mērķi veicināt atkalizmantošanas kultūru, tostarp paredzot garantiju lietotām precēm.

Deputāti arī vēlas ieviest pasākumus, kas vērsti pret praksi mērķtiecīgi izstrādāt produktus ar saīsinātu kalpošanas ilgumu, un atkārtoti pieprasīja vienotas lādētāju sistēmas ieviešanu.

Komisija strādā pie noteikumiem par tiesībām uz elektronikas preču remontējamību un pie tiesību aktiem par ražojumu ietekmi uz vidi, lai patērētājiem būtu iespēja produktus salīdzināt.

2022. gadā plānota Preču pārdošanas direktīvas pārskatīšana, un tās gaitā tiks izvērtēts, vai pašreizējo ar likumu paredzēto divu gadu garantiju varētu pagarināt attiecībā uz jaunām un lietotām precēm.

202. gada septembrī Komisija uzsāka ilgtspējīgu produktu iniciatīvu, rīkojoties saskaņā ar jauno aprites ekonomikas rīcības plānu. Tās mērķis ir padarīt produktus piemērotus klimatneitrālai, resursefektīvai aprites ekonomikai un samazināt atkritumu daudzumu. Ar šo iniciatīvu tiks risināts arī jautājums par kaitīgu ķīmisko vielu klātbūtni tādos produktos kā elektroniskās ierīces un IKT iekārtas, tekstilizstrādājumi un mēbeles.


Panākt, lai digitālā pārveide būtu droša patērētājiem

Pašlaik notiekošā digitālā pārveide būtiski maina mūsu dzīvi, tostarp veidu, kā mēs iepērkamies. Lai veicinātu ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pielāgošanu šim procesam, Komisija 2020. gada decembrī ierosināja jaunu digitālo pakalpojumu tiesību aktu — noteikumu kopumu ar mērķi uzlabot patērētāju drošību visās tiešsaistes platformās ES, tostarp tiešsaistes tirdzniecības vietās. EP deputāti vēlas, lai patērētāji justos vienlīdz droši, iepērkoties tiešsaistē un tradicionālos veikalos, un vēlas, lai platformas, piemēram, eBay un Amazon, pastiprinātu centienus vērsties pret tirgotājiem, kuri pārdod viltotus vai nedrošus produktus, un lai krāpnieciskiem uzņēmumiem nebūtu iespēju izmantot šo platformu pakalpojumus.


EP deputāti arī ierosināja noteikumus ar mērķi pasargāt lietotājus no kaitīga un nelikumīga satura tiešsaistē, vienlaikus aizsargājot vārda brīvību, un aicināja izstrādāt jaunus noteikumus par tiešsaistes reklāmu, kas lietotājiem dotu lielāku kontroli.


Ņemot vērā mākslīgā intelekta ietekmi, ES gatavo noteikumus, lai pārvaldītu tā sniegtās iespējas un radītos draudus. Parlaments izveidojis īpašu komiteju un uzsver nepieciešamību pēc tādiem tiesību aktiem, kuru centrā būtu cilvēks. EP ierosinājis mākslīgā intelekta civiltiesiskās atbildības režīmu ar mērķi noteikt, kurš ir atbildīgs gadījumā, ja šādas sistēmas rada kaitējumu vai kādu nodarījumu patērētājiem.


Patērētāju tiesību regulējuma labāka īstenošana

Patērētāju tiesību īstenošana ir dalībvalstu kompetencē, taču ES ir koordinējoša un atbalstoša loma. Starp tās ieviestajiem noteikumiem ir Direktīva par patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizāciju un noteikumi par kolektīvo tiesisko aizsardzību.

Īpašu patērētāju vajadzību risināšana

Neaizsargātiem patērētājiem, piemēram, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī cilvēkiem finansiālās grūtībās vai patērētājiem ar ierobežotu piekļuvi internetam ir vajadzīgi īpaši aizsardzības pasākumi. Jaunajā Patērētāju tiesību aizsardzības programmā Komisija plāno pievērsties ar interneta pieejamību saistītām problēmām, finansiāli neaizsargātiem patērētājiem un bērniem paredzētiem produktiem.


Komisijas plānos ir paredzēts vairāk bezsaistes konsultāciju patērētājiem, kuriem nav piekļuves internetam, kā arī finansējums, lai uzlabotu parāda konsultāciju pakalpojumu pieejamību un kvalitāti finansiālās grūtībās nonākušiem cilvēkiem.


Tā kā bērni un nepilngadīgie ir īpaši neaizsargāti pret kaitīgu reklāmu, Parlaments ir apstiprinājis stingrākus noteikumus audiovizuālo mediju pakalpojumiem.


Garantēt ES pārdodamo produktu drošību


Iedzīvotāji bieži iegādājas preces, kas ražotas ārpus ES. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju no pārdevējiem ārpus ES iegādātu pirkumu īpatsvars palielinājās no 17 % 2014. gadā līdz 27 % 2019. gadā, un jaunajā Patērētāju tiesību aizsardzības programmā ir uzsvērta nepieciešamība pēc starptautiskas sadarbības ar mērķi nodrošināt patērētāju aizsardzību. 2020. gadā Ķīna bija lielākais preču piegādātājs ES, tāpēc Komisija kopā ar to 2021. gadā strādās pie rīcības plāna, lai uzlabotu tiešsaistē pārdoto produktu drošumu.

2020. gada novembrī Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja pielikt lielākas pūles ar mērķi panākt, ka visi ES pārdotie produkti ir droši neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti ES vai ārpus tās un vai tiek pārdoti tiešsaistē vai bezsaistē.