Ūdeņradis: kādi ir ieguvumi ES? 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Uzziniet vairāk par ūdeņraža priekšrocībām un to, kā ES vēlas to maksimāli izmantot pārejā uz zaļo ekonomiku.

Tīra enerģija — atslēga uz klimatneitrālu Eiropu

Ceļā uz klimatneitrālu Eiropu un tīrāku planētu ir būtiski uzlabot vispārējo energoapgādi un izveidot pilnībā integrētu energosistēmu. ES pāreja uz zaļo ekonomiku būtu jāapvieno ar tīras, cenas ziņā pieejamas un drošas enerģijas pieejamību uzņēmumiem un patērētājiem.

ES saskaras ar problēmu, ka tās enerģijas ražošana un patēriņš 2018. gadā veidoja 75 % no ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām, un ES joprojām ir atkarīga no importa (galvenokārt naftas un gāzes), kas nodrošina 58 % no tai nepieciešamās enerģijas.


Komisija 2020. gada jūlijā nāca klajā ar Ūdeņraža stratēģiju klimatneitrālai Eiropai, kuras mērķis ir paātrināt tīra ūdeņraža tehnoloģiju izstrādi, līdz 2050. gadam nodrošinot ūdeņraža kā klimatneitrālas energosistēmas stūrakmens lomu.


Plašāka informācija par ES tīras enerģijas politiku.

Vai ūdeņradis ir atjaunojamo energoresursu enerģija?

Pastāv dažādi ūdeņraža veidi, ko atbilstīgi ražošanas procesam un izrietošajām SEG emisijām var iedalīt vairākās grupās. Tīrs ūdeņradis (“atjaunīgais ūdeņradis” jeb “zaļais ūdeņradis”) tiek iegūts ūdens elektrolīzē, izmantojot elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, un tā ražošanas laikā SEG nerodas.

EP deputāti uzstāj, ka ir svarīgi klasificēt dažādus ūdeņraža veidus, un vēlas ieviest vienotu ES mēroga terminoloģiju, lai skaidri nošķirtu atjaunīgo un mazoglekļa ūdeņradi.

Maija plenārsesijā, atbildot uz Komisijas priekšlikumu, EP deputāti norādīja, ka tikai no atjaunojamiem energoresursiem ražots zaļais ūdeņradis var ilgtspējīgā veidā sekmēt klimatneitralitātes sasniegšanu ilgtermiņā.


Patlaban ūdeņradim ir tikai neliela nozīme kopējā energoapgādē. Pastāv problēmas saistībā ar izmaksu konkurētspēju, ražošanas apjomu, infrastruktūras vajadzībām un priekšstatu par drošību. Tomēr paredzams, ka ūdeņradis nākotnē nodrošinās bezemisiju transportu, apkures un rūpnieciskos procesus, kā arī starpsezonu enerģijas uzkrāšanu.


EP deputāti vēlas, lai Komisija un ES valstis stimulētu ūdeņraža ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un šāda ūdeņraža izmantošanu.

Kādas ir ūdeņraža priekšrocības?


Ūdeņradis veido aptuveni 2 % no ES energoresursu struktūras, kurā 95 % enerģijas iegūst no fosilā kurināmā, ik gadu izdalot 70–100 miljonus tonnu CO2.

Saskaņā ar pētījumiem atjaunojamie energoresursi varētu nodrošināt ievērojamu daļu no Eiropas energoresursu struktūras 2050. gadā, ūdeņradim veidojot līdz 20 %, proti, 20–50 % no enerģijas pieprasījuma transporta nozarē un 5–20 % rūpniecībā.

To galvenokārt izmanto kā izejvielu rūpniecības procesos un kā kosmisko raķešu degvielu.


Ņemot vērā ūdeņraža īpašības, tas var būt noderīgs, jo:


  • tā izmantošana enerģijas ražošanai nerada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas (ūdens (H2O) ir vienīgais procesa blakusprodukts),
  • to var izmantot citu gāzu, kā arī šķidrā kurināmā ražošanai,
  • pastāvošo infrastruktūru (gāzes transportēšanai un gāzes uzglabāšanai) var izmantot ūdeņradim,
  • tam ir augstāks enerģijas blīvums nekā akumulatoriem, tāpēc to var izmantot tālsatiksmes un smago kravu pārvadājumiem.

Ko Parlaments vēlas panākt?

  • stimulus pieprasījuma veicināšanai un Eiropas ūdeņraža tirgus izveidei, kā arī ūdeņraža infrastruktūras ātrai izvēršanai,
  • pēc iespējas drīzāku atteikšanos no fosilā ūdeņraža izmantošanas,
  • viss ūdeņraža imports būtu jāsertificē tāpat kā ES ražotais ūdeņradis, tostarp ražošana un transportēšana, lai izvairītos no oglekļa emisiju pārvirzes,
  • jāveic novērtējums par iespēju pārprofilēt pašreizējos gāzes cauruļvadus ūdeņraža transportēšanai un uzglabāšanai pazemē.

Eiropas stratēģija energosistēmas integrācijai


Tika pieņemts arī atsevišķs ziņojums par stratēģiju energosistēmas integrācijai. Tās mērķis ir paātrināt dekarbonizāciju, nodrošināt tīklus, veidot starpsavienojumus, veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, attīstīt digitalizāciju un paplašināt uzglabāšanu un vietējo ražošanu.

Vairāk par ES tīras enerģijas politiku:

Skaidrojums par ES energoefektivitātes marķējumu ierīcēm