Kāpēc ES ir svarīga kiberdrošība?
No nozagtiem datiem līdz bloķētām slimnīcu sistēmām: kiberuzbrukumi var radīt bīstamas sekas. Uzzini vairāk par kiberdrošību un tās nozīmi.
Koronavīrusa pandēmija ir paātrinājusi ekonomikas un sabiedrības digitālo transformāciju, sev līdzi nesot jaunas iespējas un izaicinājumus. Līdz 2030. gadam 125 miljardi ierīču būs savienotas ar internetu, salīdzinot ar 27 miljardiem 2017. gadā. 90% cilvēku, kas vecāki par 6 gadiem, varētu būt tiešsaistē. Aizvien vairāk izplūstot robežām starp fizisko un digitālo telpu, rodas jauni draudi.
Definīcijas: Kiberuzbrukumi, kiberdrošība un kiberaizsardzība
- Kiberuzbrukumi ir mēģinājumi ļaunprātīgi izmantot informāciju, to zogot, iznīcinot vai atklājot ar mērķi traucēt vai iznīcināt datorsistēmas un tīklus.
- Kiberdrošība ietver informācijas un sakaru drošību, darbības tehnoloģijas un IT platformas, kas nepieciešamas digitālo sistēmu drošības nodrošināšanai.
- Kiberaizsardzība ietver kiberdrošības un draudu analīzes un stratēģijas aizsardzībai pret riskiem, kas vērsti pret pilsoņiem, iestādēm un valdībām.
Kiberdraudi ES: personiskās un sabiedriskās izmaksas
Digitālo risinājumu izmantošana ir pastāvīgi augusi, bet strauji tā pastiprinājās pandēmijas laikā, strādājot attālināti, iepērkoties un veidojot saziņu tiešsaitē. Šie risinājumi var dot ieguvumu patērētājiem stiprināt ekonomiku un tās atveseļošanos pēc Covid-19. Tomēr jāņem vērā, ka vienlaikus palielinājies ļaunprātīgu kibernoziegumu skaits.
22,3 miljardi
aptuvens aprēķins, cik internetam pieslēgtu ierīču būs 2024. gadā.
Hakeri var izmantot viltotas vietnes un e-pastus ar ļaunprātīgām saitēm un pielikumiem, lai nozagtu banku informāciju vai šantažētu organizācijas pēc to IT sistēmu un datu bloķēšanas.
Droša kibertelpa ir ES vienota digitālā tirgus pamats: dodot iespēju rast risinājumus un izmantojot visu potenciālu, tas ļauj cilvēkiem tiešsaitē justies drošāk. 2019. gada digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) parādīja, ka bažas par drošību ierobežoja vai liedza 50% ES interneta lietotāju veikt tiešsaistes darbības. 2020. gadā DESI uzrādīja, ka 39% ES pilsoņu, kuri izmanto internetu, rodas ar drošību saistītas problēmas.
Uzzini vairāk, kā pasargāt sevi no kibernoziegumiem un iepazīsties ar galvenajiem un jaunajiem kiberdrošības draudiem.
5,5 triljoni eiro
Komisija min, ka kibernoziedzības ikgadējās izmaksas pasaules ekonomikai 2020. gadā bijušas divas reizes lielākas nekā 2015. gadā.
Kiberuzbrukumu radītais kaitējums ir plašāks nekā ekonomikai un finanšu sistēmai nodarītie zaudējumi - tas ietekmē demokrātiskos ES pamatus un apdraud sabiedrības pamatfunkcijas.
Būtiski pakalpojumi un svarīgas nozares kā transports, enerģētika, veselība un finanses ir kļuvušas arvien atkarīgākas no digitālajām tehnoloģijām. Ņemot vērā arī internetam pievienoto ierīču skaita pieaugumu, šis fakts padara kiberdrošību par dzīvības un nāves jautājumu.
Sākot ar kiberuzbrukumiem slimnīcām, liekot tām atlikt neatliekamās medicīniskās procedūras, līdz uzbrukumiem elektrotīkliem un ūdens apgādei - uzbrucēji apdraud svarīgu pakalpojumu nodrošināšanu. Arī automašīnas un mājas kļūst arvien vairāk saistītas, tās arī var kļūt apdraudētas vai ļaunprātīgi izmantotas neparedzētos veidos.
Kiberuzbrukumi, kas tiek veikti, piemēram, ar dezinformācijas, ekonomiska spiediena un bruņotu uzbrukuma palīdzību, pārbauda demokrātisko valstu un institūciju noturību, kā arī tieši apdraud mieru un drošību ES.
Kiberdrošība ES
Uzņēmumi un organizācijas ES kiberdrošībai tērē par 41% mazāk nekā ASV. Eiropas Savienība strādā, lai stiprinātu kiberdrošību un ļautu ES kļūt par globālu spēlētāju kiberdrošības jomā. Deputāti nesen aicināja izveidot kopējās ES kiberaizsardzības spējas un strādā, lai nodrošinātu augstu kiberdrošības līmeni ES.
Uzzini vairāk, kā ES veido digitālo pasauli
Uzzini vairāk
-
(atvērt jaunā cilnē)
EK: ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei
- ES kiberaizsardzības spējas
