Taisnīga minimālā darba alga: pasākumi pienācīgu dzīves apstākļu nodrošināšanai Eiropas Savienībā

Parlaments apstiprinājis jaunus noteikumus, lai panāktu, ka minimālā alga nodrošina pienācīgu dzīves līmeni Eiropas Savienībā. Sīkāka informācija.

Ātrās ēdināšanas iestādes darbinieks
©AdobeStock_Seika

Parlaments jau vairākus gadus ir prasījis Eiropas Savienībai veikt pasākumus, ar kuriem nodrošina pienācīgus ienākumus visiem darba ņēmējiem. Nodarbināto personu nabadzība Eiropas Savienībā ir palielinājusies pēdējā desmitgadē, un tās ekonomiskās lejupslīdes, kurām līdzīgu mēs piedzīvojām Covid-19 krīzes laikā, pierāda to, ka pienācīgai minimālajai algai ir ievērojama nozīme mazapmaksātu darbinieku aizsardzībā, ņemot vērā, ka viņi ir neaizsargāti.

2022. gada septembrī EP deputāti pieņēma jaunus noteikumus, lai uzlabotu minimālās algas piemērotību. Deputāti sagaida, ka noteikumi ļaus ES dalībvalstīm panākt reālu algu pieaugumu un izvairīties no konkurences attiecībā uz darbaspēka izmaksām vienotajā tirgū, kā arī palīdzēs samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, jo gandrīz 60 % no minimālās algas saņēmējiem Eiropas Savienībā ir sievietes.

Ar sīkāku informāciju par ES rīcību darba ņēmēju tiesību jomā var iepazīties šeit.


Ko paredz jaunie ES normatīvie akti par minimālo algu?

ES valstīm būs jāpanāk, ka to normatīvajos aktos noteiktā minimālā alga nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Lai noteiktu, cik daudz tas ir, tās var izmantot tādus instrumentus kā:

  • valsts preču un pakalpojumu grozs par reālām cenām, kas varētu ietvert kultūras, izglītības un sociālos pasākumus;
  • minimālās algas salīdzinājums ar starptautiski parasti izmantotajām atsauces vērtībām, piemēram, 60 % no vidējās bruto algas vai 50 % no vidējās bruto algas;
  • neto minimālās algas salīdzinājums ar nabadzības slieksni;
  • minimālās algas pirktspēja;

Citi pasākumi, kas būs jāveic valstu valdībām, ir šādi:

  • koplīguma sarunu par algu noteikšanu veicināšana;
  • likumā noteiktās minimālās algas atjaunināšana vismaz reizi divos gados vai ne retāk kā reizi četros gados valstīs, kuras izmanto automātisku indeksācijas mehānismu;
  • darba inspekciju nodrošināšana, lai panāktu atbilstību tiesību normām un novērstu ļaunprātīgus darba apstākļus;
  • darba ņēmēju piekļuves strīdu izšķiršanai nodrošināšana un tiesību uz tiesisko aizsardzību ievērošana;

(Ar sīkāku informāciju var iepazīties šeit).


Vai visās ES valstīs būs vienāda minimālā alga?


Nē. Katra valsts noteiks minimālās algas līmeni, pamatojoties uz tās sociālekonomiskajiem apstākļiem, pirktspēju, ražīguma līmeņiem un šajā valstī notiekošajiem procesiem.


Valstīm, kurās algas tiek noteiktas tikai ar koplīgumiem (sk. turpmāk), pienākuma ieviest likumā noteiktu minimālo algu nebūs.


Kāpēc ES līmenī ir vajadzīgs likums par minimālo algu?


Minimālā alga ir zemākais atalgojums, kas darba ņēmējiem būtu jāsaņem par savu darbu. Lai gan visās ES valstīs ir noteikta tāda vai citāda minimālā alga, lielākajā daļā dalībvalstu šī atlīdzība bieži vien visas dzīvošanas izmaksas nesedz. Aptuveni septiņi no 10 minimālās darba algas saņēmējiem Eiropas Savienībā 2018. gadā saskārās ar iztikas grūtībām.


Par to, kā EP deputāti vēlas cīnīties pret nodarbinātu personu nabadzību Eiropas Savienībā.


Minimālā darba alga Eiropas Savienībā


Minimālā mēnešalga ES 2022. gadā ievērojami atšķīrās — no 332 € Bulgārijā līdz 2256 € Luksemburgā. Viens no galvenajiem atšķirības faktoriem ir dzīves dārdzības atšķirība.

Ar sīkākiem statistikas datiem par minimālajām darba algām ES valstīs var iepazīties šeit.

Lowest minimum wage in EU is in Bulgaria with €332.34 and the highest in Luxembourg with €2,256.9. Gross monthly wages in first half 2022
Bruto mēnešalgas 2022. gada pirmajā pusē. Zemākā minimālā alga ES ir Bulgārijā ar EUR 332.34, bet visaugstākā — Luksemburgā ar EUR 2,256,9.

ES valstīs ir divu veidu minimālās darba algas:

  • tiesību aktos noteikta minimālā darba alga: to reglamentē statūti vai normatīvie akti. Lielākajā daļā dalībvalstu ir šādi noteikumi;
  • minimālā darba alga, par ko ir panākta kolektīva vienošanās: sešās ES valstīs (Austrijā, Kiprā, Dānijā, Somijā, Itālijā un Zviedrijā) algas nosaka, arodbiedrībām un darba devējiem slēdzot koplīgumus, tostarp dažos gadījumos ar tiem nosaka arī minimālo algu.




Informācija par to, ko ES dara, lai uzlabotu darba ņēmēju tiesības:



Šis raksts pirmo reizi publicēts 2021. gadā. Tas tika atjaunināts, lai atspoguļotu vienošanos starp Parlamentu un Padomi, kuru EP deputāti apstiprināja 2022. gada septembrī.